13. septembris, 2026.
Sergejs, Daugavpils patversmes iemītnieks. Foto uzņēmuši projekta "CERĪBA: bezpajumtnieki arī ir cilvēki" dalībnieki.

Trīs dzīvokļi, divas mašīnas un… patversme. Sergeja stāsts par zaudējumiem un...

Stāsts par Sergeju — vīrieti, kurš zaudēja visu, bet nezaudēja sevi. Dzīve pēc kritiena un cerība patversmē. Projekts “CERĪBA: bezpajumtnieki arī ir cilvēki”
Ilustratīvs attēls, ko ar mākslīgā intelekta palīdzību radījusi projekta dalībniece Veronika Kazakeviča.

“Es nevarēju apstāties.” Jura stāsts — dzīve ar azartspēļu atkarību

Juris ir 61 gadu vecs un dzīvo patversmē Daugavpilī. Viņš piedalās projektā “CERĪBA: bezpajumtnieki arī ir cilvēki”. Juris ir dzimis un audzis Latvijā. Kādreiz viņam bija ģimene, militāra karjera, vairākas automašīnas, dzīvoklis un pat kravas traktors T-150. Šodien viņš cenšas sākt no jauna – piecus gadus nav spēlējis azartspēles un mēģina noturēties virs ūdens.
Jānis, patversmes iemītnieks Daugavpilī. Fotogrāfiju uzņēmuši projekta “CERĪBA: bezpajumtnieki arī ir cilvēki” dalībnieki.

“Svarīgi, lai blakus ir cilvēks, kurš atbalsta” – Daugavpils patversmes iemītnieks...

Jānis uzskata – visgrūtākajos brīžos cilvēkam līdzās jābūt kādam, kurš atbalsta, uzklausa un palīdz pieņemt pareizos lēmumus. Viņa dzīvē šāda cilvēka nebija.
Svetlana — projekta "CERĪBA: bezpajumtnieki arī ir cilvēki” varone.

Svetlanas stāsts — dzīve patversmē un sapnis par gaiši zilu kleitu

Svetlanas stāsts — Daugavpilī dzimusī sieviete šobrīd dzīvo patversmē un sapņo par gaiši zilu kleitu un iespēju atgriezties darbā. Raksts atklāj viņas dzīves stāstu, kā arī atgādina, ka aiz katra bezpajumtnieka ir cilvēks ar savu stāstu, cerībām un cieņpilnu dzīvi, kurai pietrūcis tikai atbalsts.

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: