Saeimas deputāti 26. martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, paredzot, ka 2026. gada vēlēšanās balsis tiks skaitītas manuāli. Grozījumus rosināja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Par likumprojektu nobalsoja 93 deputāti — neviens nebalsoja “pret” un neatturējās.
Lēmums — lai stiprinātu uzticību vēlēšanām
Manuālu balsu skaitīšanu aicinājis ieviest Edgars Rinkēvičs, uzsverot iespējamos informācijas tehnoloģiju ietekmēšanas riskus.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs norādīja, ka šis ir vairāk politisks lēmums, kura mērķis ir novērst jebkādas šaubas par vēlēšanu procesa godīgumu.
“Uzticības šobrīd digitālajiem rīkiem sabiedrībā nav — un, godīgi sakot, arī deputātiem tās pietrūkst,” sacīja Burovs.
Viņš uzsvēra, ka komisija cieši sadarbojas ar CVK, lai nodrošinātu drošu un uzticamu vēlēšanu norisi.
Lai gan CVK pati var lemt par balsu skaitīšanas kārtību, šoreiz jautājumu izvērtēja Saeima. Kā skaidroja CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris, šobrīd trūkst pilnīgas informācijas par iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos un to ietekmi uz vēlēšanām, tāpēc lēmums uzticēts likumdevējam.
Likuma anotācijā uzsvērts — manuāla balsu skaitīšana palīdzēs novērst sabiedrības šaubas par tehnoloģiju iespējamo ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem.
Iemesls — izmeklēšana par iespējamo krāpšanu IT iepirkumos
Lēmums par manuālu balsu skaitīšanu pieņemts uz plašas izmeklēšanas fona par iespējamu krāpšanu vairāk nekā 1,5 miljonu eiro vērtos valsts IT iepirkumos.
Kā Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” norādīja ģenerālprokurors Armīns Meisters, publiski pieejamā informācija liecina par labi organizētu noziedzīgu shēmu, kurā katrai iesaistītajai personai bijusi sava loma.
Izmeklēšanu vada Eiropas Prokuratūra, cieši sadarbojoties ar Valsts policiju. Kopumā šajā lietā aizturēta 21 persona, tostarp valsts amatpersonas. Pastāv aizdomas, ka iepirkumi tikuši organizēti tā, lai līgumus iegūtu iepriekš izvēlēti uzņēmumi, bet nelikumīgi iegūtā peļņa sadalīta starp iesaistītajiem.
Atsevišķu kriminālprocesu par neizpaužamas informācijas izpaušanu saistībā ar IT iepirkumiem uzsācis arī KNAB.
Saistībā ar šo lietu no amatiem atstādinātas vairākas amatpersonas, tostarp bijušais Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Jorens Liopa, publisko iepirkumu speciālists Ainars Biders, kā arī citas amatpersonas no Valsts digitālās attīstības aģentūras un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Amatus zaudējuši arī vairāki VDAA vadības līmeņa darbinieki.
Tāpat sākts audits par Valsts digitālās attīstības aģentūras pēdējo gadu iepirkumiem.
Ģenerālprokurors arī norādīja, ka tiek pārbaudīta valsts informācijas sistēmu drošība, tostarp prokuratūras un E-lietas platformas, lai pārliecinātos, ka tās nav ietekmētas.
Prezidents — vēlēšanām jābūt bez šaubām
Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka vēlēšanas ir galvenais mehānisms, kā sabiedrība īsteno savas suverēnās tiesības, un to drošība nedrīkst radīt nekādas šaubas.
Viņš norādīja, ka demokrātiskā valstī vara ir leģitīma tikai tad, ja tā balstās uz brīvi paustu tautas gribu, tāpēc valstij ir pienākums nodrošināt uzticamu, caurspīdīgu un drošu vēlēšanu procesu.
Prezidents uzsvēra, ka informācija par iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos rada jautājumus par vēlēšanu procesa drošību, tāpēc sabiedrībai jāsaņem nepārprotama pārliecība par vēlēšanu godīgumu.
Tādēļ viņš aicināja jau savlaicīgi pieņemt lēmumu balsis skaitīt manuāli, lai izslēgtu jebkādas šaubas par tehnoloģiju iespējamo ietekmi uz rezultātiem. Tāpat šo jautājumu plānots skatīt Nacionālās drošības padomē.
Kad notiks vēlēšanas
15. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī no plkst. 8.00 līdz 20.00.
No 28. septembra vēlētāji varēs nodot balsi glabāšanā, savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas periods sāksies 5. jūnijā. Kandidātu sarakstus partijas varēs iesniegt no 20. jūnija līdz 5. jūlijam.
Jaunievēlētā Saeima uz pirmo sēdi sanāks 3. novembrī.
