Daugavpils kopš 2022. gada februāra līdzās citām Latvijas pilsētām un novadiem uzņem ukraiņus — kara bēgļus. Šobrīd viņu skaits nepārsniedz pat pusprocentu no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita.
Kā informē pašvaldība, ukraiņi turpina ierasties. Pieaugušie, kas atbraukuši, strādā, bet bērni apmeklē skolas. 2026. gada janvārī Ukrainas iedzīvotājiem Daugavpilī tika sniegta sociālā palīdzība vairāk nekā 77 000 eiro apmērā.
Šajā materiālā, kas tapis projekta LIMENet ietvaros sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem — redakciju news.tts.lt (Visaginā) — un ir līdzfinansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem, stāstām par to, kā ukraiņi dzīvo Daugavpilī, un uzklausām arī viņu pašu pieredzi par to, kā pilsēta viņus ir uzņēmusi.
Vidēji dienā Daugavpilī ierodas aptuveni viens Ukrainas iedzīvotājs
Kā portālu “Chayka” informēja pašvaldībā, no 2022. gada 24. februāra līdz 2025. gada 31. decembrim Daugavpilī ieradušies aptuveni 3 810 Ukrainas pilsoņi.
Ukrainas kara bēgļi turpina ierasties arī Latvijā, taču jauniebraucēju skaits pakāpeniski samazinās. 2025. gadā Daugavpilī ieradās ap 396 civiliedzīvotāju no Ukrainas.
Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta sniegšanai nepieciešamās informācijas reģistra datiem patlaban Daugavpilī varētu uzturēties ap 1 355 Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Lielākā daļa, ierodoties pilsētā, apmetas pie radiniekiem vai draugiem. Taču ir arī tādi, kuriem sākotnēji nav, kur palikt. Šādos gadījumos pašvaldība nodrošina primāro atbalstu atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam — 120 dienas bezmaksas izmitināšanu un 30 dienas bezmaksas ēdināšanu.
Sergejs Daugavpilī ieradās no Odesas kopā ar sievu, trim bērniem un tuvu radinieci. Pašvaldībā pēc bezmaksas izmitināšanas palīdzības viņš nevērsās — sākumā ģimene dzīvoja pie paziņām, vēlāk atrada dzīvokli un pārcēlās uz to.
“Varējām iztikt ar saviem uzkrājumiem, palīdzēja un joprojām palīdz vietējā ticīgo kopiena. Ar pilsētas dienestiem man bija tikai viens kontakts — reģistrējoties pēc ierašanās. Ilgi gaidīju karti (ID ar personas kodu). Droši vien kādu mēnesi. Tāpēc nevarēju sākt strādāt. Tagad strādāju uzņēmumā. Bērni mācās. Starp citu, skolā nekādu atvieglojumu bērniem nav — viss notiek latviešu valodā jau no pirmās dienas, tāpat kā vietējiem,” stāsta Sergejs.
Sociālā palīdzība ir tāda pati kā Latvijas iedzīvotājiem
Daugavpils Komunikācijas, tūrisma un administratīvā atbalsta departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Nataļja Bikovska skaidro, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības saņemt tādu pašu sociālo pakalpojumu un palīdzības klāstu kā Latvijas un Daugavpils iedzīvotājiem — atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
“Piemēram, mājokļa pabalstu un veselības aprūpes pakalpojumus. Krīzes situācijā pieaugušajiem var tikt piešķirts pabalsts 425,00 eiro apmērā, savukārt bērnam — 298,00 eiro. Tāpat ir pieejams garantētā minimālā ienākuma pabalsts — 187,00 eiro pirmajam vai vienīgajam ģimenes loceklim un 133,00 eiro katram nākamajam ģimenes loceklim,” skaidro Bikovska.
Papildus nepieciešamības gadījumā Ukrainas civiliedzīvotāji var saņemt pabalstu aizbildnībā esošā bērna uzturēšanai, pabalstu bērnu ēdināšanai, atlīdzību par ārkārtas (pagaidu) aizbildņa pienākumu pildīšanu, kā arī citus atbalsta veidus.
Lai noskaidrotu, kādu palīdzību iespējams saņemt un kāda ir tās piešķiršanas kārtība, iedzīvotāji var konsultēties ar attiecīgo speciālistu. Tāpat Ukrainas civiliedzīvotājiem ir pieejams sociālā darbinieka sniegts psihosociālais atbalsts, psihologa konsultācijas un iespēja apmeklēt atbalsta grupas.
“2026. gada janvārī Sociālais dienests sniedza palīdzību 352 personām jeb 172 mājsaimniecībām. Kopumā 2026. gadā Ukrainas civiliedzīvotājiem piešķirta palīdzība 77 183,66 eiro apmērā. Savukārt 2025. gadā kopējais atbalsta apjoms Ukrainas iedzīvotājiem ar kara bēgļa statusu sasniedza 1 043 419,98 eiro — pēc palīdzības vērsās 835 Ukrainas pilsoņi un 328 ģimenes,” informē Daugavpils Sociālais dienests.
Daugavpils pašvaldība arī turpmāk turpina sniegt nepieciešamo atbalstu kara bēgļiem no Ukrainas, nodrošinot sociālo aizsardzību un veicinot viņu integrāciju vietējā sabiedrībā.
Tāpat kā Latvijas un Daugavpils iedzīvotāji, arī Ukrainas kara bēgļi izmanto pilsētas ārstniecības iestāžu pakalpojumus, vēršas Valsts ieņēmumu dienestā, Nodarbinātības valsts aģentūrā un citās valsts un pašvaldības institūcijās.
Ludmila no Harkivas apgabala ir pensionāre. Portālam “Chayka” viņa pastāstīja, ka pilsētā ieradusies viena. Iztiek no Ukrainas pensijas un labdarības organizāciju sniegtā atbalsta.
“Dzīvot ir grūti, to varu teikt atklāti. Taču turpinu turēties. Saņemu 80 eiro piemaksu pie savas ļoti nelielās Ukrainas pensijas — 75 eiro. Ar to šeit pietiek vien trīs vai četrām iepirkšanās reizēm. Šeit dzīvoju jau gandrīz gadu — divus mēnešus pavadīju kopmītnēs, pēc tam atradu dzīvokli. Tā īri un komunālos maksājumus sedz Sociālais dienests, un par to esmu ļoti pateicīga.”
Ludmila stāsta, ka lielu atbalstu saņem no labdarības organizācijām — Pestīšanas armijas un Latvijas Sarkanā Krusta. Kopmītnēs, kur sākumā dzīvoja, citi ukraiņi ar viņu dalījušies ar traukiem un sadzīves lietām. Taču ikdienā nākas ļoti taupīt.
“Pērku galvenokārt piena produktus, krējuma vietā izvēlos grieķu jogurtu. Ņemu arī humāno palīdzību, pārtiku no lielveikaliem, ko noraksta. Zāles šeit ir ļoti dārgas… Esmu taupīgs cilvēks. Tā dzīvoju arī Ukrainā, un arī šeit taupu. Jo kādreiz taču būs jāatgriežas, un tam vajadzīga nauda. Tur man arī nekā nav — pilsēta ir okupācijā… Taču Daugavpils man ļoti patīk. Šeit mani neviens neaizskar, cilvēki ir labi. Galvenais — ir mierīgi, un virs galvas nekas nelido.”
Izglītība un veselības aprūpe bēgļiem no Ukrainas
Vēl viena ukrainiete — Svetlana no Kijivas — portālam “Chayka” pastāstīja par savu pieredzi Daugavpils ārstniecības iestādēs. Viņai nepieciešama regulāra konkrēta speciālista uzraudzība un pastāvīga dārgu medikamentu lietošana, tāpēc sākumā viņa ļoti uztraucās, vai varēs saņemt nepieciešamo ārstēšanu.
“Ja zāles būtu jāiegādājas pašai, katra pudele maksātu vairākus simtus eiro, bet man vajadzīgas trīs. Tagad maksāju tikai apmēram 2 eiro. Arī par dažādām analīzēm, kas man regulāri jānodod, gandrīz visu summu sedz valsts,” viņa stāsta.
Svetlana atceras, ka pirmajā reizē pat baidījusies doties uz slimnīcu. “Sākumā nespēju sevi piespiest aiziet pie ārsta, labi, ka man bija līdzi medikamentu krājumi no Ukrainas. Turklāt bija dzirdēti stāsti, ka Daugavpilī ukraiņus nemīl…”
Taču viss noritējis veiksmīgi. “Mani uzmanīgi uzklausīja, viss notika mierīgi. Mani reģistrēja, un tagad esmu šeit ārstu uzraudzībā. Nesen nolēmu veikt papildu izmeklējumus — tieši šobrīd tas notiek. Vienīgais, kas sagādā neērtības, ir garās gaidīšanas rindas uz vizītēm. Taču, cik saprotu, tā ir problēma visā Eiropā, un tas nav saistīts tieši ar Latvijas veselības aprūpes sistēmu,” saka Svetlana.
Uz 2026. gada 31. janvāri Daugavpils vispārējās izglītības iestādēs mācās 119 Ukrainas pilsoņu bērni, pirmsskolas izglītības iestādes apmeklē 43 bērni, bet vēl četri skolēni izglītību iegūst Daugavpils Mākslu izglītības kompetenču centrā “Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola SAULES SKOLA” .
Harkiviete Natālija, trīs bērnu mamma, portālam “Chayka” pastāstīja, ka divi vecākie bērni mācās vietējā skolā, bet jaunākais apmeklē bērnudārzu.
“Mēs šeit dzīvojam jau trīs gadus — atbraucām pirmajā kara gadā. Neatceros, ka bērniem būtu bijis īpaši grūti, skolā palīdzēja. Bērnudārzā ar meitu runāja latviski un, lai atvieglotu adaptāciju, tulkoja krieviski,” viņa stāsta.
Tagad, pēc viņas teiktā, bērni ir pieraduši un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem, lai gan ikdienā viņiem pietrūkst saziņas latviešu valodā.
“Esmu dzirdējusi no paziņām, ka tiem ukraiņu bērniem, kuri skolā sāka mācīties vēlāk — piemēram, pēdējā gada laikā — klājas grūtāk. Mammas stāsta, ka atbalsts ir mazāks, un vairs netiek tik ļoti ņemts vērā, ka valoda bērniem ir jauna un viņi paši piedzīvo stresu.”
Natālija atzīst, ka Daugavpils viņai ļoti patīk. “Klusa, mierīga pilsēta. Es atbraucu jau tad, kad šeit bija palaisti jaunie tramvaji. Neesmu īsti informēta par vietējiem notikumiem, šķiet, bija diskusijas par to. Bet no malas raugoties — ir patīkami zināt, ka ir atklāta jauna sabiedriskā transporta līnija un kursē jauni tramvaji,” viņa dalās savos iespaidos.
Portāla “Chayka” materiālu “Kā Latvija un Lietuva uzņem ukraiņu kara bēgļus: skaitļi un fakti” var izlasīt šeit.
Savukārt news.tts.lt rakstu “Kā ukraiņu bēgļi integrējas Lietuvas un Visaginas dzīvē” — šeit.
