Daļa Latvijas iedzīvotāju vairs neuzpilda pilnu degvielas tvertni. Citi sākuši braukt retāk vai taupīt uz citiem izdevumiem. Vienlaikus augstās degvielas cenas palielina arī valsts izdevumus. Valdība piešķīrusi vairāk nekā 1,5 miljonus eiro papildu degvielas iegādei neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, policijai un robežsardzei.
Gada laikā — kopš pagājušā gada oktobra vidus — benzīna cena Latvijā pieaugusi par 26%, bet dīzeļdegvielas cena — par 36%. Par to ziņo aģentūra LETA, atsaucoties uz bankas “Citadele” analīzi.
Oktobra vidū litrs benzīna Latvijā maksāja 1,94 eiro, bet dīzeļdegviela — 2,07 eiro litrā. Saskaņā ar Citadele aprēķiniem iepriekšējo sešu mēnešu vidējā cena bija zemāka — 1,85 eiro par litru benzīna un 1,92 eiro par litru dīzeļdegvielas.
Dārgā degviela palielina pārvadātāju, lauksaimnieku, pašvaldību un valsts dienestu izdevumus. Turklāt loģistikas izmaksu pieaugums ietekmē arī preču un pakalpojumu gala cenas.
Skaidrojam, kāpēc degvielas cenas joprojām ir augstas, kādus lēmumus valsts jau pieņēmusi un kā uz situāciju reaģē iedzīvotāji.
Kāpēc degvielas cenas tik strauji pieaugušas?
Straujš degvielas cenu kāpums sākās pavasarī. 2026. gada februārī dīzeļdegviela vidēji maksāja aptuveni 1,50 eiro litrā. Martā cena pieauga līdz 1,89 eiro, bet aprīlī pārsniedza 2,05 eiro.
Pēc tam dīzeļdegviela sāka kļūt lētāka, un jūlijā tās vidējā cena bija aptuveni 1,69 eiro litrā. Taču jau augustā cenas atkal sāka augt. Septembrī dīzeļdegvielas vidējā cena sasniedza 2,08 eiro litrā, bet 95. markas benzīna cena — 1,94 eiro.
Ekonomisti straujo degvielas cenu kāpumu skaidro ar vairākiem globāliem un iekšējiem faktoriem.
Viens no galvenajiem iemesliem ir konflikts Tuvajos Austrumos. ASV un Izraēlas triecieni Irānai, kā arī atbildes uzbrukumi pastiprināja spriedzi reģionā. Turklāt konflikts radīja kuģošanas problēmas Hormuza šaurumā, palielinot naftas piegāžu traucējumu risku. Caur šo šaurumu tiek transportēta aptuveni piektā daļa pasaules jēlnaftas, tāpēc jebkādi traucējumi ātri ietekmē pasaules tirgu.
Kā iepriekš skaidroja bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis, kamēr turpinās konflikts starp ASV un Irānu, nav pamata gaidīt būtisku degvielas cenu samazināšanos.
Vēl viena problēma ir nepietiekamas brīvās naftas pārstrādes jaudas benzīna, dīzeļdegvielas un citu naftas produktu ražošanai. SEB bankas galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka tirgū samazinājusies pieejamā naftas pārstrādes jauda. Viens no iemesliem ir naftas pārstrādes apjomu samazināšanās Krievijā un naftas produktu eksporta kritums no Persijas līča valstīm.
Turklāt Latvijā nav savas naftas pārstrādes rūpnīcas — valsts pilnībā importē gatavu degvielu, norāda aģentūra LETA.
Latvija ir arī samērā atkarīga no naftas produktu piegādēm no ASV. No 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam ASV veidoja 14,4% no Latvijas naftas produktu importa jeb 345 tūkstošus tonnu. Salīdzinājumam — Eiropas Savienībā vidēji ASV naftas piegāžu īpatsvars bija 12,5%, Lietuvā — 5,3%, bet Igaunijā — 1,5%.
Tāpēc pārmaiņas ASV tirgū un iespējamie piegāžu traucējumi Latviju var ietekmēt vairāk nekā kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju.
Vienlaikus jāatzīmē, ka nesenā ASV prezidenta Donalda Trampa vienošanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu būtiski neietekmēs degvielas mazumtirdzniecības cenas Latvijā.
Kā informē Latvijas Ārlietu ministrija, vienošanās paredzētais dīzeļdegvielas apjoms pasaules tirgus mērogā nav būtisks. Turklāt nav gaidāms, ka šī degviela nonāks tieši Latvijas degvielas uzpildes stacijās, jo valsts stingri ievēro Eiropas Savienības kopējo sankciju politiku.
Dārgāka degviela palielina arī citu preču un pakalpojumu izmaksas
Augstās benzīna un dīzeļdegvielas cenas skar ne tikai tos, kuri regulāri uzpilda automašīnu. SEB bankas galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis iepriekš skaidroja, ka dārgāka dīzeļdegviela palielina loģistikas izmaksas, kas pakāpeniski atspoguļojas pārtikas, preču un pakalpojumu cenās.
Pieaug arī valsts dienestu izdevumi, kuru darbībai ikdienā nepieciešams transports. Īpaši jūtami tas skāris Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Lai neatliekamās palīdzības brigādes līdz gada beigām varētu turpināt doties izsaukumos, valdība papildus piešķīra 578 307 eiro.
Valdība arī nolēma piešķirt papildu 565 tūkstošus eiro degvielai Valsts policijai un 386 tūkstošus eiro Valsts robežsardzei. Līdzekļi tika pārdalīti no citiem Iekšlietu ministrijas izdevumiem.
Dīzeļdegvielas sadārdzināšanos izjutuši arī pasažieru pārvadātāji. Saskaņā ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas datiem pavasarī uzņēmumu papildu izdevumi dārgākas degvielas dēļ sasniedza aptuveni 700 tūkstošus eiro mēnesī.
Atbalsts bija nepieciešams arī zvejniecības nozarei. Lai kompensētu degvielas sadārdzināšanos, valsts piešķīra 500 tūkstošus eiro.
Degvielas cenu kāpums nav gājis secen arī pašvaldībām. Aprīlī Daugavpils domes Finanšu departamenta vadītāja Edīte Upeniece skaidroja, ka pašvaldība pagaidām iekļaujas plānotajā budžetā. Tomēr viņa neizslēdza, ka gada otrajā pusē dažām iestādēm būs nepieciešami papildu līdzekļi.
Rudenī situācija tomēr mainījās. 27. oktobrī preses konferencē Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš paziņoja, ka pašvaldība vairs neiekļaujas plānotajā budžetā.
“Šonedēļ notiks domes sēde, kurā tiks skatīts lēmums par papildu līdzekļu piešķiršanu atsevišķām iestādēm un struktūrvienībām. Tas galvenokārt saistīts ar enerģētiku un energoresursu cenu pieaugumu,” viņš sacīja.
Vienlaikus mērs neprecizēja, cik lielu papildu summu pašvaldībai nāksies piešķirt.
Degvielas sadārdzināšanās ietekmē arī kopējo inflāciju. Septembrī cenas Latvijā bija vidēji par 3,2% augstākas nekā pirms gada. Transporta nozare veidoja aptuveni 1,6 procentpunktus no kopējā cenu pieauguma. Galvenais iemesls bija degvielas sadārdzināšanās.
Degvielas cenu kāpumam ir vēl kādas sekas — degvielas uzpildes stacijās pieaudzis zādzību skaits. Par to 19. oktobrī ziņoja Latvijas Radio, atsaucoties uz Valsts policijas datiem. Degvielas uzpildes staciju tīkla Kool pārstāvis šo tendenci cita starpā saista ar augstajām degvielas cenām. Lai mazinātu šādu gadījumu risku, dažas uzpildes stacijas izmanto priekšapmaksu.
Akcīzes nodoklis samazināts, taču cenu kritums ir ierobežots
Lai mazinātu finansiālo slogu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm, valdība nolēma īstenot pasākumus degvielas cenu samazināšanai.
Jāņem vērā, ka valdība var ietekmēt tikai daļu no degvielas gala cenas. Piemēram, tā var mainīt akcīzes nodokli un citus Latvijā piemērotos maksājumus.
Savukārt benzīna un dīzeļdegvielas iepirkuma cena ir atkarīga no starptautiskā tirgus. Tāpēc nodokļu samazināšana var ierobežot cenu kāpumu, taču negarantē ilgstošu cenu kritumu degvielas uzpildes stacijās.
Pirmos pasākumus valdība īstenoja jau 2026. gada pavasarī. No 1. aprīļa akcīzes nodokli dīzeļdegvielai samazināja par 15,2% — no 467 līdz 396 eiro par tūkstoš litriem. Toreiz Finanšu ministrija prognozēja, ka tādējādi dīzeļdegviela varētu kļūt lētāka par aptuveni 8,6 centiem litrā.
Vēlāk Konkurences padome izvērtēja pavasarī īstenotā akcīzes nodokļa samazinājuma ietekmi. Saskaņā ar tās aprēķiniem dīzeļdegviela vidēji maksāja par aptuveni 4,95 centiem litrā mazāk, nekā maksātu bez šī pasākuma.
Tādējādi līdz pircējiem nonāca aptuveni 58% no prognozētā cenu samazinājuma. Vienlaikus regulators nekonstatēja būtisku tirgotāju uzcenojuma pieaugumu.
Iestāde pieļauj, ka daļu no ieguvuma mazināja iepirkuma cenu svārstības starptautiskajā tirgū un vispārējā inflācija.
Rudenī valdība nolēma akcīzes nodokli samazināt vēlreiz. 24. septembrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma grozījumus, kas ir spēkā līdz 2026. gada beigām. Tie paredz:
- Samazināt akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai no 396 līdz 330 eiro par tūkstoš litriem. Tas ir minimālais līmenis, ko Latvija drīkst noteikt saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem.
- Noteikt pagaidu akcīzes nodokļa likmi benzīnam — 490 eiro par tūkstoš litriem.
Saskaņā ar grozījumu autoru aprēķiniem tas varētu samazināt mazumtirdzniecības cenu par aptuveni astoņiem centiem litrā, ja tirgotāji nodokļa samazinājumu pilnībā atspoguļotu degvielas uzpildes staciju cenās.
Pēc jauno likmju stāšanās spēkā daļā degvielas uzpildes staciju cenas patiešām samazinājās. Latvijas Televīzija konstatēja, ka 1. oktobrī 95. markas benzīns vienā no “Neste” uzpildes stacijām kļuva lētāks par aptuveni astoņiem centiem, bet “Circle K” — par aptuveni deviņiem centiem. Savukārt “Virši” samazināja cenu par astoņiem centiem visās savās uzpildes stacijās.
Tomēr tirgotāji uzsvēra, ka cenu vienlaikus ietekmē degvielas iepirkuma izmaksas, valūtu kursi un konkurence.
Atsevišķs pasākums tika ieviests lauksaimniekiem un zvejniekiem, kuri izmanto speciāli marķētu dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokli. Tika atļauts atteikties no obligātā biodegvielas piejaukuma 6,5% apmērā. Pēc grozījumu autoru aprēķiniem tādējādi šī dīzeļdegviela varētu kļūt lētāka par aptuveni 3–15 centiem litrā.
Turklāt 22. oktobrī Saeima mainīja valsts naftas produktu rezervju iepirkšanas kārtību. Līdz 2028. gada beigām tās varēs iegādāties elastīgāk, piemēram, palielinot iepirkumu apjomu periodos, kad tirgus cenas ir zemākas, nevis katru gadu iegādājoties iepriekš noteiktu daudzumu.
Tas uzreiz nesamazinās cenas degvielas uzpildes stacijās, taču tam vajadzētu ļaut valstij veidot rezerves ar mazākiem izdevumiem.
Kāpēc neizdevās samazināt PVN degvielai?
Pirms Saeimas vēlēšanām politiķiem netrūka ideju, kā samazināt degvielas cenas. Septembrī Ministru prezidents Andris Kulbergs sacīja, ka dažādu pasākumu kopējais efekts varētu samazināt degvielas cenu par aptuveni 20 centiem litrā. Tomēr līdz šim valdībai izdevies pilnībā īstenot tikai daļu ieceru.
Viens no visvairāk apspriestajiem pasākumiem bija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana. Pavasarī Ekonomikas ministrija to iekļāva iespējamo risinājumu vidū. Šo ieceri aktīvi atbalstīja valdībā pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība. Partija piedāvāja līdz 2026. gada beigām samazināt PVN likmi no 21% līdz 12%.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, ja nodokļa samazinājums pilnībā atspoguļotos cenās, dīzeļdegviela varētu kļūt lētāka par 15,6 centiem litrā, bet benzīns — par 14,6 centiem.
Vienlaikus ministrija norādīja, ka šāds PVN samazinājums valsts budžetam izmaksātu aptuveni 6,3 miljonus eiro mēnesī jeb 18–20 miljonus eiro trīs mēnešos. Turklāt daļa šīs summas varētu palikt pie degvielas piegādātājiem un tirgotājiem, nesasniedzot pircējus.
Galu galā PVN netika samazināts. Finanšu ministrija skaidroja, ka Latvija nevar patstāvīgi noteikt samazinātu PVN likmi autotransporta degvielai. Benzīns un dīzeļdegviela nav iekļauti to preču sarakstā, kurām Eiropas Savienība pieļauj šādu atvieglojumu.
2026.gadā šādu nodokļu atvieglojumu ieviesa divas Eiropas Savienības valstis. Polija uz laiku samazināja PVN degvielai no 23% līdz 8%, bet Spānija — no 21% līdz 10%. Tomēr vēlāk abas valstis saņēma Eiropas Komisijas brīdinājumus, ka samazinātās likmes neatbilst ES noteikumiem. Pēc tam šie pasākumi tika atcelti.
Kāpēc neatcēla degvielas drošības rezervju maksu?
Vēl viens iespējamais risinājums degvielas gala cenas samazināšanai bija atteikšanās no maksas par naftas produktu drošības rezervēm. Šī maksa nepieciešama, lai veidotu un uzturētu benzīna un dīzeļdegvielas rezerves piegāžu traucējumu vai citu krīžu gadījumiem. To maksā degvielas uzņēmumi, taču šīs izmaksas galu galā tiek iekļautas arī degvielas uzpildes staciju cenās.
1.oktobrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu uz laiku, līdz gada beigām, atcelt šo maksu. Tomēr vēlāk atbildīgā parlamenta komisija priekšlikumu izslēdza no turpmākās izskatīšanas.
Kā 16. oktobrī ziņoja TV3, pret priekšlikuma tālāku virzību iebilda arī daļa Zaļo un Zemnieku savienības deputātu, lai gan pati partija iepriekš bija rosinājusi atteikties no šīs maksas. Partijas pārstāvji nostājas maiņu skaidroja ar to, ka iepriekš nebija pietiekami detalizēti iepazinušies ar šo jautājumu.
Harijs Rokpelnis TV3 žurnālistiem skaidroja, ka pēc detalizētākas iepazīšanās ar jautājumu un, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, partija secinājusi, ka naftas produktu drošības rezervju maksas atcelšana pat uz laiku šobrīd nebūtu prātīgs lēmums.
Pavasarī ekonomikas ministrs Viktors Valainis pieļāva arī iespēju ieviest virspeļņas nodokli degvielas tirgotājiem. Viņš rosināja uzraudzīt benzīna un dīzeļdegvielas cenas. Ja cena degvielas uzpildes stacijā pārsniegtu noteikto līmeni par vairāk nekā 3%, tirgotājam visi ieņēmumi virs šī sliekšņa būtu jāiemaksā valsts budžetā.
Tomēr arī šis pasākums netika pieņemts. 14. aprīlī valdība atbalstīja likumprojektu, taču Saeimā tas sastapās ar pretestību. Kā TV3 ziņoja jau maijā, pret to iebilda degvielas nozares pārstāvji un vairākums atbildīgās parlamenta komisijas deputātu. Pret bija arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kurš uzskatīja šādu valsts iejaukšanos cenu veidošanā par neefektīvu. Rezultātā parlamenta komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Iedzīvotājiem ar pieņemtajiem pasākumiem nepietiek
Valdības ieceri uz laiku samazināt akcīzes nodokli daļa iedzīvotāju uztvēra ar skepsi un sašutumu. “Acu aizmālēšana”, “piliens jūrā”, “nožēlojama dāvaniņa” un “ņirgāšanās par cilvēkiem” — šādus komentārus varēja lasīt pie “Chayka” publikācijas par plānoto degvielas cenu samazinājumu par astoņiem centiem.
“Kamēr viņi to izskatīs — tā ir ņirgāšanās par cilvēkiem! —, cena pieaugs līdz trim eiro, ja ne vēl vairāk. Astoņi centi? Tas izglābs mūsu ekonomiku un jo īpaši cilvēku un uzņēmumu maciņus, kā arī visas pārējās ar to saistītās problēmas?” rakstīja kāds lasītājs.
Iedzīvotāji šādu cenu samazinājumu uzskata par nenozīmīgu, jo, viņuprāt, nākamais pasaules cenu kāpums var ātri vien neitralizēt nodokļu atvieglojuma efektu. Daži arī salīdzina Latvijas lēmumus ar citu Eiropas valstu pasākumiem un uzskata, ka vietējās varas iestādes rīkojas pārāk lēni.
Daugavpils autovadītāji sociālajos tīklos regulāri apspriež, kur degvielu iespējams iegādāties lētāk, salīdzina atlaides un seko cenu izmaiņām dažādās degvielas uzpildes stacijās. Daži izvēlas uzpildes staciju ne tikai pēc cenas, bet arī ņemot vērā degvielas kvalitāti.
Šādās diskusijās izskan arī domas par pāreju uz elektroautomobiļiem. “Nopērc Tesla un aizmirsti par benzīnu uz visiem laikiem,” pie publikācijas ar jautājumu par to, kurā degvielas uzpildes stacijā ir labākais benzīns, rakstīja kāds lietotājs.
Uz iespējamām pircēju paradumu izmaiņām norāda arī bankas “Citadele” analīze. Saskaņā ar tās aprēķiniem interese par elektroautomobiļiem ievērojami pieaug, kad benzīna vidējā cena sešu mēnešu periodā tuvojas 2,05 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena — diviem eiro.
Turklāt augstās degvielas cenas liek daļai iedzīvotāju mainīt ikdienas paradumus. Latvijas Radio uzrunāja autovadītājus Ludzā. Daži pastāstīja, ka vairs neuzpilda pilnu degvielas tvertni, jo nevar atļauties uzreiz iztērēt tik lielu summu.
Citi sākuši braukt retāk vai vienojas ar kolēģiem, lai pārmaiņus izmantotu vienu automašīnu. Ir arī cilvēki, kuriem nākas taupīt uz citiem izdevumiem, jo samazināt braucienu skaitu uz darbu nav iespējams.
Vienlaikus Latvijas Radio aptaujāto vidū bija arī tādi, kuri uzskata, ka “jebkurš samazinājums ir labāks nekā nekas”.
Arī lauksaimnieki prasa papildu pasākumus
Ar augstajām degvielas cenām nav apmierināti arī lauksaimniecības produkcijas ražotāji, ziņo aģentūra LETA.
Biedrības “Zemnieku saeima” lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons 20. oktobrī norādīja, ka līdz šim pieņemtie degvielas cenu mazināšanas pasākumi un virzītā iecere atcelt obligāto biodegvielas piejaukumu marķētajai lauksaimniecības dīzeļdegvielai ir vērtējami atzinīgi, tomēr ar tiem nepietiek.
Viņš norāda, ka augstās degvielas cenas sadārdzina lauksaimniecības darbus, pārtikas ražošanu un piegādi.
Biedrība uzstāj, ka nepieciešams uz laiku atcelt maksu par naftas produktu drošības rezervēm. Pēc organizācijas aplēsēm šīs maksas atcelšana ļautu ietaupīt vēl aptuveni astoņus centus par litru, ja izmaksu samazinājums pilnībā atspoguļotos cenās pircējiem.
Organizācija arī pārmeta deputātiem un ekonomikas ministram Viktoram Valainim priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu.
Materiāls sagatavots sadarbībā ar Delfi.ee un Radior.lt. Lietuvas kolēģu publikāciju par šo tēmu var lasīt šeit.
