Ministru prezidents Andris Kulbergs iepazīstināja ar topošās valdības sastāvu. Jaunajā Ministru kabinetā būs “Apvienotā saraksta”, Nacionālās apvienības pārstāvji un bezpartejiski speciālisti.

Premjers par to paziņoja 17. novembrī preses konferencē. Viņš cer, ka Saeima jauno valdību varēs apstiprināt jau tajā pašā dienā.

“Valdība tiks izveidota līdz svētkiem. Tā būs mūsu dāvana sabiedrībai: mēs spējam laikus izveidot kvalitatīvu valdību, kas ir gatava strādāt, jo jau tuvākajās dienās būs jārisina sarežģīti jautājumi,” paziņoja premjers.

Par jaunās koalīcijas veidošanu Kulbergs paziņoja 15. novembrī. To veidos tikai divi politiskie spēki. “Apvienotais saraksts”, kas uzvarēja 3. oktobra Saeimas vēlēšanās, iegūstot 41 deputāta vietu, un Nacionālā apvienība, no kuras ievēlēti 10 deputāti.

“Esmu runājis ar visiem iespējamiem partneriem un izvērtējis viņu nostāju. Ņemot vērā mūsu ilggadējo sadarbību un līdzīgos uzskatus, lēmums sadarboties ar Nacionālo apvienību ir loģisks,” Kulbergs komentēja lēmumu veidot divu partiju koalīciju.

Abiem politiskajiem spēkiem Saeimā kopā ir 51 balss no 100. Tas ir minimālais vairākums, kas ļauj patstāvīgi pieņemt lēmumus, ja tos atbalsta visi koalīcijas deputāti. Tomēr, lai valdība varētu stabili strādāt, Kulbergam būs jāvienojas arī ar opozīciju, norāda eksperti.

Raksta navigācija:

Kas būs jaunajā Ministru kabinetā

Nacionālā apvienība iegūs trīs ministrijas: Iekšlietu, Kultūras un Labklājības ministriju. Pārējos kandidātus izvirzīja “Apvienotais saraksts”.

Valdības sastāvs būs šāds:

  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs — Edgars Tavars. Viņš šo ministriju vada arī pašlaik. Tavars ir arī “Apvienotajā sarakstā” ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs.
  • Zemkopības ministrs — Edgars Putra. “Apvienotā saraksta” Saeimas deputāts un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.
  • Satiksmes ministrs — Krišs Lipšāns. Pašlaik viņš ir Kulberga ārštata padomnieks juridiskajos jautājumos.
  • Finanšu ministrs — Kārlis Purgailis. Bankas “Citadele” galvenais ekonomists un Kulberga ārštata padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos.
  • Ekonomikas ministrs — Edgars Štelmahers. Uzņēmējs un “Apvienotā saraksta” Saeimas deputāts.
  • Izglītības un zinātnes ministrs — Česlavs Batņa. “Apvienotā saraksta” Saeimas deputāts. Iepriekš strādājis par skolas direktoru un vadījis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.
  • Tieslietu ministrs — Viesturs Vitovskis. “Apvienotā saraksta” Saeimas deputāts un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
  • Aizsardzības ministrs — Raivis Melnis. Bezpartejisks ministrs, kurš šo amatu ieņem jau pašlaik. Iepriekš bijis Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis.
  • Veselības ministrs — Normunds Staņēvičs. “Amber Beverage Group” (“Latvijas balzāms”) valdes loceklis. Iepriekš vadījis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu un strādājis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vadībā.
  • Ārlietu ministrs — Ģirts Jaunzems. Pašreizējais Latvijas vēstnieks Uzbekistānā. 16. novembrī Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka ir viens no kandidātiem uz šo amatu.
  • Iekšlietu ministrs — Jānis Dombrava. Nacionālās apvienības pārstāvis, kurš šo ministriju vada arī pašlaik.
  • Kultūras ministrs — Nauris Puntulis. Nacionālās apvienības pārstāvis, kurš šo ministriju vada arī pašlaik.
  • Labklājības ministre — Ilze Indriksone. Nacionālās apvienības vadītāja, kura pašlaik ieņem izglītības un zinātnes ministres amatu.

Kulbergs uzsvēra, ka vēlas valdībā redzēt ne tikai politiķus, bet arī dažādu nozaru speciālistus. Viņaprāt, tiem jāspēj īstenot pārmaiņas.

Premjers arī atzina, ka piedāvājis darbu Ministru kabinetā vēl citiem bezpartejiskiem speciālistiem. Tomēr daži no viņiem atteikušies.

Premjers uzskata, ka no Klimata un enerģētikas ministrijas būtu jāatsakās. Par to viņš 16. novembrī stāstīja Latvijas Radio raidījumā “Labrīt”. “Tā ir mākslīgi izveidota ministrija, un valsts pārvaldes aparāts ir jāsamazina,” paziņoja Kulbergs.

Pagaidām gan nav zināms, kurām iestādēm nodos ministrijas funkcijas. Līdz šī jautājuma atrisināšanai ministrijas vadību uzņemsies vai nu premjers, vai kāds no ministriem.

Jāatzīmē, ka daļa enerģētikas nozares pārstāvju iebilst pret ministrijas likvidēšanu. Viņuprāt, pateicoties tās darbam, Latvijā ir izstrādāti ilgtermiņa enerģētikas attīstības plāni un lielāka uzmanība pievērsta vietējiem energoresursiem. Tagad viņi bažījas, ka funkciju nodošana citām ministrijām varētu palēnināt darbu.

Jaunā valdība izveidota 45 dienās pēc vēlēšanām

Latvijas 15. Saeimas vēlēšanas notika 3. oktobrī. Saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem “Apvienotais saraksts” ieguva 41 mandātu. Tam seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” — 15, Nacionālā apvienība — 10, “Progresīvie” — 10 un “Jaunā Vienotība” — 7.

Pēc Saeimas vēlēšanām Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atkārtoti uzticēja Ministru kabineta veidošanu Andrim Kulbergam. Oficiāli šo uzdevumu Kulbergs saņēma 4. novembrī.

Sarunu gaitā tika apsvērti dažādi koalīcijas varianti. Starp iespējamajiem partneriem bija arī “Jaunā Vienotība”. Tomēr galu galā “Apvienotais saraksts” turpināja sarunas tikai ar Nacionālo apvienību.

Pašreizējā valdībā abas partijas strādā kopā ar “Jauno Vienotību2. Lēmumu neaicināt “Jauno Vienotību” jaunajā koalīcijā Kulbergs skaidroja ar vēlmi mainīt līdzšinējo politiku.

“Pašlaik man nav pārliecības, ka partijas, kuras galvenokārt veidojušas līdzšinējo sistēmu, ir gatavas to būtiski mainīt. Pirmām kārtām tas attiecas uz ‘Jauno Vienotību’,” viņš paziņoja.

15. novembrī Kulbergs paziņoja par vienošanos veidot divu partiju koalīciju, bet 16. novembrī Nacionālā apvienība jau nosauca trīs ministru amata kandidātus.

Kāpēc valdību vēlas apstiprināt pēc iespējas ātrāk

Kulbergs steigu skaidroja ar valsts augstāko amatpersonu darba grafiku. Ceturtdien, 19. novembrī, viņš plāno doties uz Berlīni, lai tiktos ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu.

Nākamnedēļ Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam paredzēta ārvalstu vizīte, savukārt pats Kulbergs dosies uz Briseli, lai piedalītos sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu.

Pēc premjera teiktā, ja balsojums nenotiks tagad, jaunās valdības apstiprināšana būs jāatliek uz vēlāku laiku.

Saeimas nams. Foto: Ieva Abele / Saeimas Preses dienests
Saeimas nams. Foto: Ieva Abele / Saeimas Preses dienests

Vai citas partijas atbalstīs jauno valdību?

Lai apstiprinātu valdību, “Apvienotajam sarakstam” un Nacionālajai apvienībai ir 51 balss.

Pārējās 49 deputātu vietas Saeimā sadalītas starp četriem citiem politiskajiem spēkiem: “Latvija pirmajā vietā”, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši”, “Progresīvie” un “Jaunā Vienotība”. Šo partiju nostāja pret jauno valdību atšķiras.

“Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” valdību neatbalstīs

“Jaunās Vienotības” un “Progresīvo” pārstāvji 16. novembrī aģentūrai LETA paziņoja, ka negrasās atbalstīt Kulberga valdību.

“Jaunās Vienotības” deputāte Inga Bērziņa skaidroja, ka partija nevar uzņemties politisko atbildību par Ministru kabinetu, kurā pati nepiedalās.

“Progresīvo” deputāts Atis Švinka paziņoja, ka viņa partija neatbalstīs valdību, kura ir atkarīga no partijas “Latvija pirmajā vietā” līdera Aināra Šlesera balsīm.

“Latvija pirmajā vietā” gatava atbalstīt valdību, taču ne visos jautājumos

Partija “Latvija pirmajā vietā” koalīcijā neiesaistīsies. Tomēr tās līderis Ainārs Šlesers pieļauj iespēju atbalstīt valdību.

17. novembra rītā Šlesers paziņoja, ka seši viņa frakcijas deputāti plāno atbalstīt Kulberga valdību. Pārējie grasās atturēties vai balsot pret.

“Mēs atbalstīsim tos lēmumus, kas atbilst mūsu pārliecībai un tam, kas rakstīts mūsu programmā. Mūsu un ‘Apvienotā saraksta’ programmas sakrīt par 70% (programmas satura). Taču tas nenozīmē, ka balsosim par visu,” savu nostāju iepriekš skaidroja Šlesers.

Šlesers norādīja, ka ir svarīgi, lai valdība strādātu. Pretējā gadījumā partija ir gatava kritizēt Ministru kabineta rīcību un balsot pret koalīcijas lēmumiem.

“Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” vēl nav izlēmusi

“Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” sarunās par koalīcijas veidošanu nepiedalījās. Taču iepriekš apvienības pārstāvji paziņoja, ka par atbalstu jaunajai valdībai lems pēc iepazīšanās ar tās pilno sastāvu un programmu.

Kādi ir jaunās valdības plāni

Paziņojot par jaunās valdības veidošanu, Andris Kulbergs nosauca četras galvenās topošā Ministru kabineta prioritātes. Tās ir valsts drošība, kārtības ieviešana valsts finansēs, ekonomikas attīstība un efektīvāka valsts pārvalde.

Katram ministram premjers plāno izsniegt atsevišķu dokumentu ar veicamajiem uzdevumiem un sagaidāmajām pārmaiņām. Mēneša laikā pēc stāšanās amatā ministram būs jāsaskaņo darba plāns ar savas nozares pārstāvjiem un arodbiedrībām.

Taupība

Īpašu uzmanību premjers pievērš valsts budžeta stāvoklim. Viņš apgalvo, ka budžets ir kritiskā situācijā un valstij jāpārskata līdzšinējā pieeja izdevumiem.

“Līdzšinējās politikas atstātais mantojums ir smags, bet budžeta stāvoklis — kritisks. Ja nekas netiks darīts, jau 2030. gadā pastāv risks, ka nespēsim nodrošināt valsts aizsardzībai nepieciešamo finansējumu un zaudēsim iespēju patstāvīgi pieņemt svarīgus lēmumus. Mūsu pienākums ir rīkoties jau tagad, lai šādu situāciju nepieļautu,” uzsvēra Kulbergs.

Viņš paziņoja, ka valdībai būs jāpārskata budžets, jāmeklē iespējas ietaupīt un jāmaina pati budžeta sagatavošanas kārtība, padarot šo procesu saprotamāku un pārskatāmāku. Vienlaikus, pēc viņa teiktā, valdība neplāno mainīt nodokļus.

Premjers arī uzskata, ka jāpārskata lielo valsts uzņēmumu pārvaldība un jāveicina investīciju piesaiste. Konkrēti viņš atbalsta “Tet” un LMT apvienošanu, jo uzskata, ka abu uzņēmumu darbība atsevišķi rada finansiālus zaudējumus.

Jaunā koalīcija arī sola pievērst uzmanību uzņēmumu atbalstam, darbavietu radīšanai un investīciju piesaistei. Premjers norāda, ka šajā procesā būs jāiesaistās arī Ārlietu ministrijai — jāpalīdz piesaistīt investīcijas un attīstīt tirdzniecības un ekonomiskās attiecības.

Jauni amati — premjera biedri, un gatavība pārmaiņām

Jaunā valdība varētu izveidot divus Ministru prezidenta biedra amatus. Uz tiem tiek apsvērti uzņēmuma “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks un premjera parlamentārais sekretārs Krists Avots.

Viņi varētu būt atbildīgi par informācijas tehnoloģiju attīstību, kiberdrošību un mākslīgā intelekta izmantošanu valsts pārvaldē.

Starp turpmākajiem uzdevumiem Kulbergs minēja valsts iepirkumu pārbaudi informācijas tehnoloģiju jomā, ministriju darba un to savstarpējā pienākumu sadalījuma izvērtēšanu, kā arī mākslīgā intelekta rīku ieviešanu.

Turklāt premjera biedriem varētu uzticēt arī “Rail Baltica” projekta īstenošanas uzraudzību un nacionālās aviokompānijas “airBaltic” problēmu risināšanu.

Pēc premjera teiktā, Latvijai ir vajadzīgi speciālisti, kuri spēj īstenot reformas, nevis tikai turpināt līdzšinējo politiku. Tāpēc viņš cita starpā plāno valdības darbā iesaistīt arī speciālistus, kuri nepieder nevienai politiskajai partijai.

Sadarbība ar opozīciju

Tā kā koalīcijai ir tikai 51 balss no 100, pat dažu deputātu prombūtne var apgrūtināt lēmumu pieņemšanu. Tāpēc Kulbergs uzskata, ka tādos jautājumos kā drošība, ekonomika un valsts finanses atbalsts jāmeklē arī opozīcijas partijās.

Viņš piedāvā regulāri, vēlams reizi mēnesī, tikties ar opozīcijas pārstāvjiem, lai apspriestu viņu jautājumus un priekšlikumus. Turklāt premjers uzskata, ka opozīcijas pārstāvjiem būtu jāuztic arī vadoši amati Saeimas komisijās.

Eksperti: koalīcijai ar 51 balsi būs grūti saglabāt vairākumu

Eksperti vērš uzmanību uz to, ka jaunajai valdībai Saeimā būs ļoti neliels vairākums. Tas nozīmē, ka lēmumu pieņemšanai partijām būs jāsaglabā vienprātība koalīcijas iekšienē, bet atsevišķos gadījumos jāmeklē arī opozīcijas atbalsts.

“Ja ir tikai 51 balss, frakcijās nepieciešama stingra disciplīna, jo deputāti mēdz saslimt vai doties komandējumos, tostarp Saeimas prezidija pārstāvji,” norādīja politologs Romāns Gagunovs intervijā Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM).

Viņš arī atgādināja, ka lielās parlamenta frakcijās dažkārt notiek šķelšanās un atsevišķi deputāti pamet savas partijas. Tāpēc Gagunovs uzskata, ka, lai gan šāda koalīcija pašlaik ir iespējama, ilgtermiņā tai nebūs viegli saglabāt vairākumu.

Pētniecības centra “Providus” vadītāja Sanda Liepiņa pievērsa uzmanību citai problēmai. “Visā sarunu laikā Kulberga kungs neizmantoja iespēju panākt plašāku atbalstu (Saeimā), kas viņam būtu nepieciešams, lai īstenotu (savus iecerētos lēmumus),” viņa norādīja.

Vienlaikus, pēc viņas domām, Nacionālā apvienība iegūst lielu ietekmi uz valdības lēmumiem. Bez tās atbalsta “Apvienotais saraksts” nevarēs paļauties uz vairākumu.

Liepiņa bažījas, ka domstarpības starp partneriem varētu rasties jau budžeta sagatavošanas laikā. Viņa atgādināja, ka Nacionālā apvienība arī iepriekš neilgi pirms balsojuma par budžetu izvirzījusi papildu prasības attiecībā uz atsevišķu nozaru finansējumu.

Ekonomisti: valsts izdevumi jāsamazina pakāpeniski

LSM aptaujātie ekonomisti nenoliedz, ka Latvijai rūpīgāk jāizvērtē izdevumi. Tomēr viņi norāda, ka valstī pašlaik nav finanšu krīzes, un brīdina, ka izdevumu samazināšanai jānotiek pakāpeniski.

Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka Latvijas valsts parāds attiecībā pret ekonomikas apmēru joprojām ir salīdzinoši neliels uz citu Eiropas Savienības valstu fona. Vienlaikus pieaugošie valsts izdevumi un valsts parāda apkalpošanas izmaksas rada riskus nākotnē.

Strautiņš arī brīdināja, ka pārāk satraucoši paziņojumi par budžeta stāvokli var ietekmēt iedzīvotāju uzvedību.

“Ja cilvēkiem stāsta, ka situācija ir ārkārtīgi slikta un tagad nepieciešams darīt kaut ko tādu, kas, iespējams, sarežģīs viņu dzīvi, viņi var attiecīgi reaģēt. Cilvēki var sākt mazāk iepirkties, mazāk aizņemties, retāk būvēt mājas un pirkt dzīvokļus. Rezultātā var notikt kaut kas tāds, kas cita starpā mazinās plānoto taupības pasākumu pozitīvo ietekmi,” uzskata ekonomists.

Arī “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija uzskata, ka izdevumi jāsamazina piesardzīgi. Pēc viņas teiktā, pārāk straujš valsts tēriņu samazinājums var palēnināt ekonomiku, kuras izaugsme 2027. gadā jau tāpat tiek prognozēta lēnāka.

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde pauž līdzīgu viedokli.

“Latvijas valsts parāds šogad varētu sasniegt aptuveni 47% no iekšzemes kopprodukta. Tas vēl nav kritiski augsts līmenis, tomēr vienlaikus redzam, ka tuvākajos gados budžeta deficīts var ievērojami palielināties,” norādīja Baiba Brusbārde.

Viņa piebilda, ka pašlaik nav pamata panikai, tomēr valsts finanses ir jāsakārto. Pēc ekonomistes teiktā, jo ilgāk tiks atlikti nepieciešamie lēmumi, jo lielāks risks, ka finanšu situācija kļūs sarežģītāka un no problēmām būs grūtāk izvairīties.

Subscribe
Notify of
guest
0 Comments
Oldest
Newest Most Voted