Dīzeļdegvielas cena Latvijā atkal pārsniegusi divus eiro litrā, un ekonomisti brīdina, ka būtisku un ilgstošu cenu kritumu valsts viena pati panākt nevar.
Degvielas cenu galvenokārt ietekmē situācija pasaules naftas un naftas produktu tirgū, pārstrādes jaudu trūkums un ģeopolitiskie konflikti. Tikmēr valdība šonedēļ plāno lemt par pasākumiem, kas līdz gada beigām varētu samazināt degvielas cenu līdz pat par 20 centiem litrā.
Galvenais iemesls ir pasaules tirgus, uzsver ekonomiski
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA norāda, ka lēta degviela mazumtirdzniecībā nav gaidāma, kamēr turpinās ASV un Irānas konflikts.
Pēdējās nedēļās “Brent” jēlnaftas cena bija pakāpusies virs 100 ASV dolāriem par barelu, lai gan 21. septembrī tā bija samazinājusies līdz aptuveni 94 dolāriem.
Īpašas bažas Eiropā pašlaik rada dīzeļdegvielas pieejamība. Pēc Purgaļa teiktā, situāciju ietekmē arī gaidāmais jēlnaftas piegāžu samazinājums pārstrādes rūpnīcām.
Ja konflikts neeskalēsies, 2027. gadā naftas cenas varētu pakāpeniski samazināties. Prognozes paredz “Brent” vidējo cenu ap 74 ASV dolāriem par barelu, tomēr ekonomists neprognozē atgriešanos pie pirmskrīzes cenu līmeņa.
Dīzeļdegvielas cena tikmēr jau pietuvojusies rekordam. Līdzšinējā augstākā nedēļas vidējā cena bija 2,12 eiro litrā šā gada aprīlī, bet pašlaik lielajos degvielas uzpildes staciju tīklos litrs maksā aptuveni 1,99–2,18 eiro.
Turklāt šīs cenas ir spēkā laikā, kad dīzeļdegvielai jau piemērota samazināta akcīzes nodokļa likme.
Purgailis lēš, ka katri papildu desmit ASV dolāri “Brent” naftas cenā var palielināt degvielas mazumtirdzniecības cenu par aptuveni sešiem līdz septiņiem centiem litrā.
Dārgāka degviela nonāk arī pārtikas un pakalpojumu cenās
“SEB bankas” galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norāda, ka pašreizējais cenu kāpums nav saistīts tikai ar ģeopolitiku. Būtiska problēma ir saspringtais naftas produktu, īpaši dīzeļdegvielas, tirgus.
Augstās dīzeļdegvielas pārstrādes maržas mudina rūpnīcas palielināt jēlnaftas iepirkumus, bet brīvo pārstrādes jaudu pasaulē nepietiek. Situāciju ietekmē arī Krievijas pārstrādes jaudu un Persijas līča naftas produktu eksporta samazināšanās.
Dīzeļdegvielas sadārdzinājums savukārt ietekmē loģistikas izmaksas un pakāpeniski nonāk arī pārtikas, preču un pakalpojumu cenās.
Purgailis norāda, ka augustā transports, galvenokārt degvielas sadārdzinājuma dēļ, no kopējās 3,2% gada inflācijas veidoja aptuveni 1,1 procentpunktu.
Gašpuitis prognozē, ka, tuvojoties ziemai, situācija enerģijas tirgū saglabāsies saspringta un pastāvēs arī jaunu cenu rekordu risks.
Degvielas sadārdzinājuma dēļ NMPD nepieciešami vēl 0,58 miljoni eiro
Augstākas degvielas cenas jau rada papildu izdevumus arī valsts dienestiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) degvielas izdevumu segšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plānots piešķirt 578 307 eiro, informē aģentūra LETA.
NMPD 2026. gada budžetā degvielai paredzēti 2,237 miljoni eiro, bet līdz 21. augustam faktiskie izdevumi bija sasnieguši 1,817 miljonus eiro. Papildu finansējums nepieciešams, lai dienests līdz gada beigām varētu turpināt nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību līdzšinējā līmenī.
Veselības ministrija norāda, ka ģeopolitisko notikumu ietekmē degvielas cenas ir būtiski pieaugušas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jūlijā dīzeļdegviela gada laikā sadārdzinājusies par 10%, bet benzīns — par 11,3%.
Par iespējamiem riskiem NMPD brīdināja jau aprīlī. Dienests toreiz lēsa, ka pie dīzeļdegvielas cenas divi eiro par litru tā budžetā varētu izveidoties 1,07 miljonu eiro deficīts.
Kulbergs: valdība var samazināt cenu par ne vairāk kā 20 centiem
Ministru prezidents Andris Kulbergs 21. septembrī publicēja video, ka valdība plāno izmantot tos instrumentus, kurus Latvijai ļauj mainīt Eiropas Savienības regulējums.
“Degvielas cenu kāpums ir milzīga problēma Latvijai un visai Eiropai,” sacīja Kulbergs, uzsverot, ka sadārdzinājums skar ne tikai privāto transportu, bet arī sabiedrisko transportu, aviāciju, loģistiku, policijas, ugunsdzēsēju un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbu.
Valdības plāns paredz trīs pasākumus — akcīzes nodokļa samazināšanu līdz ES pieļautajam minimumam, ar degvielas rezervēm saistīto izmaksu samazināšanu un izmaiņas biodegvielas piejaukuma prasībās.
“Tas maksimums, ko mēs varam, ir 20 eiro centi no 1. oktobra līdz gada beigām,” video skaidroja premjers.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pat šāds samazinājums nenozīmētu degvielas cenas atgriešanos zem diviem eiro litrā, ja pasaules tirgū turpināsies cenu kāpums.
PVN samazināšanu valdības piedāvājumā nav plānots iekļaut. Kulbergs norādīja, ka Eiropas Savienības regulējums Latvijai neļauj piemērot samazinātu PVN likmi transportlīdzekļu degvielai.
Naftas cenas kritums nenozīmē, ka uzreiz kritīs degvielas cena
Kulbergs uzsver atšķirību starp jēlnaftas cenu un gatavās degvielas cenu.
“Degvielas tirgotāji nepērk gatavo degvielu naftas biržā. Gatavo naftas produktu cenas lielā mērā veidojas pēc ‘Platts’ starptautiskajiem degvielas cenu indeksiem,” norādīja premjers.
Viņš skaidro, ka pašlaik viena no galvenajām problēmām ir nepietiekamās naftas pārstrādes jaudas. Tādēļ pat gadījumā, ja jēlnaftas cena samazinātos, gatavās dīzeļdegvielas un benzīna cenas varētu nesarukt tikpat strauji.
“Ja naftas cena nokritīsies, tas nenozīmē, ka dīzeļa vai degvielas cenas nokritīsies, jo pārstrādes jaudās ir problēma,” video sacīja Kulbergs.
Viņš pauž, ka situāciju papildus saasina problēmas Krievijas naftas pārstrādes sektorā un degvielas eksporta ierobežojumi, kas palielina pieprasījumu pēc naftas produktiem citos tirgos.
Bažas rada ne tikai cena, bet arī degvielas pieejamība
Kulbergs brīdina, ka ilgstošu traucējumu gadījumā jautājums Eiropā varētu būt ne tikai par degvielas cenu, bet arī par tās pieejamību.
“Ja vēl turpinās šīs aktivitātes un samazināsies pārstrādātās degvielas pieejamība, mēs runājam ne jau tikai par cenu, bet par to, cik būs pieejama šī degviela,” viņš pauž.
Premjers norāda, ka dīzeļdegvielas cena un pieejamība var kļūt par ilgstošāku problēmu un īpaši būtiska tā ir Latvijai, kur, pēc viņa sniegtās informācijas, aptuveni 67% autoparka veido dīzeļauto.
Situāciju ziemā varētu sarežģīt tas, ka ziemas dīzeļdegvielas ražošanai tiek izmantotas arī aviācijas degvielas jeb petrolejas frakcijas. Tādējādi konkurence par nepieciešamajām izejvielām aukstajā sezonā var pieaugt.
Viens no galvenajiem riskiem — Hormuza šaurums
Par vienu no būtiskākajiem ārējiem riskiem Kulbergs nosauc situāciju Hormuza šaurumā, kas ir viens no pasaulē nozīmīgākajiem energoresursu transporta maršrutiem.
“Karadarbība, nenoteiktība, naftas infrastruktūras bojājumi un pārstrādes rūpnīcu darbības traucējumi Tuvajos Austrumos tiešā veidā ietekmē degvielas cenas pasaulē,” norādīja premjers.
Kulbergs video uzsver, ka arī tad, ja situācija Hormuza šaurumā normalizētos un jēlnaftas cenas kristos, tas pats par sevi neatrisinātu naftas pārstrādes jaudu trūkumu.
Premjers arī informē, ka 21. septembrī viņam būs saruna ar Polijas premjeru Donaldu Tusku, kurā paredzēts apspriest arī “Orlen” Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas situāciju un degvielas pieejamību reģionā.
Vai varētu samazināt PVN?
Zaļo un zemnieku savienība rosinājusi līdz gada beigām samazināt PVN degvielai no 21% līdz 12%.
Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka tad, ja nodokļa samazinājums pilnā apmērā atspoguļotos mazumtirdzniecības cenās, dīzeļdegvielas cena varētu samazināties par aptuveni 15,6 centiem litrā, bet benzīna — par 14,6 centiem.
Tomēr Finanšu ministrija norāda, ka šādu risinājumu Latvija nevarētu īstenot bez konflikta ar Eiropas Savienības PVN regulējumu. Transportlīdzekļu degviela nav to preču un pakalpojumu sarakstā, kam dalībvalstis drīkst piemērot samazinātu PVN likmi.
Būtisku cenu kritumu Latvija viena panākt nevar
Degvielas cenu Latvijā lielā mērā nosaka ārējie faktori — pasaules naftas un gatavo naftas produktu tirgus, pārstrādes jaudas un ģeopolitiskā situācija.
Valdība plāno ar nodokļu un citu izmaksu izmaiņām īslaicīgi samazināt cenu līdz pat par 20 centiem litrā, taču gan ekonomisti, gan premjers norāda, ka ar vietējiem lēmumiem vien ilgstoši apturēt cenu kāpumu nav iespējams.
