Daugavpils reģionālajā slimnīcā (DRS) kļuvuši pieejami jauni sirds un plaušu izmeklējumi, bet nākotnē šeit plānots izveidot krūts dziedzeru slimību diagnostikas sistēmu, kas ļautu vienas dienas laikā saņemt speciālistu konsultācijas un veikt nepieciešamos izmeklējumus. Vienlaikus pieprasījums pēc diagnostikas pakalpojumiem aug straujāk nekā valsts piešķirtais finansējums, tāpēc palielinās gaidīšanas rindas.
8. novembrī tiek atzīmēta Starptautiskā radioloģijas diena. Tuvojoties šai dienai, Daugavpils reģionālās slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra vadītājs, ārsts radiologs Igors Gailevičs pastāstīja, kādi izmeklējumi pašlaik ir pieejami Latgales iedzīvotājiem, kā mainījušās diagnostikas iespējas un kādas problēmas joprojām nav atrisinātas.
Jaunās iekārtas ļauj veikt sirds un plaušu izmeklējumus
Daugavpils reģionālajā slimnīcā pacientiem ir pieejama rentgenogrāfija, ultrasonogrāfija (USG), datortomogrāfija (DT) un magnētiskā rezonanse (MR).
Viens no nozīmīgākajiem pēdējo gadu ieguvumiem ir jaunais datortomogrāfs Canon Aquilion ONE INSIGHT. Tas ļauj veikt arī CT koronāro angiogrāfiju – sirds koronāro artēriju izmeklēšanu.
“Iepriekš šāda veida izmeklējumi mūsu reģionā nebija pieejami, un pacientiem bija jādodas uz Rīgu. Mūsu mērķis ir pakāpeniski paplašināt diagnostikas iespējas tepat Daugavpilī, lai reģiona iedzīvotājiem būtu pieejams pēc iespējas vairāk kvalitatīvu un mūsdienīgu izmeklējumu bez nepieciešamības doties uz Rīgu,” stāsta Igors Gailevičs.
Jaunais datortomogrāfs ļauj arī veikt plaušu izmeklējumus ar zemu starojuma devu jeb Low-dose CT. Pēc ārsta teiktā, tas ir īpaši nozīmīgi plaušu vēža skrīningā.
Iekārtā tiek izmantotas modernas attēlu apstrādes tehnoloģijas, tostarp mākslīgā intelekta risinājumi. Tie palīdz iegūt augstākas kvalitātes attēlus, vienlaikus samazinot starojuma devu pacientiem.
Lasiet arīDaugavpils slimnīcā uzstādīts viens no modernākajiem datortomogrāfiem Latvijālat.chayka.lvTurklāt slimnīcā uzstādīta moderna rentgenogrāfijas iekārta Primax Levia, kas ļauj veikt mugurkaula un apakšējo ekstremitāšu rentgenogrāfiju visā garumā. Agrāk šādu izmeklējumu veikšanai pacientiem bieži nācās doties uz citām ārstniecības iestādēm.
Šo rentgenogrāfijas iekārtu DRS iegādājās 2023. gadā ERAF projekta ietvaros. Tolaik tā bija vienīgā šāda iekārta Baltijas valstīs.
Līdz 65 tūkstošiem izmeklējumu gadā, bet rindas aug
Pēc Diagnostiskās radioloģijas centra aptuvenajiem aprēķiniem, 2025. gadā Daugavpils reģionālajā slimnīcā tika veikti:
- aptuveni 30 tūkstoši rentgenogrāfijas izmeklējumu;
- aptuveni 22 tūkstoši datortomogrāfijas izmeklējumu;
- aptuveni 10 tūkstoši magnētiskās rezonanses izmeklējumu.
Kopumā, pēc centra vadītāja aplēsēm, šeit ik gadu tiek veikti aptuveni 55–65 tūkstoši radioloģisko izmeklējumu. Statistikā iekļauti stacionāra un ambulatorie pacienti, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikas pacienti.
Tomēr, pieaugot izmeklējumu skaitam, saasinās arī valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības problēmas.
“Pieprasījums pēc izmeklējumiem pieaug straujāk nekā valsts piešķirtais finansējums. Ierobežoto valsts apmaksāto izmeklējumu kvotu dēļ veidojas garākas gaidīšanas rindas, un arvien vairāk pacientu izvēlas maksas pakalpojumus, lai nepieciešamo izmeklējumu saņemtu ātrāk,” norāda Igors Gailevičs.
Pašlaik centrā strādā septiņi radiologi, 19 radiologu asistenti, divas māsas un divi sanitāri. 2027. gadā komandai plāno pievienoties trīs jaunie ārsti, kuri pabeigs rezidentūru.
Centra pamatdarba laiks ir no plkst. 8.00 līdz 16.00, taču neatliekamā radioloģiskā diagnostika tiek nodrošināta visu diennakti, septiņas dienas nedēļā. Tas iespējams arī pateicoties speciālistiem, kuri attālināti apraksta izmeklējumu rezultātus ārpus centra pamatdarba laika.
Cik droša ir rentgenogrāfija un datortomogrāfija?
Pēc Igora Gaileviča teiktā, mūsdienu diagnostikas iekārtas daudzos gadījumos ļauj ievērojami samazināt starojuma devu salīdzinājumā ar iepriekšējo paaudžu aprīkojumu.
Tomēr tas nenozīmē, ka rentgenogrāfijas vai datortomogrāfijas izmeklējumus vajadzētu veikt bez medicīniskām indikācijām.
“Katram izmeklējumam jābūt medicīniski pamatotam, un īpaši svarīgi ir izvairīties no nevajadzīgas atkārtotas izmeklēšanas. Vienlaikus nav noteikta universāla izmeklējumu skaita, ko drīkst veikt gada laikā. Viss ir atkarīgs no konkrētās klīniskās situācijas,” skaidro ārsts.
Viņš arī atgādina, ka ne visi radioloģiskie izmeklējumi ir saistīti ar jonizējošo starojumu. Piemēram, magnētiskā rezonanse un ultrasonogrāfija šādu starojumu neizmanto.
Ievērojot drošības prasības, šīs metodes ir uzskatāmas par pacientiem drošām. Vienlaikus izmeklējuma izvēlei jābūt atkarīgai no medicīniskām indikācijām.
“Galvenais ir izvēlēties pareizo izmeklējumu pareizajā brīdī, jo savlaicīgas diagnostikas ieguvums bieži vien ir daudz lielāks par iespējamo risku,” uzsver Gailevičs.
Daugavpilī plāno krūts dziedzeru diagnostiku vienas dienas laikā
Viens no slimnīcas attīstības prioritārajiem virzieniem būs krūts dziedzeru slimību diagnostika un sieviešu veselības aprūpes pilnveidošana.
Pēc centra vadītāja teiktā, speciālisti jau papildina zināšanas šajā jomā. Ārste Diāna Blagoveščenska pilnveido kvalifikāciju krūts dziedzeru slimību diagnostikā, savukārt ķirurģe Liene Skrinda ir ieguvusi atbilstošu sertifikāciju un specializējas šo slimību ārstēšanā.
Nākotnē slimnīca plāno organizēt darbu tā, lai sieviete vienas dienas laikā varētu saņemt speciālista konsultāciju, veikt ultrasonogrāfiju un mamogrāfiju, kā arī nepieciešamības gadījumā – biopsiju.
“Mūsu mērķis ir izveidot vienotu un pacientēm ērtu krūts veselības diagnostikas un konsultāciju sistēmu tepat Daugavpilī,” stāsta Igors Gailevičs.
Šāda sistēma varētu būt īpaši nozīmīga krūts vēža agrīnai atklāšanai.
Pēc ārsta domām, radiologa un ķirurga sadarbība ļautu ātrāk veikt nepieciešamos izmeklējumus un plānot turpmāko ārstēšanu.
Pagaidām gan tie ir slimnīcas attīstības plāni. Konkrēti jaunās sistēmas ieviešanas termiņi netiek minēti.
Kāpēc radiologa darbs ir svarīgs ārstēšanā?
Igors Gailevičs norāda, ka pacienti radiologu nereti nemaz nesatiek, lai gan viņa slēdzienam ir būtiska nozīme diagnozes noteikšanā un ārstēšanas izvēlē.
Mūsdienās lielākā daļa izmeklējumu attēlu pie speciālistiem nonāk elektroniskā veidā. Tieša saziņa ar pacientu notiek retāk – piemēram, ultrasonogrāfijas laikā, kad ārsts pats veic izmeklējumu.
Īpaši liela radiologu atbildība ir neatliekamajā medicīnā, kad slēdziens jāsagatavo ātri un no tā var būt atkarīga ārstējošā ārsta turpmākā rīcība.
“Viens no sarežģītākajiem aspektiem mūsu profesijā ir nepieciešamība pieņemt ātrus un vienlaikus precīzus lēmumus. Īpaši tas attiecas uz neatliekamo medicīnu, kur bieži vien nav vairāku stundu vai dienu pārdomām,” stāsta Gailevičs.
Pēc viņa teiktā, radiologa slēdziens vienmēr jāvērtē kopā ar pacienta kopējo klīnisko ainu.
“Radiologs un ārstējošais ārsts nav divas atsevišķas pasaules – tikai savstarpēja sadarbība ļauj nonākt pie iespējami precīzākās diagnozes.”
Par centra galveno uzdevumu Igors Gailevičs uzskata turpmāku mūsdienīgas un pieejamas diagnostikas attīstību, lai Latgales iedzīvotāji pēc iespējas vairāk nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu varētu saņemt savā reģionā.
Materiāls sagatavots, pamatojoties uz interviju ar Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāju Igoru Gaileviču, kuras tekstu redakcijai nosūtīja Daugavpils reģionālā slimnīca.
