“Es uz vēlēšanām neiešu, mana balss tāpat neko nemainīs.” Tā nereti saka Latvijas vēlētāji. Taču Daugavpils vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ruta Veļika uzskata, ka tā domāt nevajadzētu, jo tieši caur vēlēšanam iedzīvotāji var ietekmēt savas valsts nākotni.
“Mēs esam cilvēki, kuri var veltīt laiku demokrātijai, būt daļa no tās, un šī iespēja ir jāizmanto. Pēc tam cilvēki sūdzas un saka, ka valstī viss ir slikti. Bet kāpēc tad šādā brīdī mēs neatnākam un ar savu balsi nepasakām, piemēram: ‘Jūs mums nepatīkat’?
Ja cilvēks vēlas, lai viņa balss tiktu sadzirdēta, ir jābūt aktīvam un jāinteresējas par to, kurp virzās mūsu valsts,” saka Ruta Veļika.
Kopā ar viņu “Chayka” noskaidroja, kas notiek ar vēlētāju balsīm, ja viņi nepiedalās Saeimas vēlēšanās, un vai iespējams nobalsot “pret visiem”.
Kas notiek ar vēlētāja balsi, ja viņš nepiedalās vēlēšanās
Pirms vēlēšanām sociālajos tīklos izplatās apgalvojums: “Ja jūs nepiedalāties vēlēšanās, jūsu balss pāriet citām partijām.” Bet kas patiesībā notiek?
Daugavpils vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja skaidro, ka “nav tā, ka balss kaut kādā veidā pāriet kādai partijai”. Taču vēlētāju aktivitāte ietekmē to, cik balsu nepieciešams, lai pārvarētu 5% barjeru.
“Ja cilvēks neatnāk uz vēlēšanām, viņa balss nekur nepāriet — nevienai partijai. Vienkārši neaiziet statistikā. Līdz ar to 5% barjeru būs vieglāk pārvarēt partijām, kuras, iespējams, atrodas tuvu šim slieksnim,” skaidro Ruta Veļika.
Tātad, jo lielāka ir vēlētāju aktivitāte, jo vairāk balsu partijām nepieciešams, lai pārvarētu slieksni iekļūšanai parlamentā.
“Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, lai maksimāli daudz cilvēku piedalītos vēlēšanās, jo tad tā 5% barjera būs krietni liela un rezultāti labāk atspoguļos reālo cilvēku viedokli par to, kam būtu jāstrādā Saeimā,” sacīja Ruta Veļika.
Kā piemēru viņa minēja Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas 2024. gadā notika ar zemu vēlētāju aktivitāti. “5% barjera bija tik zema, ka nozīme varēja būt burtiski 200-300 balsīm. Tāpēc ir ļoti svarīgi: jo vairāk cilvēku piedalās, jo objektīvāki ir rezultāti,” norāda vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.
Vai var nobalsot “pret visiem”?
Ja no visiem 14 partiju sarakstiem neviens nešķiet pieņemams, ir iespējams nobalsot “pret visiem”. Lai to izdarītu, vēlēšanu urnā jāiemet tukša vēlēšanu aploksne.
“Ja cilvēks starp 14 partijām neatrod nevienu tādu godprātīgu kandidātu, — kas arī ir ok —, ir pilnīgi normāli vienkārši atnākt, paņemt aploksni un iemest to tukšu,” skaidro Ruta Veļika.
Šādā gadījumā balsu skaitīšanā neviena partija šo balsi nesaņems, taču tā tiks ņemta vērā, nosakot slieksni, kas partijām jāpārvar, lai iegūtu vietas Saeimā.
“Šādi cilvēks var nodot sabiedrībai savu vēstījumu: es atnācu, piedalījos vēlēšanās, bet man neviens nepatīk, tāpēc iemetu tukšu aploksni. Tas ir normāli, arī tā drīkst darīt,” saka Veļika.
Vienlaikus jāatceras: ja aploksnē tomēr ieliek kādas partijas vēlēšanu zīmi, bet pie visiem tās kandidātiem izdara atzīmi “pret”, balss tik un tā tiek ieskaitīta par šo partiju.
Kādos gadījumos balss tiek atzīta par nederīgu
“Katram vēlētājam noteikti jāatceras: viena aploksne — viena vēlēšanu zīme. Divas vai vairāk vēlēšanu zīmes ir visbiežāk pieļauta kļūda. Šādā gadījumā balss tiek atzīta par nederīgu,” uzsver vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.
Viņa iesaka pirms aploksnes iemešanas urnā rūpīgi pārbaudīt, vai tajā atrodas tikai viena vēlēšanu zīme.
Turklāt saskaņā ar vēlēšanu likumu vēlēšanu zīme netiks uzskatīta par derīgu, ja:
- aploksnē atrodas vairākas vienas partijas vēlēšanu zīmes, bet tajās izdarītās atzīmes atšķiras — tās tiek uzskatītas par atšķirīgām pēc satura, tāpēc balss par sarakstu netiek ieskaitīta;
- vēlēšanu zīme ir no cita vēlēšanu apgabala;
- vēlēšanu zīme ir tik ļoti saplēsta, ka nav iespējams saprast vēlētāja gribu;
- vēlēšanu zīme iemesta bez vēlēšanu aploksnes — šāda zīme tiek anulēta.
Ir arī svarīgs izņēmums: ja aploksnē atrodas vairākas vienas partijas vēlēšanu zīmes ar pilnīgi vienādām atzīmēm, viena no tām tiek atzīta par derīgu, bet pārējās — par nederīgām. Tātad balss par partiju tomēr tiek ieskaitīta.
Arī pati vēlēšanu aploksne var tikt atzīta par nederīgu. Piemēram, ja tā ir saplēsta, uz tās nav vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmoga vai nepieciešamo vēlēšanu apzīmējumu. Šādā gadījumā aploksnes saturs balsu skaitīšanā nepiedalās.
Īsumā par vēlēšanām
3. oktobrī Latvijā notiks Saeimas vēlēšanas. Vēlētāji ievēlēs 100 deputātus: Rīgas vēlēšanu apgabalā — 38, Vidzemes — 26, Latgales — 12, Zemgales — 13, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā — 11.
Vēlēšanu dienā iecirkņi visā Latvijā un ārvalstīs strādās no plkst. 8.00 līdz 20.00. Nedēļu pirms vēlēšanām būs iespējams nobalsot iepriekš. Vēlēšanu iecirkņi strādās šādā laikā:
- pirmdien, 28. septembrī, — no plkst. 17.00 līdz 20.00;
- otrdien, 29. septembrī, — no plkst. 8.00 līdz 11.00;
- trešdien, 30. septembrī, — no plkst. 17.00 līdz 20.00;
- ceturtdien, 1. oktobrī, — no plkst. 8.00 līdz 11.00;
- piektdien, 2. oktobrī, — no plkst. 12.00 līdz 15.00.
Vēlēšanās var piedalīties Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma. Lai balsotu vēlēšanu iecirknī, jāuzrāda derīga pase vai eID karte.
Vēlētājs saņems sava vēlēšanu apgabala vēlēšanu zīmju komplektu un vēlēšanu aploksni. Ir jāpārbauda, vai uz aploksnes ir komisijas zīmogs — bez tā balsojums būs nederīgs.
No visa komplekta jāizvēlas tikai viena vēlēšanu zīme. To var atstāt negrozītu vai arī izdarīt atzīmes pie atsevišķiem kandidātiem: atzīmi “par” pie tiem, kurus īpaši atbalstāt, un “pret” pie tiem, kurus neatbalstāt.
Svarīgi: pie viena kandidāta uzvārda drīkst izdarīt tikai vienu atzīmi. Ja izdarīsiet abas — gan “par”, gan “pret” —, netiks ņemta vērā neviena no tām.
Pēc tam izvēlētā vēlēšanu zīme jāsaloka, jāieliek aploksnē, aploksne jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu urnā. Ja vēlēšanu zīme ir sabojāta, komisijai var lūgt jaunu vēlēšanu zīmju komplektu.
