3. oktobrī — 15. Saeimas vēlēšanas. Kas jāzina vēlētājiem?

3. oktobrī Latvijā notiks Saeimas vēlēšanas, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Apkopojam svarīgāko, kas jāzina par gaidāmajām vēlēšanām.

Par vēlēšanām

Saeimas vēlēšanās vēlētāji uz četriem gadiem ievēl 100 deputātus. Lai iekļūtu parlamentā, partijai vai partiju apvienībai jāsaņem vismaz 5% vēlētāju balsu.

Saeimas vēlēšanās Latvijā ir pieci vēlēšanu apgabali: Rīgas, Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales. Katrā apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu CVK nosaka proporcionāli vēlētāju skaitam. Šī gada vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā būs 38 deputātu vietas, Vidzemes — 26, Latgales — 12, Zemgales — 13, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā — 11.

Latgales vēlēšanu apgabalā ietilpst Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novads, kā arī Daugavpils un Rēzekne.

Ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji balso par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem.

Kas var balsot

Saeimas vēlēšanās drīkst piedalīties Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Lai nobalsotu, nepieciešams derīgs personu apliecinošs dokuments — Latvijas pilsoņa pase vai eID karte.

CVK aicina iedzīvotājus jau laikus pārbaudīt savu dokumentu derīguma termiņu un nepieciešamības gadījumā līdz vēlēšanām noformēt jaunu dokumentu.

Svarīgi: autovadītāja apliecība balsošanai neder.

Kas kandidē

Partijas un politisko partiju apvienības kandidātu sarakstus varēja iesniegt no 20. jūnija līdz 5. jūlijam. Šajā laikā tie pakāpeniski tika publicēti CVK mājaslapas sadaļā “Kandidātu saraksti” un oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Tur pieejami visi kandidātu saraksti, informācija par kandidātiem un partiju priekšvēlēšanu programmas.

Ar partiju sarakstiem var iepazīties arī mūsu vietnē zem birkas “Vēlēšanas 2026”.

Sarakstus iesnieguši:

• Nacionālā apvienība (uzzināt, kuri kandidāti startē Latgalē, var šeit);
• “Austošā saule Latvijai” (saraksts);
• “Stabilitātei!” (saraksts);
• “Latvija pirmajā vietā” (saraksts);
• “Progresīvie” (saraksts);
• Apvienība “Saskaņas centrs” (saraksts);
• “Jaunā Vienotība” (saraksts);
• Jaunā konservatīvā partija (saraksts);
• “Apvienotais saraksts” (saraksts);
• “Gobzema saraksts” (saraksts);
• “Mēs mainām noteikumus” (saraksts);
• Zaļo un Zemnieku savienība (saraksts);
• “Suverēnā vara” un apvienība “Jaunlatvieši” (saraksts);
• “Latvijas attīstībai” (saraksts).

Lasiet arīIzlozēti partiju sarakstu numuri 15. Saeimas vēlēšanāmlat.chayka.lv

Lasiet arīKo sola Saeimas deputātu kandidāti? “Chayka” izpētīja partiju programmas un izanalizēja tās ar MI palīdzībulat.chayka.lv

Priekšvēlēšanu aģitācijas laikā ir spēkā ierobežojumi

No 6. jūnija līdz vēlēšanu dienai Latvijā ir oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Šajā laikā partijām, kandidātiem, plašsaziņas līdzekļiem un citiem vēlēšanu procesa dalībniekiem jāievēro īpaši noteikumi, ierobežojumi un aizliegumi. Tos nosaka Priekšvēlēšanu aģitācijas likums.

Galvenie noteikumi:

• Ja aģitācijas materiāls veidots ar mākslīgā intelekta palīdzību, tas ir skaidri jānorāda.
• Slēptā priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta, tāpēc aģitācijas materiālos jānorāda, kas tos apmaksājis.
• Aizliegts ar automatizētu sistēmu palīdzību veidot viltotus vai anonīmus sociālo tīklu kontus priekšvēlēšanu aģitācijai.
• Aizliegts izmantot administratīvos resursus. Valsts un pašvaldību amatpersonas un iestādes nedrīkst izmantot savus resursus kandidātu vai partiju popularizēšanai.
• Priekšvēlēšanu reklāmu drīkst izplatīt tikai latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības valstu valodām.
• Apmaksātu priekšvēlēšanu reklāmu drīkst pasūtīt tikai pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem. To sarakstu var apskatīt šeit.

Par šo noteikumu neievērošanu paredzēta administratīvā atbildība. Fiziskai personai var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 500 eiro, bet juridiskai personai, tostarp politiskajai organizācijai, — līdz 7100 eiro.

Priekšvēlēšanu aģitāciju uzrauga vairākas institūcijas:

• KNAB uzrauga kampaņu izdevumus, slēpto aģitāciju un mākslīgā intelekta izmantošanu.
• Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kontrolē saturu televīzijā un radio.
• Valsts valodas centrs pārbauda valsts valodas lietošanas prasību ievērošanu.

Par iespējamiem pārkāpumiem iedzīvotāji var ziņot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, izmantojot lietotni “Ziņo KNAB!”, zvanot pa tālruni 80002070 vai rakstot uz e-pastu [email protected].

Kad var balsot

Vēlēšanu diena būs sestdien, 3. oktobrī. Vēlēšanu iecirkņi Latvijā un ārvalstīs strādās no plkst. 8.00 līdz 20.00.

Arī šajās vēlēšanās būs iespēja nobalsot iepriekš, nododot balsi glabāšanā. To varēs izdarīt visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos nedēļā pirms vēlēšanām.

Iecirkņi strādās:

• pirmdien, 28. septembrī, — no plkst. 17.00 līdz 20.00;
• otrdien, 29. septembrī, — no plkst. 8.00 līdz 11.00;
• trešdien, 30. septembrī, — no plkst. 17.00 līdz 20.00;
• ceturtdien, 1. oktobrī, — no plkst. 8.00 līdz 11.00;
• piektdien, 2. oktobrī, — no plkst. 12.00 līdz 15.00.

Kur var balsot

Saeimas vēlēšanās vēlētājs bez iepriekšējas pieteikšanās var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Latvijā kopumā darbosies 933 vēlēšanu iecirkņi, bet ārvalstīs — 82.

CVK sagatavojusi visu vēlēšanu iecirkņu karti un sarakstu. Tos var apskatīt vietnē iecirkni.cvk.lv.

Daugavpilī vēlēšanu laikā darbosies 29 iecirkņi 25 vietās visā pilsētā:

* Iecirkņi ir pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Lasiet arīJau nākamnedēļ — Saeimas vēlēšanas. Vai Daugavpils ir tām gatava? Skaidrojamlat.chayka.lv

Lasiet arīGaisa telpas apdraudējuma gadījumā vēlēšanu iecirkņus slēgs un par to paziņos šūnu apraidēlat.chayka.lv

Lasiet arīKas notiks, ja vēlēšanu laikā būs gaisa apdraudējums? CVK izstrādājusi rīcības plānulat.chayka.lv

Kā balsot

Vēlēšanu iecirknī jāuzrāda pase vai eID karte. Komisijas darbinieks pārbaudīs dokumentu un pārliecināsies, ka jums ir tiesības balsot un ka vēl neesat nobalsojis.

Pēc tam saņemsiet sava vēlēšanu apgabala vēlēšanu zīmju komplektu un vēlēšanu aploksni. Svarīgi pārbaudīt, vai uz aploksnes ir komisijas zīmogs — bez tā balsojums nebūs derīgs.

No vēlēšanu zīmju komplekta jāizvēlas viena zīme. To var atstāt negrozītu vai arī izdarīt atzīmes pie atsevišķiem kandidātiem — atzīmēt “par” kandidātu, kuru īpaši atbalstāt, vai “pret” kandidātu, kuru neatbalstāt.

Izvēlētā vēlēšanu zīme jāsaloka, jāieliek aploksnē, aploksne jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu urnā.

Ja vēlēšanu zīme ir sabojāta, komisijai var lūgt jaunu vēlēšanu zīmju komplektu.

Lasiet arīKas notiks, ja es neaiziešu uz vēlēšanām, un vai var nobalsot “pret visiem”? Skaidrojam balsošanas nianses pirms Saeimas vēlēšanāmlat.chayka.lv

Pamācība balsošanā

Pamācība, kā nodot balsi glabāšanā

Ko darīt, ja vēlētājs nevar ierasties vēlēšanu iecirknī

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Šādas tiesības ir arī šo cilvēku aizgādņiem vai personām, kuras viņus aprūpē, kā arī cilvēkiem īslaicīgās aizturēšanas vietās.

Lai to izdarītu, līdz 3. oktobra plkst. 12.00 jāiesniedz rakstisks iesniegums attiecīgajai iecirkņa vēlēšanu komisijai.

Ar Daugavpils vēlēšanu komisiju var sazināties, rakstot uz e-pastu [email protected], bet Augšdaugavas novadā — uz [email protected] vai [email protected].

Pamācība, kā pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā

Kā balsot no ārvalstīm

Vēlētāji ārvalstīs varēs balsot ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos. Atrast tuvāko var vietnē iecirkni.cvk.lv. Balsošanas kārtība tajos ir tāda pati kā iecirkņos Latvijā. 

Latvijas pilsoņi var balsot arī pa pastu. Lai to izdarītu, jāpiesakās CVK portālā, izmantojot e-pakalpojumu “Vēlētāja datu pārvaldība”. Pieteikties var no 29. augusta līdz 25. septembrim.

СVK aicina balsošanu pa pastu neatlikt uz pēdējo brīdi, lai balsojums līdz vēlēšanu iecirknim nonāktu laikus.

Piesakoties balsošanai pa pastu, jāizvēlas pasta vēlēšanu iecirknis un jāsaglabā piešķirtais kārtas numurs.

Pēc reģistrācijas jālejupielādē balsošanai nepieciešamie materiāli: visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, apliecinājums par personisku balsošanu, instrukcija un informācija pasta aploksnes noformēšanai. Pēc tam jāizdrukā izvēlētā saraksta vēlēšanu zīme un apliecinājuma veidlapa.

Ja vēlas, vēlēšanu zīmē var izdarīt atzīmes. Pēc tam tā jāieliek atsevišķā aploksnē un aploksne jāaizlīmē. Šī aploksne kopā ar parakstītu apliecinājumu par personisku balsošanu jāievieto pasta aploksnē.

Pamācība, kā balsot pa pastu

Kad būs zināmi rezultāti

Vēlēšanu iecirkņos balsu skaitīšana sākas vēlēšanu dienas vakarā pēc iecirkņu slēgšanas un turpinās naktī. Savukārt pa pastu saņemtās balsis skaita pēc balsošanas beigām visos ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

Atgādinām, ka šogad balsis atkal skaitīs manuāli. Šādu lēmumu Saeima pieņēma 26. martā. Tas saistīts ar problēmām elektroniskajā balsu skaitīšanā 2025. gada pašvaldību vēlēšanās, kā arī ar izmeklēšanu par iespējamiem pārkāpumiem valsts informācijas tehnoloģiju iepirkumos.

Lasiet arīRudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās balsis skaitīs manuālilat.chayka.lv

Saeima, Valsts prezidents un CVK uzskata, ka manuāla balsu skaitīšana palīdzēs mazināt šaubas par vēlēšanu rezultātiem un vairos sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu procesam.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti būs zināmi 4. oktobrī. Tos publicēs CVK mājaslapas sadaļā “Vēlēšanu rezultāti”, tiklīdz būs saskaitītas balsis. Pēc tam CVK pārbaudīs provizoriskos rezultātus, izskatīs iespējamās sūdzības un apstiprinās vēlēšanu galīgos rezultātus.

Kad darbu sāks jaunā Saeima

15. Saeimas pirmajai sēdei jānotiek mēnesi pēc vēlēšanām — 3. novembrī. Šajā dienā beigsies 14. Saeimas pilnvaras, bet jaunievēlētie deputāti dos Saeimas deputāta svinīgo solījumu.

Ja rodas jautājumi par vēlēšanām, iedzīvotāji var zvanīt uz CVK informatīvo tālruni +371 67019999.