Arvien vairāk cilvēku izmanto mākslīgo intelektu (MI), lai meklētu atbildes uz saviem jautājumiem. Čatbots atbild dažu sekunžu laikā, raksta gramatiski pareizi un pārliecinošā tonī.

Turklāt MI nemaz nav nepieciešams atvērt atsevišķi. Nereti ar tā palīdzību sagatavotas atbildes parādās jau ierastajās interneta meklētājprogrammās.

“Ja cilvēks pamana kādu apgalvojumu vai ziņu, ko vēlas pārbaudīt, viņš, protams, var vērsties pie mākslīgā intelekta. Vēl jo vairāk tagad, kad, kaut ko meklējot Google, rezultāti vairs neparādās vienkārši cits pēc cita. Diezgan bieži lapas augšdaļā redzams mākslīgā intelekta sagatavots kopsavilkums.

Tāpēc mēs no tā vairs nevaram izvairīties,” saka pētniece Nika Aleksejeva. Viņa ir Atlantijas padomes Digitālās pētniecības laboratorijas (DFRLab) Baltijas valstu pētniece, kā arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperte.

Nika dalījās savā pieredzē 4. novembrī pasākumā par informatīvās telpas drošību. To organizēja Eiropas Parlamenta birojs Latvijā sadarbībā ar Baltijas Mediju izcilības centru (BCME), centru “Europe Direct Latgale” un Daugavpils Izglītības pārvaldi.

Vai MI secinājumiem un tā norādītajiem avotiem var uzticēties? Skaidrojam kopā ar pētnieci.

Teksta navigācija:

Kāpēc arvien vairāk cilvēku meklē atbildes pie MI? 

Mākslīgais intelekts arvien biežāk kļūst par veidu, kā ātri atrast nepieciešamo informāciju. To apliecina Oksfordas Universitātes Reuters Žurnālistikas pētījumu institūta pētījums, kas publicēts 2026. gada oktobrī.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 2024. gadā MI informācijas iegūšanai vismaz vienu reizi pēdējās nedēļas laikā bija izmantojuši 11% aptaujāto. Savukārt 2026. gadā šādu cilvēku īpatsvars sasniedza jau 38%. Pētījumā salīdzināti dati no sešām valstīm trīs gadu periodā.

Cilvēki vēršas pie čatbotiem, lai izprastu kādu jaunu tēmu, saņemtu padomu vai atrastu atbildi uz konkrētu jautājumu. Turklāt 64% lietotāju MI visvairāk novērtē ātruma un ērtuma dēļ, bet 56% — par iespēju uzdot jautājumus ikdienas valodā un turpināt sarunu.

Latvijā 2026. gadā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, MI izmanto 58,2% interneta lietotāju. Personīgām vajadzībām to izmanto 53%, darbam — 24,8%, bet mācībām — 12,6%. Jauniešu vidū vecumā no 16 līdz 24 gadiem MI izmanto 91,3% interneta lietotāju.

Kāpēc MI atbildes ne vienmēr ir uzticamas? 

MI var apstiprināt to, kam jau ticam 

Čatboti ir ieprogrammēti tā, lai izdabātu sarunbiedram, pievērš uzmanību pētniece Nika Aleksejeva. Tāpēc to atbildes var sakrist ar lietotāja pārliecību.

Nika Aleksejeva, Atlantijas padomes Digitālās pētniecības laboratorijas (DFRLab) Baltijas valstu pētniece un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperte. 2026. gada 4. novembris. Foto: Jevgeņijs Ratkovs

“MI sniedz mums atbildes, saites uz avotiem, piedāvā analīzi. Un tas viss var pilnībā atbilst mūsu pašu uzskatiem. 

Cilvēks domā: ‘Jā, tieši tā es arī domāju! Es taču jau iepriekš zināju, kādu atbildi MI sniegs.’ Taču tas var notikt vienkārši tāpēc, ka sistēma ir ieprogrammēta izdabāt,” skaidro viņa.

Šādos brīžos cilvēkam kļūst grūtāk domāt kritiski, jo rodas sajūta, ka viņš ir atradis pierādījumu savai taisnībai.

Sarunas rezultātu ar čatbotu ietekmē arī tas, kā cilvēks formulē savu jautājumu. Ja jautājumā jau sākotnēji ietverts noteikts pieņēmums, iespējams saņemt atbildi, kas šo pieņēmumu atbalsta.

Skaidrojot šo problēmu, pētniece minēja traģisku gadījumu ar jaunu sievieti, kura slimoja ar epilepsiju.

“Viņu saruna (ar ChatGPT) bija veidojusies tā, ka jaunā sieviete sāka šaubīties par nepieciešamību lietot zāles. Viņai radās domas, ka medikamenti varētu kaitēt un no tiem labāk atteikties,” pastāstīja Nika.

Runa ir par 31 gadu veco Bouenu Vanu no ASV. Saskaņā ar The New York Times izmeklēšanas datiem čatbots palīdzēja viņai izveidot plānu pakāpeniskai medikamentu lietošanas pārtraukšanai. Tas arī atbalstīja viņas lēmumu un ieteica nestāstīt ārstam par devas samazināšanu. Kad lietotāja ziņoja par simptomiem, kas varēja liecināt par epilepsijas lēkmēm, ChatGPT viņu mierināja.

Jaunā sieviete nomira 2026. gada 12. februārī. Pēc traģēdijas viņas vecāki iesniedza prasību tiesā pret OpenAI, apgalvojot, ka čatbota ieteikumi veicinājuši traģisko iznākumu.

MI var izdomāt faktus un avotus 

Čatboti atbildes formulē gramatiski pareizi un pasniedz tās pārliecinoši. Turklāt tie var minēt argumentus un norādīt saites uz avotiem. Taču tas negarantē, ka atbilde ir patiesa.

Dažkārt MI sajauc datumus, nepareizi atstāsta dokumentu saturu, izdomā vārdus vai atsaucas uz pētījumiem, kas patiesībā neeksistē.

Šādas kļūdas sauc par “halucinācijām”. Piemēram, cilvēks lūdz ChatGPT atrast zinātnisku pētījumu, bet čatbots norāda darba nosaukumu, autoru uzvārdus un saiti uz publikāciju. Viss izskatās pārliecinoši, taču, pārbaudot informāciju, izrādās, ka šāda pētījuma nav.

Šo problēmu pētījuši OpenAI un Džordžijas Tehnoloģiju institūta pētnieki. 2026. gada aprīlī žurnālā Nature publicētajā pētījumā viņi to skaidroja ar MI apmācības īpatnībām.

Novērtējot modeļus, par pareizām atbildēm tiek piešķirti punkti, savukārt par atturēšanos no atbildes parasti ne. Tāpēc čatboti var dot priekšroku atbildes minēšanai pat tad, ja tiem trūkst informācijas. Rezultātā tie var pasniegt minējumu kā faktu.

Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka čatbots var izdomātu informāciju pasniegt tikpat pārliecinoši kā patiesu faktu.

MI var izplatīt propagandu

“Protams, mākslīgo intelektu izmanto arī tie, kas nodarbojas ar negodprātīgām darbībām,” uzsver Nika Aleksejeva. Līdz ar MI parādīšanos propagandas veidošana un izplatīšana ir kļuvusi daudz vienkāršāka. Tas palīdz rakstīt tekstus, tulkot tos dažādās valodās un veidot attēlus un video.

“Tagad praktiski visu var iztulkot un izplatīt dažu sekunžu laikā. Informācija var ātri pārvietoties ne tikai starp dažādām valodām, bet arī starp dažādām valodu kopienām,” skaidro pētniece.

Pēc viņas teiktā, tas īpaši izteikti vērojams Telegram. Tas attiecas arī uz video, kurus ar MI palīdzību iespējams izveidot un ierunāt.

Pēc tam propagandas izplatītāji cenšas panākt, lai viņu naratīvi biežāk parādītos MI atbildēs.

Kā propaganda nonāk MI atbildēs? 

Čatboti tiek apmācīti, izmantojot milzīgus datu apjomus, tostarp internetā pieejamus materiālus. Daži čatboti arī spēj sarunas laikā meklēt informāciju internetā un pēc tam norādīt saites uz atrastajām publikācijām. Tieši to cenšas ietekmēt dezinformācijas izplatītāji.

Viens no piemēriem ir vietņu tīkls Pravda. “Tas ir tīkls, kurā ir mazāk nekā 200 vietņu dažādās valodās. Līdz 3. novembrim tajās automātiski bija publicēti vairāk nekā 15 miljoni materiālu no Telegram.

Vietnes izskatās kā ziņu portāli, taču patiesībā to saturu veido automātiski tulkoti Telegram ziņojumi vismaz 45 valodās,” skaidro pētniece.

Kā vēl vienu piemēru pētniece min gadījumu, kas aprakstīts OpenAI ziņojumos par informatīvajām operācijām. Vienas šādas operācijas dalībnieki izveidoja fiktīvu pētniecības institūtu. Tā vārdā tika publicēts “suverenitātes indekss”, kurā Krievija tika attēlota labvēlīgā gaismā, bet Rietumvalstis kritizētas.

Nika Aleksejeva pieļauj, ka šādas vietnes var tikt veidotas ne tik daudz parastajiem lasītājiem, cik programmām, kas apkopo informāciju internetā mākslīgā intelekta vajadzībām.

“Tur bija daudz detaļu, pēc kurām varēja noteikt, ka šis analītiskais centrs nav īsts. Taču pats fakts, ka šādu centru var izveidot, kā arī tas, kā tieši to izdarīt, ir atsevišķs temats.

Tehnoloģiskās grūtības, kuru pārvarēšanai agrāk bija vajadzīgi lieli resursi, tagad lielā mērā atrisina mākslīgais intelekts,” skaidro viņa.

Ja čatbots izmanto šādu vietņu materiālus, lietotājs var saņemt propagandas informāciju, pat ja nekad nav apmeklējis šos resursus.

“To sauc par LLM grooming — mērķtiecīgu ietekmi uz lielajiem valodas modeļiem, publicējot noteiktu saturu,” skaidro pētniece.

Viņa piebilda, ka kopā ar kolēģiem pārbaudījusi, kā čatboti atbild uz jautājumiem par parlamenta vēlēšanām Latvijā. Starp atbilžu avotiem Pravda tīkla vietnes bija sastopamas mazāk nekā 1% gadījumu. Taču, uzdodot jautājumus krievu valodā, aptuveni trešdaļa avotu bija saistīti ar Kremli, prokrieviskām struktūrām vai to starpniekiem.

Kā izmantot MI informācijas pārbaudei?

MI var būt palīgs, taču tam nevar uzticēties par visiem 100%

Neraugoties uz visiem riskiem, MI var būt noderīgs informācijas pārbaudē. “Tas var dot mums sākotnējo orientieri un palīdzēt noskaidrot, vai kāds notikums patiešām ir noticis,” saka Nika Aleksejeva.

Pēc viņas teiktā, MI var lūgt sameklēt, kas vēl par to ir rakstījis. “MI var lūgt ne tikai pārbaudīt pašu faktu, bet, piemēram, noskaidrot, vai par to ir rakstījuši kādi uzticami mediji,” skaidro pētniece.

Piemēram, ja sociālajos tīklos izplatās ziņa par kādu notikumu, čatbotam var lūgt:

  • atrast, vai par to ir rakstījuši lielākie starptautiskie vai nacionālie mediji ar labu reputāciju un augstu auditorijas uzticēšanos;
  • atrast valsts iestāžu vai citu oficiālu avotu paziņojumus;
  • norādīt apgalvojuma pirmavotu;
  • parādīt, vai ir neatkarīgi avoti, kas apstiprina šo informāciju.

Vienlaikus ir svarīgi pievērst uzmanību arī tam, kā formulēts jautājums. “Ja jautājums jau sākotnēji ir formulēts noteiktā veidā, mēs varam saņemt tieši tādu atbildi, kādu vēlamies dzirdēt,” norāda Aleksejeva.

Tāpēc viņa iesaka saglabāt kritisku attieksmi ne tikai pret MI atbildēm, bet arī pret pašu uzdotajiem jautājumiem.

Pēc tam ir svarīgi neapstāties pie čatbota gatavās atbildes, bet vērsties pie pirmavota un pārbaudīt informāciju vēlreiz.

Šādas pārbaudes soļi varētu būt šādi: pamanījāt apgalvojumu → formulējāt neitrālu jautājumu, lūdzot MI atrast apstiprinājumus un avotus → atvērāt saites → pārbaudījāt, vai tās patiešām apstiprina sākotnējo apgalvojumu.

“Tādējādi mēs varam izmantot MI palīdzību, bet nevis tāpēc, lai vienkārši saņemtu gatavu atbildi un uzskatītu sevi par informētiem. Mēs varam uzdot tam veikt sava veida faktu pārbaudi mūsu vietā, soli pa solim. Tas ļauj ietaupīt laiku, kas citādi būtu jāpavada ilgstošās darbībās, un pārbaudīt, vai par konkrētu notikumu patiešām ir ziņots,” skaidro eksperte.

Nika Aleksejeva pasākumā “Informatīvās telpas drošība: dezinformācija, manipulācijas un ES atbilde” jauniešu centrā “Navigators” Daugavpilī. 2026. gada 4. novembris. Foto: Jevgeņijs Ratkovs

Jo svarīgāks lēmums, jo rūpīgāk jāpārbauda informācija 

“Protams, nav iespējams katru reizi pārbaudīt, cik patiesa ir mākslīgā intelekta sniegtā atbilde uz vienu vai otru jautājumu,” norāda Nika Aleksejeva. Viss atkarīgs no tā, cik svarīga ir pārbaudāmā informācija.

Piemēram, ja cilvēks ierauga nepazīstamu putnu un lūdz čatbotam noteikt tā sugu, kļūda atbildē diez vai radīs nopietnas sekas. Īpaši tad, ja tas darīts vienkārši ziņkārības pēc.

Pavisam citādi ir tad, ja runa ir par svarīgiem lēmumiem. “Ja vēlaties saprast, vai jums ir taisnība kādā juridiskā strīdā, MI, protams, var norādīt virzienu vai sniegt atbildi, pie kuras jūs, iespējams, nonāktu arī pats, meklējot informāciju internetā, tikai ātrāk. 

Tomēr juridiska konsultācija tik un tā ir jāsaņem pie kvalificēta jurista,” skaidro eksperte.

Vairāk par to, kā lasīt ziņas un neuzķerties uz viltus ziņām, “Chayka” stāstījusi šajos rakstos:

Subscribe
Notify of
guest
0 Comments
Oldest
Newest Most Voted