Tatjanas stāsts: sapnis sakārtot dokumentus, iemācīties latviešu valodu un strādāt
Tatjanas stāsts – par dzīves pavērsieniem, dokumentu labirintiem, centieniem iemācīties latviešu valodu un atrast darbu. Viņa dzīvo Daugavpils patversmē, bet nezaudē cerību un sapni par gaiši zilu kleitu.
Trīs dzīvokļi, divas mašīnas un… patversme. Sergeja stāsts par zaudējumiem un...
Stāsts par Sergeju — vīrieti, kurš zaudēja visu, bet nezaudēja sevi. Dzīve pēc kritiena un cerība patversmē. Projekts “CERĪBA: bezpajumtnieki arī ir cilvēki”
“Es nevarēju apstāties.” Jura stāsts — dzīve ar azartspēļu atkarību
Juris ir 61 gadu vecs un dzīvo patversmē Daugavpilī. Viņš piedalās projektā “CERĪBA: bezpajumtnieki arī ir cilvēki”. Juris ir dzimis un audzis Latvijā. Kādreiz viņam bija ģimene, militāra karjera, vairākas automašīnas, dzīvoklis un pat kravas traktors T-150.
Šodien viņš cenšas sākt no jauna – piecus gadus nav spēlējis azartspēles un mēģina noturēties virs ūdens.
“Svarīgi, lai blakus ir cilvēks, kurš atbalsta” – Daugavpils patversmes iemītnieks...
Jānis uzskata – visgrūtākajos brīžos cilvēkam līdzās jābūt kādam, kurš atbalsta, uzklausa un palīdz pieņemt pareizos lēmumus. Viņa dzīvē šāda cilvēka nebija.
Svetlanas stāsts — dzīve patversmē un sapnis par gaiši zilu kleitu
Svetlanas stāsts — Daugavpilī dzimusī sieviete šobrīd dzīvo patversmē un sapņo par gaiši zilu kleitu un iespēju atgriezties darbā. Raksts atklāj viņas dzīves stāstu, kā arī atgādina, ka aiz katra bezpajumtnieka ir cilvēks ar savu stāstu, cerībām un cieņpilnu dzīvi, kurai pietrūcis tikai atbalsts.
Māja nodega, bet cerība nezuda. Igora stāsts — no pionieru nometnes...
Teksta autore – Veronika Kazakeviča, projekta “CERĪBA: bezpajumtnieki arī ir cilvēki”dalībniece
Kad Igors vēl bija skolēns, viņš tika nosūtīts uz padomju laikā slavenāko pionieru nometni...
Spelling error report
The following text will be sent to our editors: