Kā Latvija un Lietuva uzņem Ukrainas kara bēgļus: skaitļi un fakti

Kopš kara sākuma Ukrainā visas trīs Baltijas valstis ir uzņēmušas un turpina uzņemt Ukrainas iedzīvotājus, kuri glābjas no Krievijas militārās agresijas, cenšoties pasargāt savu un savu bērnu dzīvību. “Baltijas māsas” nodrošina Ukrainas iedzīvotājiem finansiālu atbalstu, sociālo aizsardzību un piekļuvi darba tirgum.

Šajā materiālā, ko “Chayka” sagatavojusi projekta LIMENet ietvaros ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, piedāvājam aplūkot un salīdzināt, kā divas valstis — Latvija un Lietuva — atbalsta Ukrainas kara bēgļus.

Cik Ukrainas iedzīvotāju ar pagaidu aizsardzības statusu uzņēmušas Latvija un Lietuva, un kur viņi apmetušies

Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas dienesta datiem 2025. gada 1. novembrī Latvijā dzīvoja 31 410, bet Lietuvā — 50 025 Ukrainas kara bēgļi.

Aptuveni divas trešdaļas no viņiem abās valstīs ir ekonomiski aktīvi. Latvija ierindojas ES valstu desmitniekā pēc bēgļu skaita uz vienu iedzīvotāju (3. vieta), taču absolūtos skaitļos Baltijas reģionā līdere ir Lietuva.

Ukrainas iedzīvotāji turpina ierasties arī šobrīd. Saskaņā ar LSM datiem Latvija katru mēnesi uzņem aptuveni 500–600 cilvēku, savukārt Lietuva pēdējo divu nedēļu laikā uzņēmusi nedaudz vairāk nekā 300 cilvēku.

Lielākā daļa Ukrainas kara bēgļu dzīvo galvaspilsētās — Rīgā un Viļņā. Latvijā ievērojams skaits apmeties arī Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī, bet Lietuvā — Kauņā, Klaipēdā un Šauļos.

Ukrainas iedzīvotāju statuss un pagaidu uzturēšanās periods Latvijā un Lietuvā

Šobrīd Ukrainas kara bēgļiem gan Latvijā, gan Lietuvā ir pagaidu aizsardzības statuss.

Latvijā pagaidu aizsardzība oficiāli pagarināta līdz 2027. gada 4. martam. No 2025. gada 1. janvāra uzturēšanās atļauju (personas apliecību eID) Ukrainas iedzīvotājiem izsniedz uz trim gadiem (iepriekš — uz diviem).

Vienlaikus 2026. gadā ieviesti stingrāki nosacījumi: no 2026. gada janvāra persona var zaudēt pagaidu aizsardzības statusu, ja apmeklē Krievijas Federācijas teritoriju vai okupētās Ukrainas teritorijas. Tāpat Latvija sākusi aktīvi anulēt pagaidu aizsardzības statusu personām, kuras faktiski nedzīvo valstī — jau anulēti vairāk nekā 18 tūkstoši šādu statusu.

Arī Lietuvā pagaidu aizsardzība Ukrainas iedzīvotājiem ir pagarināta līdz 2027. gada 4. martam. Uzturēšanās atļauja, līdzīgi kā Latvijā, nodrošina tiesības uz veselības aprūpi, sociālo palīdzību, izglītību un darbu tādā pašā apjomā kā valsts pilsoņiem.

Lietuvā Ukrainas iedzīvotāji ar pagaidu aizsardzības statusu var īslaicīgi izceļot uz Ukrainu un atgriezties, nezaudējot uzturēšanās atļauju. Taču, pastāvīgi atgriežoties dzimtenē vai pārceļoties uz citu Eiropas Savienības valsti, statuss ir jāanulē. Tādi paši noteikumi attiecas arī uz Latviju.

Sociālais atbalsts Ukrainas kara bēgļiem

Kopš 2022. gada gan Lietuva, gan Latvija sniedz plašu atbalstu Ukrainas kara bēgļiem: bērnu pabalstus, naudas sociālo palīdzību (sociālos pabalstus, sociālo pakalpojumu kompensācijas, īres maksas daļēju kompensāciju, sociālās pensijas u.c.), kā arī vienreizēju krīzes palīdzību. Kopumā Ukrainas pilsoņiem sociālā palīdzība pieejama tādā pašā apjomā un kārtībā kā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem.

Ukrainas iedzīvotāji, kuri ierodas Latvijā, var saņemt bezmaksas izmitināšanu uz laiku no 90 līdz 120 dienām, kā arī 30 dienas bezmaksas ēdināšanu. Lietuva arī nodrošina pagaidu bezmaksas mājokli — parasti līdz sešiem mēnešiem.

Ukrainas pilsoņi, kuri Latvijā saņēmuši pagaidu aizsardzības statusu, nepieciešamības gadījumā var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā pēc dzīvesvietas un saņemt:

• 187 eiro pirmajai personai mājsaimniecībā un 131 eiro katrai nākamajai personai;
  
• krīzes pabalstu — 426 eiro pieaugušajam un 298 eiro katram bērnam.
  

Pirmajos trīs kalendāra mēnešos pēc sākotnējā iesnieguma iesniegšanas sociālie pakalpojumi un palīdzība tiek piešķirti bez ienākumu izvērtēšanas. Pēc šī perioda palīdzība tiek sniegta saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu.

Jāuzsver, ka 2026. gadā sociālā palīdzība Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā turpinās, taču ar samazinātu finansējumu un izmaiņām noteikumos. Ja 2025. gadā šim mērķim tika atvēlēti 65 miljoni eiro, tad 2026. gadā plānoti aptuveni 40 miljoni eiro. No šā gada janvāra starppilsētu sabiedriskais transports Ukrainas iedzīvotājiem ir maksas pakalpojums, tiek segti pacientu līdzmaksājumi ārstniecības iestādēs, apmaksāti veterinārie pakalpojumi mājdzīvniekiem, kā arī atcelts vienreizējais nodarbinātības pabalsts.

Lietuvā Ukrainas kara bēgļi pēc ierašanās var saņemt vienreizēju pabalstu 420 eiro apmērā. Pēc pagaidu aizsardzības saņemšanas un dzīvesvietas deklarēšanas iespējams pieteikties arī vienreizējam pabalstam mājokļa iekārtošanai. Tas pienākas personām, kuras noslēgušas vismaz sešu mēnešu īres līgumu un reģistrējušas to Lietuvas Nekustamā īpašuma reģistrā. Pabalsta apmērs atkarīgs no kopā dzīvojošo personu skaita. Lai to saņemtu, jāvēršas pašvaldībā pēc dzīvesvietas.

Attiecībā uz pensijām Latvijā Ukrainas kara bēgļiem, kuri saņem izdienas vai vecuma pensiju no Ukrainas (vidēji ap 80 eiro), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piemaksā starpību līdz Latvijas minimālajai vecuma pensijai.

Lietuvā darba stāžs Ukrainā tiek ieskaitīts kopējā stāžā, lai noteiktu tiesības uz pensiju, taču valsts izmaksā pensiju tikai par tiem gadiem, kuros sociālās iemaksas veiktas Lietuvas budžetā. Ja persona sasniegusi pensijas vecumu Lietuvā (65 gadi), bet nav tiesīga saņemt pilnu vecuma pensiju, iespējams saņemt sociālās palīdzības pensiju aptuveni 400 eiro apmērā.

Valodas prasības

Latvija un Lietuva aktīvi atbalsta Ukrainas kara bēgļus valsts valodas apguvē, uzsverot adaptāciju un integrāciju sabiedrībā. Abās valstīs nodrošināta piekļuve bezmaksas valodas kursiem, jo valodas zināšanas ir būtiskas gan nodarbinātībai, gan ilgstošai uzturēšanās iespējai. Valodas apguve palīdz iekļauties sabiedrībā, atrast darbu un saņemt pakalpojumus.

Lietuvā Ukrainas iedzīvotājiem ar pagaidu aizsardzības statusu joprojām ir spēkā atvieglojums — obligātā prasība darba vajadzībām pārvaldīt lietuviešu valodu pagaidām netiek piemērota (līdz 2026. gada 4. martam). Lietuvas valdība šo lēmumu pamato ar vēlmi atvieglot Ukrainas iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā.

Savukārt Latvijā šogad stājušās spēkā prasības, kas paredz, ka Ukrainas kara bēgļiem līdz 2028. gada 1. janvārim jāapgūst latviešu valoda vismaz A2 līmenī. Ja darbam nepieciešams augstāks valodas prasmes līmenis, no 2026. gada 1. janvāra noteikts piecu gadu termiņš tā apguvei.

Latvija regulāri piešķir finansējumu latviešu valodas apmācībām Ukrainas pilsoņiem. 2025. gada februārī valdība atbalstīja gandrīz 4,7 miljonu eiro piešķiršanu kursu nodrošināšanai caur Sabiedrības integrācijas fondu. Iepriekš valsts šim mērķim piešķīrusi 4,6 miljonus eiro 2024. gadā un 3,27 miljonus eiro 2026. gada sākumā.

Lietuvā precīzas summas atsevišķi valodas apguvei nav viegli nodalīt, taču zināms, ka kopējais finansējums Ukrainas iedzīvotāju izglītībai 2025. gadā sasniedza aptuveni 32 miljonus eiro. Šajā summā ietvertas izmaksas par bērnu izglītību pirmsskolas iestādēs, skolās un augstskolās, kā arī integrācijas un valodas apguves programmām.

Ukrainas iedzīvotāju nodarbinātība Latvijā un Lietuvā

Gan Latvijā, gan Lietuvā darba tirgus Ukrainas kara bēgļiem ir atvērts tādā pašā apjomā kā vietējiem iedzīvotājiem.

Lietuvā 2025. gada beigās bija nodarbināti 53 % Ukrainas bēgļu. Zināms arī, ka 2024. gada pirmajā pusē Ukrainas iedzīvotāji valsts budžetu papildināja ar 65,2 miljoniem eiro — tas ir par 25 % vairāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijā 2025. gada beigās bija nodarbināti 9 945 Ukrainas kara bēgļi, kas veido aptuveni trešdaļu no valstī reģistrēto personu skaita. 2025. gada pirmajā pusē strādājošie Ukrainas iedzīvotāji Latvijas budžetā iemaksāja 39 miljonus eiro. Savukārt vēl iepriekšējos desmit mēnešos viņu iemaksātie nodokļi no darba ienākumiem sasniedza 53,5 miljonus eiro.

Attiecībā uz valsts valodas prasībām nodarbinātībā — Lietuvā Ukrainas iedzīvotājiem ar pagaidu aizsardzības statusu joprojām ir spēkā atvieglojums: obligātā prasība pārvaldīt lietuviešu valodu darba vajadzībām pagaidām netiek piemērota. Šo noteikumu valdība pagarinājusi, lai veicinātu integrāciju.

Latvijā, savukārt, prasības ir stingrākas — Ukrainas kara bēgļiem līdz 2028. gada 1. janvārim jāapgūst latviešu valoda vismaz A2 līmenī, lai pilnvērtīgi iekļautos vietējā darba tirgū.

Lietuvā Ukrainas iedzīvotājiem, kuri oficiāli iegūst darbu, atsevišķos gadījumos paredzēts vienreizējs atbalsts augsti kvalificētiem speciālistiem vai noteiktu profesiju pārstāvjiem. 2026. gadā šāds atbalsts var sasniegt vairākus tūkstošus eiro, taču tā saņemšanai jāizpilda konkrēti nosacījumi attiecībā uz darba līgumu un atalgojumu.

Latvijā no 2026. gada vienreizējais nodarbinātības pabalsts 740 eiro apmērā (kas bija pielīdzināts valstī noteiktajai minimālajai algai) Ukrainas kara bēgļiem vairs netiek izmaksāts. Valdība šo atbalsta programmu pārtraukusi, uzskatot, ka bēgļu integrācija darba tirgū ir sekmīgi noritējusi un papildu atbalsts vairs nav nepieciešams.

Skolas, bērnudārzi, augstskolas un veselības aprūpe

Abas Baltijas valstis ir nodrošinājušas Ukrainas kara bēgļiem piekļuvi izglītībai — no bērnudārziem līdz augstskolām — kā arī veselības aprūpei un dažādiem sociālajiem pakalpojumiem tādā pašā apjomā un kārtībā kā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem. Atsevišķi iespējams iepazīties arī ar Ukrainas ģimenes pieredzi par to, kā meita izvēlējās Daugavpils Universitāti augstākās izglītības iegūšanai Latvijā.

Lietuvā 2024. gadā tika reģistrēti vairāk nekā 12 tūkstoši dažāda vecuma Ukrainas bērnu. No tiem 9 640 bija skolēni, bet nedaudz vairāk nekā 2,6 tūkstoši — pirmsskolas vecuma bērni. Turklāt Lietuvā strādā aptuveni 600 Ukrainas skolotāju. 2024. gadā Lietuvas augstskolās studēja 877 Ukrainas pilsoņi.

Latvijā 2024./2025. mācību gada sākumā izglītības iestādes apmeklēja 3 829 Ukrainas bēgļu bērni — 1 157 bērni apmeklēja bērnudārzu, bet 2 672 mācījās skolā.

Gan Lietuvā, gan Latvijā darbojas atbalsta pasākumi un izglītības formas, kas pielāgotas Ukrainas bērnu vajadzībām. Bērniem, kuri nepārvalda latviešu vai lietuviešu valodu, tiek nodrošinātas papildu valodas stundas vai adaptācijas grupas. Vienlaikus lielākā daļa Ukrainas bērnu mācās vispārējās izglītības skolās kopā ar vietējiem vienaudžiem.

Vecākiem ir arī iespēja izvēlēties tā dēvētos izglītības centrus, kuros mācības notiek ukraiņu valodā un pēc Ukrainas izglītības programmas, vienlaikus nodrošinot obligātās valsts valodas apguves stundas. Latvijā ir divi šādi centri, un abi atrodas Rīgā. Lietuvā ir viens izglītības centrs ar filiālēm Kauņā, Klaipēdā un Šauļos.

Ukrainas sieviešu atsauksmes par dzīvi un atbalstu Latvijā un Lietuvā

Ukrainas kopiena, dzīvojot Lietuvā, nejūtot nekādus ierobežojumus, uzsver Oksana Soloduhina no Dņipro, kura šobrīd dzīvo Kauņā un darbojas kā uzņēmēja starpniecības pakalpojumu jomā. Viņa norāda, ka Ukrainas iedzīvotājiem ir pieejamas visas dzīves jomas:

“Mēs šeit dzīvojam tā, it kā dzīvotu mājās. Strādājam, mācāmies, ejam uz veikaliem. Kad uzsniga sniegs, kopā ar lietuviešiem izgājām tīrīt celiņus… Runājot par lietuviešu valodas apguvi, obligātā prasība to zināt darbam jau otro reizi ir atlikta. Taču faktiski mēs valodu mācāmies. Pirmkārt, paši to vēlamies, turklāt Lietuva dod šādu iespēju. Ja strādā un esi lietuviešu vidē — kā gan valodu neiemācīties? Migrācijas dienestā mums jau tagad saka, ka pēc pieciem dzīves gadiem valstī varēs pieteikties pastāvīgās uzturēšanās atļaujai. Daudzi par to domā, īpaši tie, kuri Ukrainā zaudējuši savu mājokli.”

Arī Marija no Harkivas, kura kopš 2022. gada marta dzīvo Viļņā un strādā lielveikalu tīklā par pārdevēju, stāsta, ka ir apmierināta ar dzīvi Lietuvā:

“Nav tās nenoteiktības, kāda, piemēram, bija Lielbritānijā, kad Ukrainas iedzīvotāju statuss kādu brīdi bija neskaidrs. Tur daudzi zaudēja darbu un īres līgumus. Pie mums tā nav. Gandrīz četru gadu laikā cilvēki strādā, mācās, bērni labi pārvalda lietuviešu valodu. Pieaugušajiem, protams, ir grūtāk — jāapvieno darbs ar valodas apguvi. Taču daudzi cenšas. Arī es nesen nokārtoju eksāmenu — lai gan līmenis vēl ir pamata, tas man jau ir.”

Par valodas jautājumu runā arī Ukrainas iedzīvotāji Latvijā. Anna Vološina, noliktavas darbiniece vienā no Rīgas tirdzniecības tīkliem, atzīst, ka latviešu valodas prasības viņai sagādā vislielākās bažas:

“Darbā pastāvīgi uztraucos, ka varētu būt pārbaude. Saprotu, ka strādāju noliktavā, bet tomēr… Negribu pievilt kolēģus un vadību, un noteikti nevēlos zaudēt darbu. Esmu nokārtojusi A līmeņa eksāmenus latviešu valodā. Kopā ar mani šeit dzīvo mamma — viņa ir pensionāre. Paldies Latvijai, mēs uzlabojām viņas veselību, viņa apmeklē bezmaksas kursus Ukrainas iedzīvotājiem un tas palīdz novērst domas par to, ka mājas Ukrainā vairs nav. Tomēr viņas pensija pēc Latvijas mērauklas ir ļoti maza. Grūti iedomāties, kā šeit dzīvo vientuļi pensionāri.”

Savukārt Svetlana no Harkivas, kura šobrīd dzīvo Liepājā un strādā par viesmīli, saka, ka vēlētos lielāku skaidrību par nākotni:

“Latvija, lai arī pati ir maza valsts, mūs uzņēma ļoti sirsnīgi. Šeit ir komfortabli un ērti — tā es to raksturotu. Mums nav bijis nekādu ierobežojumu piekļuvei jebkurai dzīves jomai, un par to es valstij esmu ļoti pateicīga. Par valodu — iespējams, ir pareizi, ka tika noteikti konkrēti nosacījumi. Valstij jau ir sava pieredze, ko tā nevēlas atkārtot. Strādājot par viesmīli, esmu apguvusi latviešu valodu, manuprāt, manas zināšanas ir B1 līmenī, bet eksāmenu esmu nokārtojusi A2 līmenī.”

Visas aptaujātās sievietes sarunā pateicas Baltijas valstīm par uzņemšanu, uzsver salīdzinoši vieglu integrāciju un iestāžu atbalstu ikdienas jautājumos. Vienlaikus viņas atzīst, ka domas par iespējamu Krievijas militāru agresiju pret Baltijas valstīm rada satraukumu un bažas par nākotni šeit.