Mūsdienu pasaulē fotogrāfijām var uzticēties arvien mazāk. Attēla rediģēšana vai pilnīga tā izveidošana ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību ir dažu minūšu jautājums.
Turklāt maldināt var arī īsta fotogrāfija — tā var būt uzņemta citā valstī vai pirms pieciem gadiem, bet publicēta kā jauna vai ar nepatiesu parakstu. Tas pats attiecas arī uz video.
Izmantojot vairākus piemērus, skaidrojam, kā pašiem pārbaudīt internetā atrastu fotogrāfiju vai video. Tas palīdzēs neuzķerties uz dezinformāciju un viltojumiem.
Kā pārbaudīt fotoattēlu?
Attēla pārbaudi var sākt ar tā rūpīgu aplūkošanu. Neatbilstošas ēnas un atspulgi, dīvaini uzraksti, atkārtojošās detaļas, nedabiskas formas priekšmeti, fons vai cilvēku attēlojums var liecināt, ka ir vērts pārbaudīt attēla autentiskumu.
Ja esat nolēmuši pārbaudīt fotogrāfiju, izmantojiet reverso attēlu meklēšanu. Tam var izmantot “Google Reverse Image Search” (“Google Lens”) — šis rīks pieejams sadaļā “Google attēli”.
Kā to izmantot:
- nospiediet kameras ikonu meklēšanas joslā;
- augšupielādējiet fotogrāfiju vai ekrānuzņēmumu — pakalpojums parādīs līdzīgus attēlus un vietnes, kurās tie atrodami.
Ir arī līdzīgi rīki — “RevEye” un “TinEye”. Taču otrais neanalizē visu internetu, tāpēc rezultātu neesamība vēl nenozīmē, ka attēls iepriekš nekur nav publicēts.
Ar šo rīku palīdzību var noskaidrot, vai attēls publicēts iepriekš, kādā kontekstā tas izmantots, kā arī atrast tā pirmavotu. Ja fotogrāfija tiek pasniegta kā nesen uzņemta, bet internetā tā parādījusies jau pirms vairākiem gadiem, tas ir iemesls būt piesardzīgiem.
Ja ir aizdomas, ka fotogrāfija ir rediģēta, var izmantot attēlu analīzes rīku “Forensically”. Tajā jāaugšupielādē attēls. Rīks ļauj palielināt atsevišķas attēla daļas, meklēt atkārtojošos fragmentus, analizēt trokšņus, apgaismojumu, saspiešanu un citus parametrus.
Ir arī rīki, kas nosaka, vai attēls ir radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību. Piemēram, “Sightengine”, “AI or Not”, “Undetectable AI” un citi. Taču šādi detektori var kļūdīties, tāpēc to rezultātus labāk uztvert tikai kā papildu norādi, nevis vienīgo pierādījumu.
Noderīgi ir pārbaudīt arī attēla metadatus. Piemēram, uzņemšanas datumu, kameras modeli un citu tehnisko informāciju. Datorā daļu šīs informācijas var apskatīt attēla rekvizītos. Fotogrāfijas metadatus var analizēt arī ar “Forensically”.
Tomēr šos datus ir viegli izdzēst vai mainīt, turklāt no sociālajiem tīkliem saglabātām fotogrāfijām metadatu bieži vairs nav. Tāpēc arī šai nevajadzētu būt vienīgajai pārbaudes metodei.
Visdrošāk ir salīdzināt vairāku pārbaudes metožu rezultātus.
Kā pārbaudīt video?
Video pārbaude daudzējādā ziņā ir līdzīga fotogrāfiju pārbaudei. Tāpat kā attēlu gadījumā, vispirms rūpīgi jāizpēta pats video.
Pievērsiet uzmanību:
- vai video apraksts atbilst tam, kas redzams kadrā;
- vai laikapstākļi, cilvēku apģērbs, valoda un citas detaļas atbilst norādītajai vietai un laikam;
- vai sejas izteiksmēs nav kļūdu, vai lūpu kustības sakrīt ar skaņu un vai attēlā nav defektu. Šādas pazīmes var norādīt uz dziļviltojumu jeb deepfake. Taču to neesamība vēl nepierāda, ka video ir īsts;
- vai kadrā ir pazīmes, kas palīdz noteikt filmēšanas vietu: izkārtnes, ceļa zīmes, ēkas, automašīnu numura zīmes un citi orientieri;
- kurš video publicējis pirmais. Ja tiek apgalvots, ka video pieder pazīstamam medijam vai organizācijai, atrodiet publikāciju tā oficiālajā vietnē un oficiālajos kontos.
Ja rodas aizdomas, ka ar video kaut kas nav kārtībā, izdevums “Проверено.Медиа” iesaka izmantot īpašus rīkus:
- “Google Lens” — ļauj ar reverso meklēšanu pārbaudīt atsevišķus video kadrus un atrast agrākas publikācijas;
- “Google Maps” un ielu skata režīms — ļauj pārbaudīt filmēšanas vietu;
- “YouTube Data Viewer” — palīdz pārbaudīt video augšupielādes datumu “YouTube” un atrast pazīmes, kas liecina par atkārtotu publicēšanu.
Ne mazāk svarīgi ir pārbaudīt video avotu un tā izplatīšanas kontekstu. Ja video neizdodas atrast uzticamos avotos un to izplata tikai anonīmi konti, ir pamats būt piesardzīgiem.
Piemērs: neīsts attēls
Daugavpils politiķis Mihails Lavrenovs savā “Facebook” lapā regulāri apspriež aktuālos jaunumus, ironiski paužot par tiem savu viedokli.
Tā 16. maijā viņš publicēja attēlu ar parakstu “Visa Bulgārija vienā bildē”. Tajā rindā redzama spēļu zāle, lombards, aptieka, ātro kredītu birojs, kebabnīca un apbedīšanas birojs.
“Google Lens” rāda, ka šis attēls internetā izplatās kopš 2025. gada un izmantots tikai kā joks par Bulgāriju. Citā kontekstā šo fotogrāfiju atrast neizdevās. Savukārt “Forensically”, ievērojami palielinot atsevišķus attēla elementus, var pamanīt nedabiski izplūdušas vietas un nedabisku atspulgu uz mitrā asfalta, kas var liecināt par attēla apstrādi.
Turklāt nevienai no attēlā redzamajām iestādēm nav sava nosaukuma vai logotipa — uz izkārtnēm norādīti tikai pakalpojumu veidi.
Pārbaude notika šādi: aplūkojam attēlu → meklējam to ar “Google Lens” → analizējam aizdomīgās vietas ar “Forensically” → salīdzinām rezultātus.
Vēl vienu piemēru var atrast Lavrenova lapā 7. jūlija publikācijā. Viņš publicēja joku attēlu, kas izskatās visai reālistiski un kurā ASV prezidents Donalds Tramps sēž pie futbola tiesnešu video asistenta sistēmas monitoriem.
Augšupielādējot attēlu “Google Lens”, var atrast agrāku tā paša attēla versiju. Apkārtne, monitori un pārējie cilvēki fotogrāfijā sakrīt, taču Trampa vietā atrodas cits cilvēks. Tas liecina, ka attēls ir pārveidots.
Pārbaudes soļi: aplūkojam attēlu → meklējam to ar “Google Lens” → izdarām secinājumus.
Piemērs: fotoattēls/video ir īsts, bet paraksts — nepatiess
Dažkārt pats attēls vai video ir īsts, taču to izmanto pavisam cita notikuma ilustrēšanai. Viens šāds gadījums Latvijā notika 2026. gada maijā.
5. maija vakarā starp Nīcgali un Vaboli aizdegās pasažieru dīzeļvilciens, kas devās uz Daugavpili. Ugunsgrēks izcēlās, aizdegoties motora nodalījumam. Vilciena pasažieri tika evakuēti.
Pirmos video no notikuma vietas sociālajos tīklos publicēja negadījumiem veltītā lapa “Sadursme.lv”. Kadros bija redzama tās ūdenszīme, bet parakstā bija norādīts, ka aizdedzies motora nodalījums.
7. maija rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja bezpilota lidaparāti. Pēc tam Krievijas “Telegram” kanālos sāka izplatīt degošā vilciena ekrānuzņēmumus un video, taču jau ar citu stāstu. Tika apgalvots, ka vilcienam it kā trāpījis Ukrainas drons.
Šīs ziņas varēja pārbaudīt, izveidojot video ekrānuzņēmumu un augšupielādējot to “Google Lens”. Rīks aizveda pie Latvijas mediju 6. maija publikācijām, kurās ziņots par ugunsgrēku vilciena motora nodalījumā.
Pārbaudes soļi: veicam reverso meklēšanu pēc video kadra → atrodam pirmavotu → pārbaudām notikuma datumu un apstākļus → salīdzinām atrasto kontekstu ar informāciju, kas pievienota Krievijas kanālos izplatītajam video.
Piemērs: izteikums izrauts no konteksta
Plaši zināms piemērs tam, kā frāzes var izraut no konteksta, 2024. gada novembrī bija saistīts ar Latvijas Radio 4 žurnālisti Olgu Kņazevu.
Žurnāliste saskārās ar uzbrukumiem pēc raidījuma “Atklāta saruna” fragmenta izplatīšanās. Ēterā Olga nolasīja klausītāja negatīvu komentāru par latviešu valodu. Pēc tam viņa aicināja viesus apspriest, ko varētu darīt, lai šādu uzskatu būtu mazāk.
Sociālajos tīklos lietotāji sāka izplatīt raidījuma fragmentu, klausītāja teikto pasniedzot kā pašas žurnālistes izteikumu. Latvijas Radio toreiz paziņoja, ka vārdi ir izrauti no konteksta un izmantoti uzbrukumiem Olgai. Pati Olga saistībā ar notikušo vērsās Valsts drošības dienestā.
Iedzīvotāji varēja pārbaudīt informācijas patiesumu šādi: atrast raidījuma oriģinālu → noskatīties dažas minūtes pirms un pēc citāta → salīdzināt ar informāciju, kas pievienota sociālajos tīklos izplatītajam fragmentam.
Ko darīt, ja attēla pirmavotu atrast neizdevās?
Dažkārt attēla meklēšana vai mēģinājums noskaidrot, vai tas radīts ar MI palīdzību, nedod rezultātu. Šādos gadījumos labākais risinājums ir pārbaudīt informāciju, ko sniedz pats attēls vai kas to pavada.
Piemēram, 2026. gada pavasarī ar “Chayka” redakciju ziņapmaiņas lietotnē sazinājās kāda sieviete. Viņa stādījās priekšā kā Daugavpils iedzīvotāja, kurai vienlaikus ir Latvijas un Krievijas pilsonība. Viņa stāstīja, ka strādājusi Daugavpils reģionālajā slimnīcā, bet februārī it kā tikusi atlaista jauna likuma dēļ, kas neļauj Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt kritiskās infrastruktūras objektos.
Viņas profila attēlā bija visai reālistiska fotogrāfija, kas, spriežot pēc apkārtnes, uzņemta kādā no Rīgas parkiem. Taču ar “Google Lens” to neizdevās atrast nekur citur, izņemot viņas kontu. Neizdevās arī noteikt, vai fotogrāfija ir īsta un vai tajā tiešām redzama pati sarunas biedrene.
Tāpēc bija jāpārbauda nevis attēls, bet gan sarunas biedrenes sniegtā informācija. “Chayka” vērsās Valsts drošības dienestā. Dienesta atbilde būtiski atšķīrās no sievietes stāstītā.
Dienests norādīja, ka Latvijas tiesību akti neļauj pilngadīgam Latvijas pilsonim vienlaikus būt Krievijas pilsonim. Ja šāda dubultpilsonība iegūta pirms 18 gadu vecuma, līdz 25 gadu vecumam no vienas pilsonības ir jāatsakās.
Savukārt mūsu sarunas biedrene, pēc pašas teiktā, bija dzimusi 1993. gadā (32–33 gadi). No jautājumiem par to, kāpēc viņa nav atteikusies no Krievijas pilsonības, sieviete izvairījās.
Šajā gadījumā neizdevās noskaidrot, vai fotogrāfija bija īsta. Taču stāsta pārbaudei tam vairs nebija izšķirošas nozīmes, jo fakti bija daudz būtiskāki.
Pārbaudes soļi: iepazīstamies ar lietotāja ziņojumu, tostarp viņa kontu un fotoattēlu → pārbaudām apgalvojumus, vēršoties kompetentajā dienestā → salīdzinām faktus.
