“Mans vectēvs bija cilvēks, kurš man mācīja izvirzīt nereālus mērķus,” atzina Daugavpils teātra aktrise Kristīna Zaharova pirms Andreja Zvjaginceva filmas “Mīnotaurs” seansa kinoteātrī “STARLINE Kino” Daugavpilī. Savulaik pati doma par darbu ar pazīstamo režisoru viņai šķita pilnīgi neiespējama, bet 2026. gada maijā viņa jau pārstāvēja filmu Kannu kinofestivālā, kur “Mīnotaurs” ieguva Grand Prix jeb Žūrijas lielo balvu.
Tikšanās laikā Kristīna skatītājiem pastāstīja, kā ieguva lomu, kāpēc vienu ainu nācās filmēt pat 30 reižu un kā viņai palicis atmiņā darbs ar Zvjagincevu.
“Mīnotaurs” ir Andreja Zvjaginceva pirmā filma pēc deviņu gadu pārtraukuma. Tā tapusi Francijas, Latvijas un Vācijas kopražojumā, un filmēšana notika Rīgā. Filmas darbība risinās Krievijā 2022. gada septembrī, kad varasiestādes izsludināja daļēju mobilizāciju.
Galvenais varonis, veiksmīgs uzņēmējs Gļebs, saskaras ar problēmām biznesā un krīzi ģimenes attiecībās. Uz viņa personīgās drāmas fona attīstās vēl cits stāsts: valsts, līdzīgi mitoloģiskajam Mīnotauram, pieprasa cilvēku upurus – četrpadsmit jauniešu nosūtīšanu karā.
“Kur Raimonds Pauls, un kur es?”
Kad Kristīnai Zaharovai bija piecpadsmit gadu, vectēvs viņai teica, ka kādu dienu viņa uzstāsies uz vienas skatuves ar Raimondu Paulu. Toreiz tas šķita pilnīgi neticami, taču pēc vairākiem gadiem tā arī notika. Līdzīgi aktrise savulaik uztvēra arī iespēju strādāt ar Andreju Zvjagincevu.
Ilgu laiku režisors dzīvoja un filmēja Krievijā. Arī Kristīna tur pavadīja vairākus gadus, taču 2017. gadā aizbrauca. Tāpēc iespēja strādāt ar Zvjagincevu viņai šķita gandrīz neiespējama. Tomēr vēlāk režisors pārcēlās uz Franciju, bet savu jauno filmu ieradās uzņemt Rīgā.
“Nu, kur vēl tuvāk? Līdz Rīgai taču aizbrauksim!” aktrise pajokoja, atceroties, kā negaidīti piepildījies vēl viens viņas sapnis.
Kristīna nosūtīja video proves un pēc tam piedalījās klātienes atlasē Rīgā. Zvjagincevs interesējās par viņas darba grafiku, taču aktrise to neuztvēra kā zīmi, ka loma būs viņai. Režisors bija ļoti pieklājīgs, un viņai šķita, ka tā ir ierasta atlases procesa daļa. Viena no tām situācijām, kad saka: “Mēs jums piezvanīsim,” bet tas nebūt nenozīmē, ka zvans patiešām sekos.
Taču šoreiz solījums piezvanīt nebija tikai pieklājības frāze.
Tobrīd Kristīna atradās Šauļos, kur filmējās seriālā “Mīļākās”. Videozvanā ar viņu sazinājās pats Andrejs Zvjagincevs un scenārists Semjons Ļašenko, kuri kopā strādāja pie “Mīnotaura”. Viņi paziņoja, ka aktrise ir apstiprināta lomai.
Kristīnai bija grūti noticēt dzirdētajam. Taču ilgi ļauties eiforijai neizdevās – bija uzreiz jāatgriežas pie seriāla filmēšanas.
“Pie viņa ir jādara, neko nedarot”
Vēl pirms filmēšanas sākuma Kristīna iepazinās ar galvenās lomas atveidotāju Irisu Ļebedevu. Aktrises sarakstījās un apsprieda gaidāmo darbu. Uzzinājusi, ka viņu kopīgā aina aizņem tikai aptuveni divas A4 formāta lapas, Kristīna nodomāja, ka īpašām grūtībām nevajadzētu rasties. Taču kolēģe viņu mierināja: teksta nebūs daudz, toties viena un tā pati aina būs jāfilmē atkal un atkal.
Kā stāsta Kristīna, televīzijas seriālu uzņemšanā darbs parasti rit strauji. Dažkārt pietiek ainu uzņemt divas vai trīs reizes, un filmēšanas grupa jau pāriet pie nākamās. Savukārt pie Zvjaginceva vienu ainu varēja filmēt 25–30 reižu, līdz tika panākta precizitāte pat šķietami vissīkākajās detaļās.
Scenārists Semjons Ļašenko rūpīgi sekoja līdzi tekstam: aktieri nedrīkstēja mainīt vārdu secību vai aizstāt pat prievārdus. Starp dubļiem viņš varēja pieiet pie aktiera un precizēt, kā tieši jāizrunā konkrētā replika.
Vienlaikus, kā atceras Kristīna, atmosfēra filmēšanas laukumā bija mierīga. Zvjagincevs nevis vairoja spriedzi, bet, gluži pretēji, palīdzēja aktieriem pārvarēt satraukumu un koncentrēties darbam.
“Pie viņa ir jādara, neko nedarot. Lūk, tāds paradokss: tu dari, neko nedarot. Tu neko nespēlē,” Kristīna raksturoja Zvjaginceva pieeju.
Aktieri nesaņēma pilnu filmas scenāriju: katrs iepazinās tikai ar savām ainām un nezināja visas detaļas par to, kas notiek ar pārējiem varoņiem. Pēc Kristīnas domām, tas palīdzēja saglabāt varoņu attiecību dabiskumu – arī dzīvē mēs ne vienmēr zinām, kas patiesībā notiek ar apkārtējiem.
Inna: labklājība, aiz kuras slēpjas bailes
Filmā “Mīnotaurs” Kristīna atveido Innu – galvenās varones ģimenes paziņu. Tikšanās laikā aktrise precizēja, ka viņas tēlu nebūtu gluži pareizi saukt par labāko draudzeni: Inna nezina, kas patiesībā notiek aiz šīs ģimenes slēgtajām durvīm.
Kristīna uzsver, ka pati nemaz nelīdzinās savai varonei. Inna ir vēsa, atturīga un pārtikusi sieviete, taču aiz ārējās labklājības slēpjas pagātnes traumas un bailes zaudēt ierasto dzīvi. Baidoties zaudēt vīra uzmanību un uzticību, viņa cenšas saglabāt jaunību un pievilcību, pat sacensties ar divdesmitgadīgām sievietēm. Aiz šī vēsuma, pēc Kristīnas teiktā, slēpjas ievainojamība.
Spoguļu telpa un sieviešu stāsti
Vienai no ainām ar Innas piedalīšanos Kristīna tikšanās laikā pievērsa īpašu uzmanību. Darbība norisinās restorānā, kur pie viena galda satiekas trīs pāri. Kad šķita, ka filmēšana jau pabeigta, aktrise negaidīti saņēma zvanu ar ziņu, ka Zvjagincevs vēlas ainu pārfilmēt.
Sākumā Kristīna nodomāja, ka režisoru kaut kas nav apmierinājis. Taču iemesls bija cits: viņš nolēma ainu uzņemt vienā nepārtrauktā kadrā, bez montāžas pārejām. Tas no aktieriem prasīja īpašu koncentrēšanos – nedrīkstēja saminstināties, sajaukt vārdus vai pārtraukt darbību.
Gatavajā filmā kamera plūstoši pārvietojas starp restorānā pie galda sēdošajiem cilvēkiem. Pēc tam Inna un galvenā varone, kuru atveido Irisa Ļebedeva, dodas uz dāmu istabu. Šeit skatītājs viņu sarunu vēro spoguļu atspulgos: kamera atrodas aiz aktrišu mugurām, bet kadrā redzami viņu spoguļattēli.
“Tā ir sajūta, it kā tu iegrimtu spoguļu telpā. Un man tas šķiet kaut kas ar paaudzēm saistīts – ka dažādās sieviešu paaudzēs ir bijušas šīs sarunas un šīs problēmas,” stāstīja Kristīna.
Kannas un viltvārža sindroms
Kannu kinofestivālā, kur “Mīnotaurs” ieguva Grand Prix jeb Žūrijas lielo balvu, Kristīnai īpaši spilgti palikusi atmiņā kopības sajūta. Viņa jutās kā daļa no komandas, kurā visi strādāja ar lielu aizrautību un atdevi.
Noskatoties gatavo filmu, Kristīna bija pārsteigta, cik īsas izrādījušās viņas pašas ainas. Nakts maiņas, daudzie dublējumi un ilgais darbs pie niansēm – bet filmā šīs ainas ilga vien dažas minūtes. Tāpēc pirms seansa Daugavpilī Kristīna ieteica skatītājiem uzmanīgi ieklausīties dialogos un pievērst uzmanību katram kadram.
Tikšanās laikā aktrise atzina, ka viņai labi pazīstams arī viltvārža sindroms – sajūta, ka neesi pietiekami labs savā profesijā, neraugoties uz sasniegtajiem panākumiem. Viņa sevi uzskata par perfekcionisti un bieži domā, ka kaut ko būtu varējusi izdarīt labāk. Taču, viņasprāt, tieši šaubas palīdz attīstīties un neapstāties.
Vienlaikus ir svarīgi reizēm atzīt arī savus sasniegumus. “Tomēr kādā brīdī ir jāpasaka sev: ‘Sasodīts, es gan esmu malacis!’” piebilda aktrise.
Kristīna atceras, ka šaubījusies arī par savu sniegumu klātienes provēs pie Zvjaginceva. Taču filmēšanas laikā režisors dažkārt atsaucās tieši uz to, kā viņa bija nospēlējusi atlasē. Tas aktrisei palīdzēja saprast, ka pašas vērtējums ne vienmēr sakrīt ar to, kā viņas sniegumu uztver citi.
“Lai mēs sāktu cits citu novērtēt”
Uz jautājumu, vai filmai jāsniedz gatavas atbildes vai jāatstāj skatītājam jautājumi, Kristīna atbildēja, ka viss ir atkarīgs no cilvēka. Vienam redzētais būs skaidrs uzreiz, bet cits vēl nedēļu domās par filmu.
Kad aktrisei lūdza raksturot “Mīnotauru” trīs vārdos, viņa brīdināja, ka vajadzēs mazliet vairāk. Galu galā sanāca: “Bailes. Cīņa. Mīlestības vārdā.”
Taču pats svarīgākais viņai ir sajūtas, ko filma var izraisīt. “Man šķiet, ka pats svarīgākais, kāpēc vispār uzņem filmas un iestudē izrādes, ir tas, lai mēs sāktu cits citu novērtēt,” sacīja Kristīna.
Kristīna cer, ka pēc filmas seansa cilvēki samīļos savus tuviniekus, atcerēsies, kas dzīvē patiesi svarīgs, un centīsies mainīt to, kas ir viņu spēkos, nevis samierināsies ar apstākļiem.
“Kur vēl var noskatīties filmu ‘Mīnotaurs’?”
Filmas “Mīnotaurs” seansi turpinās: to joprojām iespējams noskatīties gan STARLINE Kino, gan Daugavpils Kultūras pils multimediju zālē. Informāciju par seansu datumiem un laikiem var atrast abu iestāžu tīmekļvietnēs un sociālajos tīklos.
Bez Kristīnas Zaharovas filmā piedalās arī Daugavpils teātra aktieri Mihails Samodahovs un Viktors Jancevičs, Dailes teātra direktors Juris Žagars, neatkarīgais aktieris, Daugavpilī dzimušais Andrejs Mošans un citi.
