Degvielas cenu kāpums arvien vairāk satrauc Latvijas uzņēmējus, lauksaimniekus, valsts dienestus un ikvienu, kurš ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Arī daudzi gājēji apzinās, ka augstas degvielas cenas veicina vispārēju cenu pieaugumu.
“Chayka” jau rakstīja, ka Ministru prezidents Andris Kulbergs 21. septembrī paziņoja par Latvijas valdības ieceri veikt pasākumus degvielas cenu samazināšanai. Taču viņš precizēja, ka iespējams izmantot tikai tos instrumentus, kurus Latvijai pieļauj kopējais Eiropas Savienības regulējums.
Konkrēti, plānots samazināt akcīzes nodokli līdz ES atļautajam minimumam, atlikt ar degvielas rezervju uzturēšanu saistīto izmaksu iekļaušanu cenā, kā arī mainīt prasības par biodegvielas pievienošanu.
Pēc Ministru prezidenta teiktā, plānoto pasākumu kopējais efekts varētu sasniegt līdz 20 eirocentiem par litru. Viņš arī norādīja, ka valdības priekšlikumā nebūs iekļauta pievienotās vērtības nodokļa samazināšana, jo ES regulējums neļauj Latvijai degvielai piemērot samazinātu PVN likmi.
“Chayka” faktu pārbaudes sērijas ietvaros skaidrojam, cik lielā mērā ES tiesību akti ierobežo Latvijas iespējas.
Minimālais degvielas nodokļu līmenis
Kopumā nodokļu politika joprojām ir katras ES dalībvalsts kompetencē, taču attiecībā uz degvielu valstīm patiešām jāievēro kopējie Eiropas Savienības noteikumi.
Latvija var samazināt iekšzemes nodokļus un akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, taču tai jāievēro Eiropas tiesību aktos noteiktie ierobežojumi.
Spēkā esošā ES Padomes direktīva par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem nosaka minimālo nodokļa līmeni motordegvielai: 0,359 eiro par litru bezsvina benzīna un 0,33 eiro par litru autotransportam paredzētās dīzeļdegvielas. Atsevišķām atkāpēm no šī minimuma nepieciešams īpašs lēmums ES līmenī. Eiropas tiesību akti arī neļauj kādā atsevišķā valstī vienkārši atcelt akcīzes nodokli visai degvielai.
2026. gada martā Latvijas valdība atbalstīja akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai no 467 līdz 396 eiro par 1000 litriem (0,396 eiro par litru). Saeima noteica pagaidu likmi no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, bet jūnijā pagarināja tās darbību līdz gada beigām. Tādējādi līdz ES noteiktajam minimumam vēl palika 6,6 centi par litru.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 23. septembrī nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā, kas paredz no 1. oktobra līdz gada beigām samazināt akcīzes nodokļa pagaidu likmi dīzeļdegvielai.
Paredzēts to samazināt tieši līdz ES noteiktajam minimumam — 330 eiro par 1000 litriem (0,33 eiro par litru).
Akcīzes nodokli bezsvina benzīnam, kas 2026. gadā bija 0,555 eiro par litru, arī ierosināts uz laiku samazināt līdz 490 eiro par 1000 litriem (0,49 eiro par litru). Tātad benzīna gadījumā līdz Eiropas noteiktajam minimumam vēl paliktu 13,1 cents par litru.
Ar degvielas rezervju uzturēšanu saistītās izmaksas
Direktīva 2009/119/EK nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm jāuztur naftas un naftas produktu drošības rezerves. Rezervju apjomam jāatbilst 90 dienu vidējam naftas produktu neto importam valstī vai 61 dienas vidējam iekšzemes patēriņam — atkarībā no tā, kurš no šiem apjomiem ir lielāks.
Šīs rezerves ir jāiegādājas, jāuzglabā, jāpārbauda to derīgums un jāapdrošina. Latvijā šīs izmaksas sedz drošības rezervju pakalpojuma maksa, ko maksā uzņēmumi, kuri importē vai pārdod naftas produktus.
ES direktīva pieprasa uzturēt rezerves, taču nenosaka vienotu maksu par to veidošanu un uzglabāšanu visās Eiropas Savienības valstīs. No 2026. gada maksa par Latvijas degvielas drošības rezervju izveidošanu un uzturēšanu tika samazināta no 91,26 līdz 81,26 eiro par tonnu naftas produktu.
Ministru prezidents Kulbergs runāja par iespēju atlikt ar valsts naftas produktu rezervju veidošanu un uzturēšanu saistīto izmaksu iekļaušanu degvielas cenā. Pagaidām nav zināms, vai maksājumu uz laiku atcels vai tikai mainīs tā iekasēšanas kārtību. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienība ierosināja uz laiku atcelt maksu par degvielas rezervju uzturēšanu.
Prasības par biodegvielas pievienošanu
Spēkā esošais Transporta enerģijas likums nosaka obligāto bioloģiskas izcelsmes degvielas īpatsvaru parastajā benzīnā un autotransportam paredzētajā dīzeļdegvielā. 95. markas benzīnā biodegvielai jāveido vismaz 9,5% no tilpuma, bet dīzeļdegvielā — vismaz 6,5%. Tiesa, dīzeļdegvielai likums paredz alternatīvu mehānismu, kas ļauj nepieciešamo apjomu sasniegt vidēji kalendārā gada laikā, izmantojot citus biodegvielas veidus.
ES Direktīva 2023/2413 nosaka, ka līdz 2030. gadam modernajai biodegvielai, biogāzei un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajai degvielai kopā jāveido vismaz 5,5% no transporta nozarei piegādātās enerģijas. Pie izejvielām, no kurām ražo “moderno” degvielu, pieder, piemēram, salmi, mežsaimniecības atkritumi un atsevišķi dalīti savākto bioloģisko atkritumu veidi. Taču Eiropas direktīvā nav prasības katram benzīna litram pievienot tieši 9,5% biodegvielas un katram dīzeļdegvielas litram — 6,5%.
Saskaņā ar Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) aprēķiniem 7% biodegvielas piejaukums B7 dīzeļdegvielai, balstoties uz 2026. gada 18. septembra biržas cenām oktobrim, palielina degvielas gala cenu aptuveni par 2,5 centiem litrā.
Asociācijas vadība atsevišķi norādīja, ka biodegvielas pievienošanas prasības atcelšana neatrisinās degvielas cenu kāpuma problēmu, taču var kaitēt biodegvielas ražotājiem un to izejvielu piegādātājiem, tostarp rapša audzētājiem.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja grozījumus Transporta enerģijas likumā, kas paredz atcelt obligāto prasību pievienot biodegvielu marķētajai lauksaimniecības un zvejniecības dīzeļdegvielai. Likumprojekta autori — pieci Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti — uzskata, ka šis pasākums palīdzēs samazināt lauksaimnieku un zvejnieku degvielas izmaksas par 0,03–0,15 eiro litrā.
Jautājums par PVN samazināšanu
Septembra vidū Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ierosināja līdz 2026. gada beigām samazināt PVN likmi degvielai no 21% līdz 12%. Latvijas Ekonomikas ministrija aprēķināja, ka pie pašreizējā cenu līmeņa likmes samazināšana līdz 12% pazeminātu dīzeļdegvielas cenu aptuveni par 16–17 centiem litrā, bet benzīna cenu — aptuveni par 14–15 centiem litrā.
Tomēr Latvija nevar patstāvīgi noteikt piedāvāto PVN likmi autotransporta degvielai: saskaņā ar ES noteikumiem samazinātās likmes drīkst piemērot tikai atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām, kas uzskaitītas ES PVN direktīvas III pielikumā. Autotransportam paredzētais benzīns un dīzeļdegviela šajā sarakstā nav iekļauti.
Latvija drīkst samazināt PVN standartlikmi līdz 15%, taču tad izmaiņas skartu arī citas preces un pakalpojumus, kuriem piemēro PVN standartlikmi. Noteikt 15% likmi tikai autotransporta degvielai, saglabājot vispārējo 21% likmi, spēkā esošie ES noteikumi neļauj.
Iespējas samazināt cenas
Eiropas tiesību akti patiešām ierobežo Latvijas iespējas samazināt degvielas cenas ar akcīzes nodokļa un PVN likmes palīdzību. Taču, kā redzam, valdība atrod iespējas mazināt cenu slogu, turklāt benzīna akcīzes nodokļa samazināšanas iespējas vēl nav pilnībā izmantotas.
Nevajadzētu arī aizmirst, ka iepriekšējā akcīzes nodokļa samazināšana dīzeļdegvielai no 1. aprīļa tikai nedaudz palēnināja cenu kāpumu degvielas uzpildes stacijās. Tika lēsts, ka aprēķinātais efekts būtu dīzeļdegvielas cenas samazinājums par 8,6 centiem.
Saskaņā ar Konkurences padomes aprēķiniem mazumtirdzniecības cenā atspoguļojās tikai 61% no akcīzes nodokļa samazinājuma: pirmajās dienās degvielas uzpildes stacijās dīzeļdegvielas cena samazinājās aptuveni par 5,2 centiem litrā.
Savukārt saskaņā ar LETA 2026. gada 7. aprīļa datiem, kas publicēti portālā iAuto.lv, salīdzinājumā ar 30. martu “Neste” dīzeļdegvielas cena pieauga no 2,117 līdz 2,127 eiro, bet “Circle K” — no 2,134 līdz 2,144 eiro litrā.
Cenas turpināja pieaugt, jo dīzeļdegvielas iepirkuma cena strauji mainījās. Degvielas tirgotāju asociācija ziņoja, ka akcīzes nodokļa samazinājums cenās jau ir ņemts vērā, taču to pārsniedzis vairumtirdzniecības cenu kāpums.
Saeimas Preses dienesta informācijā norādīts, ka akcīzes nodokļa samazinājuma ietekmi uz valsts budžetu paredzēts kompensēt ar papildu ieņēmumiem no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas. Nav zināms, vai valdība izmantotu iespēju samazināt PVN, ja Eiropas tiesību akti to atļautu.
Visiem nodokļu atvieglojumiem ar ieņēmumiem no noziedzīgi iegūto aktīvu pārdošanas var nepietikt. Savukārt, ja cenas pasaules tirgū turpinās pieaugt, autovadītāji nodokļu pasākumu ietekmi var gandrīz nejust.
Teksta autors Konstantins Beļskis. Tulkojusi Evita Savicka.
