Enerģētikas attīstībai nepieciešama ne tikai jaunu elektrostaciju būvniecība, elektrotīklu modernizācija un mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana. Ne mazāk svarīgs ir jautājums, kas apkalpos šo infrastruktūru un kur uzņēmumi atradīs speciālistus ar nepieciešamajām prasmēm. Latgalē, kur kvalificētu darbinieku trūkumu papildina iedzīvotāju aizplūšana, speciālistu sagatavošana kļūst par vienu no reģiona ekonomiskās attīstības priekšnoteikumiem.
Par to runāja diskusijas “Nākotnes enerģētikas nozares darbaspēks – prasmes, izglītība un uzņēmumu vajadzības” dalībnieki. Diskusija notika 30. oktobrī Daugavpils Vienības namā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētiskās noturības samita ietvaros. Pasākums pulcēja vairāk nekā 200 valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un ekspertu kopienas pārstāvju no vairāk nekā desmit valstīm.
Kāpēc Latgales uzņēmumiem trūkst kvalificētu darbinieku
Saskaņā ar Reģionālās prasmju partnerības Latgalē dokumentu aptuveni 63% reģiona uzņēmumu saskaras ar kvalificētu darbinieku trūkumu, īpaši inženierzinātņu, lauksaimniecības un vadības jomās.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales padomes priekšsēdētājs Ivo Dembovskis pievērsa uzmanību tam, ka izglītības programmas ne vienmēr atbilst darba devēju vajadzībām.
Pēc viņa teiktā, agrāk reģiona izglītības iestādes nereti orientējās uz to, kuras specialitātes ir populāras reflektantu vidū, nevis uz konkrētām darba devēju vajadzībām. Taču uzņēmumiem ir svarīgas ne tikai darbinieku profesionālās zināšanas, bet arī prasme strādāt komandā, patstāvīgi identificēt problēmas un rast risinājumus.
Situāciju sarežģī arī tas, ka paši uzņēmumi ne vienmēr spēj precīzi noteikt, kādi speciālisti tiem būs nepieciešami pēc dažiem gadiem.
Latgales partnerība: uzņēmumi un izglītības iestādes pie viena galda
Viens no risinājumiem ir 2026. gadā pēc LTRK Latgales padomes iniciatīvas izveidotā Latgales prasmju partnerība.
Kā pastāstīja Dembovskis, sadarbībā iesaistījušās Latgales pašvaldības, divas universitātes, trīs profesionālās izglītības iestādes un divas speciālās ekonomiskās zonas.
Partnerības uzdevums ir saskaņot speciālistu sagatavošanu ar reģionā strādājošo uzņēmumu un potenciālo investoru vajadzībām. Lai to panāktu, nepieciešams pastāvīgi analizēt darbaspēka pieprasījumu, ņemt vērā uzņēmumu attīstības plānus un kopā ar izglītības iestādēm noteikt, kuras programmas būtu jāizveido vai jāatjaunina.
Turklāt partnerība ir orientēta ne tikai uz studentiem. Tās dalībnieki plāno strādāt arī ar bezdarbniekiem, nodarbinātajiem iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama pārkvalifikācija, un cilvēkiem, kuri aizbraukuši no Latgales.
Viens no ilgtermiņa mērķiem ir radīt apstākļus, lai speciālisti varētu palikt reģionā vai atgriezties tajā no ārzemēm.
Dembovskis uzsvēra, ka partnerībai jākļūst par pastāvīgi funkcionējošu uzņēmējdarbības, izglītības un pašvaldību sadarbības mehānismu, nevis jāaprobežojas ar atsevišķiem kopīgiem projektiem.
Jauna Daugavpils Universitātes programma: izglītība pēc uzņēmumu pieprasījuma
Praktisku šādas sadarbības piemēru minēja Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.
2026. gadā universitāte atvēra jaunu īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Elektronika”. Tā izstrādāta ciešā sadarbībā ar Daugavpils un reģiona uzņēmumiem, kuriem nepieciešami kvalificēti tehniskie speciālisti.
Programma paredzēta diviem gadiem. Ievērojama studiju daļa norisināsies uzņēmumos, kur studenti varēs iegūt praktiskas iemaņas un iepazīt potenciālos darba devējus.
Pēc Barševska teiktā, pirmajai studentu uzņemšanai bija atlicis maz laika, tomēr universitātei izdevās nokomplektēt 30 cilvēku grupu.
Rektors uzskata, ka šāda pieeja būtu jāizmanto arī citu studiju programmu izstrādē. Uzņēmumiem jāpiedalās ne tikai nepieciešamo specialitāšu noteikšanā, bet arī pašā topošo darbinieku sagatavošanas procesā.
Vienlaikus sadarbībai jābūt abpusējai. Arī universitātēm nepieciešams analizēt pārmaiņas ekonomikā un piedāvāt studiju virzienus, pēc kuriem pieprasījums varētu rasties tikai pēc vairākiem gadiem.
Barševskis uzsvēra, ka viens no Daugavpils Universitātes uzdevumiem ir jauniešu noturēšana reģionā. Saskaņā ar viņa sniegtajiem datiem vairāk nekā 80% universitātes absolventu paliek strādāt Latgalē.
“Elektriķu zelta laikmets”: kādi speciālisti nepieciešami enerģētikā
Par vēja enerģētikas vajadzībām pastāstīja uzņēmuma “BOTC Training” direktors Rihards Stālmanis. Viņa uzņēmums nodarbojas ar tehnisko speciālistu sagatavošanu vēja elektrostaciju apkalpošanai.
Pēc Stālmaņa teiktā, pašlaik īpaši pieprasīti ir elektriķi un elektrotehniķi. Šādi speciālisti nepieciešami ne tikai elektrostaciju apkalpošanai, bet arī datu centru būvniecībā un citas enerģētikas infrastruktūras attīstībā.
Eksperts pašreizējo situāciju nodēvēja par savdabīgu “elektriķu zelta laikmetu”.
Tomēr darbam ar mūsdienīgām iekārtām nepietiek tikai ar sākotnējo profesionālo izglītību. Piemēram, tehniķa sagatavošanai, lai viņš spētu patstāvīgi apkalpot vēja elektrostaciju iekārtas, var būt nepieciešami vēl divi līdz trīs gadi praktiskā darba.
Pašlaik daļa Latvijā sagatavoto speciālistu strādā ārzemēs, kur vēja enerģētika ir attīstītāka. Viņi turpina dzīvot Latvijā, bet regulāri dodas strādāt uz ārvalstīm uz vairākām nedēļām.
Pēc Stālmaņa domām, attīstoties vietējai vēja enerģētikai, šiem speciālistiem pavērsies plašākas iespējas strādāt savā valstī.
Viņš arī uzsvēra, ka laiks, kad cilvēks varēja vienreiz apgūt profesiju un strādāt tajā visu mūžu bez papildu mācībām, pamazām aiziet pagātnē. Nepārtraukta kvalifikācijas paaugstināšana kļūst par nepieciešamību.
Kā sagatavot speciālistus profesijām, kuru vēl nav
Arvīds Barševskis pievērsa uzmanību vēl vienai problēmai: izglītības sistēma nereti orientējas uz profesijām, kas bija aktuālas pirms desmit vai divdesmit gadiem, lai gan studenti jāsagatavo nākotnes pārmaiņām.
Kā perspektīvus virzienus viņš minēja zaļā ūdeņraža speciālistus, enerģijas uzkrāšanas sistēmu inženierus, atjaunīgās enerģijas tehniķus un zaļo finanšu konsultantus.
Pēc rektora domām, izglītības iestādēm nepieciešams savlaicīgi reaģēt uz tehnoloģiju attīstību, pat ja pieprasījums pēc dažām specialitātēm pašlaik vēl nav liels.
Tomēr tas rada arī zināmus riskus. Jaunas studiju programmas izveidei nepieciešami pasniedzēji, aprīkojums un studenti, bet darba devēju, kuri būtu gatavi pieņemt darbā pirmos absolventus, pagaidām var arī nebūt.
Kāpēc svarīga starptautiskā sadarbība
Organizācijas “Nordic Innovation” vecākā padomniece inovāciju jautājumos Olivia Rekman aicināja aplūkot speciālistu sagatavošanu kā daļu no plašākas enerģētiskās drošības sistēmas.
Pēc viņas teiktā, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu rīcībā ir zinātniskās zināšanas, tehnoloģijas un kvalificēti speciālisti, tomēr sadarbība starp organizācijām un valstīm vēl nav pietiekami koordinēta.
Katrā no šīm valstīm ir salīdzinoši neliels darba tirgus. Taču kopīga rīcība ļauj apvienot resursus, apmainīties ar pieredzi un radīt plašākas iespējas speciālistu sagatavošanai un piesaistei.
Tas ir īpaši svarīgi jomās, kur nepieciešami šauri specializēti eksperti, piemēram, enerģētikā, kiberdrošībā, mākslīgā intelekta un citās tehnoloģiju nozarēs.
Rekman uzsvēra, ka enerģētiskā drošība ir atkarīga ne tikai no iekārtām un infrastruktūras, bet arī no cilvēkiem, kuri spēj nodrošināt šo sistēmu darbību.
Kādas prasmes būs svarīgas mākslīgā intelekta laikmetā?
Diskusijas moderators, SSE Riga valdes loceklis Aivars Timofejevs pastāstīja par nelielu eksperimentu. Viņš bija lūdzis mākslīgajam intelektam uzskaitīt prasmes, kas nākotnē būs nepieciešamas enerģētikas nozares darbiniekiem.
Atbildēs bija minētas tehniskās kompetences un prasme strādāt ar datiem. Tomēr mākslīgais intelekts nebija pieminējis divas īpašības, kuras Timofejevs uzskata par īpaši svarīgām, – radošo un kritisko domāšanu.
Šis piemērs atgādināja, ka speciālistu sagatavošana neaprobežojas ar jaunu tehnoloģiju apgūšanu. Ne mazāk svarīgi ir attīstīt spēju patstāvīgi analizēt informāciju, rast nestandarta risinājumus un nepārtraukti apgūt jaunas zināšanas.
Latgalei tas nozīmē nepieciešamību ne tikai atjaunināt izglītības programmas un ciešāk sadarboties ar uzņēmumiem, bet arī radīt apstākļus, lai sagatavotie speciālisti paliktu strādāt reģionā. Galu galā enerģētiskā noturība ir atkarīga ne tikai no infrastruktūras un tehnoloģijām, bet arī no cilvēkiem, kuri nodrošinās to darbību un turpmāko attīstību.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētiskās noturības samitu Daugavpilī organizēja Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā un Daugavpils valstspilsētas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
Par pārējām samitā apspriestajām tēmām var lasīt šeit:
