Ja ziņa izraisa bailes, dusmas vai vēlmi nekavējoties ar to dalīties, ir vērts uz brīdi apstāties. Tieši uz ātru emocionālu reakciju bieži paļaujas dezinformācijas izplatītāji.
Par viltus ziņu var izrādīties ne tikai pilnībā izdomāts stāsts, bet arī patiess fakts, kas izrauts no konteksta, sena fotogrāfija, kas pasniegta kā jauna, vai manipulatīvs virsraksts.
Skaidrojam, kāpēc cilvēki notic nepatiesai informācijai un kā faktus pārbaudīt pašiem.
Raksts tapis, balstoties uz Latvijas Valsts kancelejas 2025. gadā izdoto rokasgrāmatu par dezinformācijas atpazīšanu un apkarošanu, kā arī ASV organizācijas “Sieviešu vēlētāju līga” ieteikumiem medijpratībā un faktu pārbaudē. Ar organizācijas pārstāvjiem “Chayka” iepazinās 2024. gadā ASV pieredzes apmaiņas programmā profesionāļiem.
Kas ir dezinformācija un kāpēc cilvēki tai tic?
Dezinformācija ir apzināta nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana ar mērķi nodarīt kaitējumu. Tā var izpausties dažādos veidos:
- pilnībā izdomātas ziņas;
- patiesi fakti, kas sagrozīti vai izrauti no konteksta;
- sena informācija, kas pasniegta kā jauna;
- viltotas fotogrāfijas un video;
- manipulatīvi virsraksti.
Angļu valodā pastāv arī termins misinformation jeb maldinoša informācija — tā ir nepatiesas informācijas izplatīšana bez nodoma kaitēt. Piemēram, ja draugs dalās ar sociālajos tīklos redzētu ziņu, nepārbaudot tās patiesumu, lai gan tā izrādās viltus ziņa.
Pētījumi rāda, ka cilvēki nepatiesai informācijai tic vairāku iemeslu dēļ. Galvenie no tiem ir domāšanas īpatnības, emocijas, vide, kurā cilvēki saņem ziņas, un prasmes strādāt ar informāciju.
Viena no galvenajām parādībām ir apstiprinājuma aizspriedums (confirmation bias). Cilvēki mēdz vairāk uzticēties informācijai, kas sakrīt ar viņu uzskatiem un jau esošajiem priekšstatiem.
Darbojas arī atkārtojuma efekts — ja cilvēks vienu un to pašu apgalvojumu redz vairākas reizes, tas var sākt šķist patiess.
Informācijas uztveri ietekmē arī neuzmanība un laika trūkums. Ātri pārskatot ziņas vai sociālos tīklus, cilvēkam ir mazāk iespēju pārbaudīt faktus, atrast pirmavotu un izprast kontekstu.
To izmanto dezinformācijas izplatītāji. Maldinošas ziņas bieži tiek veidotas sensacionālas un emocionālas, lai piesaistītu uzmanību un mudinātu cilvēkus ar tām dalīties. Turklāt liels daudzums pretrunīgu ziņojumu rada informācijas troksni.
Dezinformācija bieži tiek veidota tā, lai izraisītu spēcīgas emocijas — bailes, dusmas vai satraukumu. Šādas emocijas apgrūtina kritisku informācijas izvērtēšanu un palielina impulsīvas reakcijas iespējamību.
Liela nozīme ir arī sociālajiem tīkliem un tajos veidotajiem “informācijas burbuļiem”. Informācija tur izplatās ļoti ātri, bet lietotāji bieži redz galvenokārt tos viedokļus, kas sakrīt ar viņu pašu uzskatiem. Tas rada ilūziju, ka konkrētais skatījums ir vienīgais vai vispārpieņemtais.
Svarīgas ir arī prasmes strādāt ar informāciju — meklēt avotus, salīdzināt datus un pārbaudīt faktus.
Lai nekļūtu par viltus ziņu upuri, ir vērts attīstīt kritisko domāšanu
No dezinformācijas nav pasargāts neviens. Tāpēc, lai iemācītos atšķirt patiesību no meliem, ir vērts iepazīties ar faktu pārbaudes pamatiem un regulāri trenēt šo prasmi.
Faktu pārbaude jeb fact-checking ir process, kas palīdz noskaidrot, vai informācija atbilst realitātei. Profesionāli žurnālisti to izmanto, lai pārbaudītu skaitļus, apgalvojumus, fotogrāfijas, dokumentus un komentārus.
“Chayka” faktu pārbaudes materiālus var izlasīt šeit.
Faktu pārbaudes pamati
Pārbaudiet informācijas avotu
Pirmais, kam vērts pievērst uzmanību, ir publikācijas autors, jo ne visi avoti darbojas vienādi. Daži mediji ievēro žurnālistikas standartus: pārbauda informāciju, norāda avotus, labo kļūdas. Citi var publicēt nepārbaudītus apgalvojumus vai materiālus, kas radīti uzmanības piesaistīšanai.
Tāpēc, pirms uzticēties informācijai, pārbaudiet, kas ir tās autors vai izplatītājs.
To palīdzēs izdarīt šādi jautājumi:
- Vai ziņas veidotājs ir zināms un uzticams avots, vai arī tā ir nezināma tīmekļvietne?
- Ja runa ir par mediju, cik ilgi tas pastāv?
- Vai izdevumam ir norādīta kontaktinformācija un informācija par redakciju?
- Vai ir norādīti materiālu autori?
- Vai avots/medijs publicē saites uz dokumentiem un pirmavotiem?
Vēl viens svarīgs avota uzticamības rādītājs ir gatavība labot kļūdas.
Ja medijs ir publicējis nepareizu informāciju, iedzīvotāji var vērsties redakcijā ar lūgumu to izlabot. Tāpat var iesniegt sūdzību Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) vai Latvijas Mediju ētikas padomē.
Ja redakcija atklāj kļūdu, tai tā operatīvi jāizlabo, turklāt veiktajiem labojumiem jābūt norādītiem (ja vien tā nav pareizrakstības kļūda vai drukas kļūda), vai arī jāpublicē atsaukums.
Izņēmuma gadījumos — ja materiāls ir pilnībā nepatiess, apdraud cilvēku drošību, pārkāpj likumus vai par to ir tiesas nolēmums — to var dzēst. Taču redakcija, kurai ir svarīga lasītāju uzticība, šīs publikācijas vietā paskaidro tās dzēšanas iemeslus, nevis vienkārši “izdzēš” tekstu.
Turklāt ir svarīgi saprast, kas finansē informācijas avotu. Dažkārt aiz informācijas resursa stāv organizācijas vai cilvēki, kuriem ir savas intereses.
Tas automātiski nenozīmē, ka avota sniegtā informācija ir nepatiesa, taču izpratne par iespējamo ieinteresētību palīdz labāk izvērtēt publikācijas.
Piemēram:
- uzņēmums var stāstīt par sava produkta priekšrocībām;
- politiska organizācija var popularizēt noteiktu pozīciju;
- reklāmas materiāls var izskatīties kā parasta ziņa.
Šādos gadījumos ir svarīgi pievērst uzmanību tam, vai stāsts nav vienpusējs. Piemēram, autors var detalizēti izklāstīt vienas puses argumentus, bet pilnībā ignorēt otras puses pozīciju, uzsvērt tikai sev izdevīgus faktus vai nepieminēt svarīgus apstākļus.
Ja runa ir par materiāliem, kuros piedalās kāds runātājs, Ziemeļfloridas Universitātes Politikas zinātnes un publiskās pārvaldes katedras asociētais profesors Šons Frīders iesaka pievērst uzmanību tam, kurš tieši komentē notikumu vai problēmu.
Tas, ka runātājs ir pazīstams cilvēks, pats par sevi nenozīmē, ka viņš ir speciālists konkrētajā jomā.
Eksperti var būt:
- žurnālisti, kuri specializējas noteiktā tēmā;
- pētnieki ar attiecīgās jomas izglītību;
- cilvēki ar praktisku pieredzi konkrētajā jomā.
Svarīgi ir arī pievērst uzmanību tam, uz kādiem avotiem eksperts balstās. Uzticami speciālisti izmanto pētījumu datus, akadēmiskos avotus un pārbaudītu informāciju.
Tas ir svarīgi, jo viens no manipulācijas paņēmieniem ir “viltus ekspertu” izmantošana par informācijas avotiem. Auditorijai cilvēku var pasniegt kā speciālistu, lai gan viņam nav nepieciešamo zināšanu, pieredzes vai atzinības profesionālajā vidē.
Lai saprastu, vai ekspertam var uzticēties, ir vērts pārbaudīt viņa reputāciju un profesionālo pieredzi. Noskaidrojiet, kāda ir viņa izglītība, kur viņš strādā un vai tiešām specializējas tēmā, kuru komentē. Noderīgi ir arī noskaidrot, vai šo cilvēku piemin un citē autoritatīvi mediji un kādā kontekstā.
Neatkarīgas redakcijas, kas uzņemas atbildību par satura kvalitāti un rūpējas par savu reputāciju un lasītāju uzticību, to nosaka auditorijai pieejamā redakcijas kodeksā. Piemēram, “Chayka” kodeksā rakstīts: “Mēs apņemamies rūpēties par to, lai mūsu saturs būtu balstīts uz faktiem un pārbaudītu informāciju, kā arī lai tie būtu izklāstīti skaidri un precīzi, bez falsifikācijas un maldināšanas.”
Neaprobežojieties ar vienu avotu
Viena no galvenajām kļūdām, lasot ziņas, ir izdarīt secinājumus, balstoties tikai uz vienu informācijas avotu.
Izmantojiet laterālo lasīšanu — lasiet vienu un to pašu ziņu dažādos neatkarīgos avotos, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu. Šāda pieeja palīdz saprast, vai nav izlaista kāda svarīga informācija, vai atsevišķa frāze nav izrauta no konteksta un vai uzmanība netiek pievērsta tikai vienai stāsta daļai.
Var arī pārbaudīt, vai informācija jau nav atspēkota. To var izdarīt, izmantojot dezinformācijas gadījumu datubāzes — EUvsDisinfo un DFRLab, kā arī vietni melnsuzbalta.lv, kur pieejami izglītojoši materiāli un atmaskotu dezinformācijas gadījumu piemēri.
Ja runa ir par fotogrāfiju, var izmantot Google Images vai TinEye rīkus. Tie palīdz atrast iepriekšējas attēla publikācijas un noskaidrot, vai fotogrāfija agrāk nav izmantota citā kontekstā.
Ja publikācija ir izdzēsta, to bieži var atrast, izmantojot digitālos arhīvus, piemēram, The Wayback Machine.
Esiet piesardzīgi ar ziņām sociālajos tīklos
30% Latvijas iedzīvotāju ziņas un citu informāciju galvenokārt iegūst sociālajos tīklos — Facebook, X, YouTube, Telegram, Instagram un TikTok.
Šādu rezultātu parādīja aptaujas dati par Latvijas sabiedrības noturību Krievijas kara pret Ukrainu apstākļos. Aptauju pēc Valsts kancelejas pasūtījuma 2024. gada oktobrī–novembrī veica uzņēmums Berg Research Ltd. Tajā piedalījās 2005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Taču sociālajiem tīkliem ir izdevīgi, lai lietotāji tajos pavadītu vairāk laika, jo tas tieši palielina platformu ieņēmumus no reklāmas. Tāpēc sociālo tīklu algoritmi lietotājiem parasti rāda vairāk satura, kas izraisa emocijas un līdz ar to — arī vairāk “patīk” atzīmju un komentāru.
Tāpēc vispamanāmākās var kļūt nevis visprecīzākās, bet gan visemocionālākās publikācijas.
Ir svarīgi izlasīt ne tikai virsrakstu
Klikšķu ēsmas jeb maldinoši virsraksti galvenokārt tiek veidoti, lai piesaistītu uzmanību un liktu cilvēkam atvērt materiālu, nevis atspoguļotu tā būtību. Piemēram: “Jūs neticēsiet, kas notika tālāk!” vai “Šokējošā patiesība, ko no jums slēpa”.
Šādos gadījumos fakti pašā tekstā var būt izklāstīti pareizi, taču virsraksts tiem piešķir nepatiesu ievirzi vai sagroza vēstījuma būtību. Tāpēc ir svarīgi izlasīt ne tikai virsrakstu, bet arī pašu rakstu līdz galam.
Vienlaikus pievērsiet uzmanību informācijas pasniegšanas veidam, jo manipulācijai var izmantot pat patiesu informāciju. Piemēram, autors var minēt tikai tos faktus un skaitļus, kas apstiprina viņa nostāju, bet pārējos ignorēt. Rezultātā lasītājam rodas sagrozīts priekšstats par notiekošo, lai gan paši minētie fakti var būt patiesi.
Dažkārt tekstā var būt autora interpretācijas — tās var būt gan pamatotas, gan arī sagrozīt realitāti.
Piemērs:
- Fakts: septembrī NATO karavīri piedalās mācībās Latvijas teritorijā.
- Adekvāta interpretācija: septembrī NATO karavīri piedalās mācībās Latvijas teritorijā. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā iedzīvotāji var dzirdēt troksni un uz ceļiem redzēt militārās tehnikas pārvietošanos.
- Manipulācija: septembrī NATO karavīri piedalās mācībās Latvijas teritorijā, un tas apliecina alianses “agresīvos plānus”.
Vēl viens piemērs ir plaši izplatīta maldu ziņa par to, ka Baltijas valstis it kā esot atvērušas savu gaisa telpu Ukrainas kaujas dronu pārlidojumiem. Šajā publikācijā var apskatīt, kā faktu pārbaude apstiprināja šīs “ziņas” nepatiesumu.
Analizējiet publikāciju emocionālo komponentu
Viena no galvenajām manipulatīva satura pazīmēm ir mēģinājums izraisīt spēcīgas emocijas. Tāpēc svarīgi ir arī tas, kā publikācijās tiek pasniegti fakti.
Pievērsiet uzmanību tam, vai autors cenšas izraisīt jums spēcīgu reakciju — aizkaitinājumu, bailes vai sajūsmu. Tā var būt pazīme, ka teksts ne tikai informē, bet arī mēģina ietekmēt jūsu attieksmi pret tēmu. Pievērsiet uzmanību izteicieniem, kas pastiprina emocijas, bet nesniedz jaunu informāciju.
Piemērs:
- Fakts: Robežkontroles punkts “Pāternieki” uz Latvijas–Baltkrievijas robežas nedarbojas tehnisku problēmu dēļ.
- Emocionāli iekrāsota versija: Nu gan esam sagaidījuši! Latvija “tehnisku iemeslu dēļ” slēgusi robežu ar Baltkrieviju.
Uzticami avoti ļauj lasītājiem veidot savu viedokli, sniedzot faktus, nevis izmantojot vārdus, kas izraisa emocijas.
Emocionāls iekrāsojums ir pieļaujams, ja informācija tiek pasniegta viedokļraksta formātā vai materiāls ir atzīmēts kā personīgs viedoklis.
Noslēgumā: ko darīt, ieraugot šokējošu ziņu?
Lai neuzķertos uz dezinformāciju un nesāktu ar to dalīties sarunās ar tuviniekiem vai sociālajos tīklos, ir vērts ieturēt pauzi. Piemēram, aizskaitīt līdz 10.
Pēc tam ir vērts sev uzdot galvenos jautājumus:
- Kas ir informācijas avots — cilvēks ar publiski zināmu vārdu un uzvārdu, organizācija, medijs, anonīms konts vai nesen izveidota lapa? Pēdējos divos gadījumos jābūt īpaši piesardzīgiem.
- Kam vēstījums ir paredzēts? Publikācijas autors var vērsties pie noteiktas cilvēku grupas un izvēlēties argumentus tā, lai izraisītu konkrētu reakciju.
- Neaprobežojieties ar vienu avotu. Paskatieties, ko par to pašu ziņo citi mediji un oficiālie avoti. Ja dažādi neatkarīgi avoti apstiprina galvenos faktus, tas palielina informācijas ticamību.
- Ja runa ir par kādu notikumu, pievērsiet uzmanību datumam, kad tas noticis. Tā varēsiet pārliecināties, vai sena informācija netiek izplatīta kā jauna.
- Ja runa ir par kādu paziņojumu, atrodiet informāciju par to citā avotā vai noskatieties uzstāšanās oriģinālu. Tā varēsiet pārliecināties, ka teiktais nav izrauts no konteksta.
- Nošķiriet faktus no viedokļiem un interpretācijām. Pajautājiet sev: kurus publikācijā izteiktos apgalvojumus var pārbaudīt un ar ko autors tos pamato?
- Ja publikācijā uzstājas eksperts, pārbaudiet, vai viņš patiešām pārzina šo tēmu: kur viņš strādā, kāda ir viņa izglītība un pieredze, uz kādiem datiem viņš atsaucas.
- Ir svarīgi izanalizēt, vai kaut kas nav palicis ārpus raksta un vai tajā nav pārbīdīti akcenti.
- Sekojiet savām izjūtām. Ja ziņa izraisa spēcīgas dusmas vai bailes, tas ir iemesls būt piesardzīgiem. Faktiem nevajadzētu spēlēt uz jūsu emocijām, lai izraisītu reakciju.
Nedalieties ar nepatiesu informāciju un dezinformāciju un neiesaistieties strīdos ar tās izplatītājiem. Tādējādi jūs varat palīdzēt šai informācijai izplatīties.
Tā vietā par aizdomīgu vai acīmredzami nepatiesu saturu labāk ziņot platformas administrācijai vai, ja nepieciešams, kompetentajām iestādēm:
- ar NEPLP var sazināties pa tālruni +371 67221848 vai e-pastu [email protected];
- ar Valsts drošības dienestu var sazināties pa tālruni +371 67208964 vai e-pastu [email protected];
- ar Valsts policiju var sazināties pa tālruni 110 vai e-pastu [email protected].
Un visbeidzot — turpiniet pilnveidot savas faktu pārbaudes prasmes. Medijpratības datubāzē var atrast daudz materiālu par medijpratību, bet šeit — spēļu sarakstu par šo tēmu.
Ir arī kāda Minecraft stilā veidota spēle. To izveidoja Lietuvas organizācija Civic Resilience Initiative kopā ar projektu Three Cubes un ar Google atbalstu. Spēli var lejupielādēt šeit.
Taču atcerieties: kritiskā domāšana nenozīmē neuzticēties visam apkārt. Informācijas pārbaudes uzdevums ir saprast, kuriem avotiem un kāpēc var uzticēties. Lai to izdarītu, ir vērts pievērst uzmanību faktiem, meklēt pierādījumus, vērsties pie pirmavotiem, salīdzināt informāciju vairākos avotos un ņemt vērā to reputāciju.
