Vairākām pašvaldībām Latvijas austrumu pierobežā nācies steidzami nomainīt daļu vēlēšanu iecirkņu darbinieku, jo Valsts drošības dienests (VDD) viņiem liedzis strādāt iecirkņos. Par to 24. septembra vakarā ziņoja Latvijas Televīzija.
Kopumā dienests pārbaudīja 6000 vēlēšanu iecirkņu darbinieku. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ daļai no viņiem liegts strādāt iecirkņos, bija braucieni uz Krieviju un Baltkrieviju.
VDD pārbaudīja 6000 darbinieku
Valsts drošības dienests Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka pārbaudījis 6000 vēlēšanu iecirkņu darbinieku. Starp identificētajiem riska faktoriem bija braucieni uz Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kā arī prokremlisku vēstījumu izplatīšana.
Dienests arī atgādināja, ka jau vairākkārt aicinājis Latvijas iedzīvotājus nebraukt uz Krieviju un Baltkrieviju. Savukārt 2025. gadā Latvijā stājās spēkā Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums, kas noteiktām personu grupām, galvenokārt valsts institūcijās nodarbinātajiem, aizliedz apmeklēt Krieviju un Baltkrieviju.
Šāds aizliegums ieviests, lai mazinātu Krievijas un Baltkrievijas varas struktūru iespējas veidot tiešus kontaktus ar Latvijas valstspiederīgajiem šo valstu teritorijā. Turklāt Latvijai tur ir ierobežotas iespējas aizsargāt savus valstspiederīgos.
Arī Daugavpilī nācās nomainīt darbiniekus
Daugavpilī 15. Saeimas vēlēšanās darbosies 29 vēlēšanu iecirkņi. Arī tur pēc VDD pārbaudēm nācās mainīt daļu darbinieku.
“Mēs esam saņēmuši Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojumu par to, ka mums ir jāveic attiecīgas darbības. [..] Uz šo brīdi ir nokomplektēti visi sastāvi, un iecirkņa darbs visās komisijās ir nodrošināts. Bez šaubām, izaicinoši, bet cilvēki ir atsaucīgi,” skaidroja Daugavpils valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ruta Velika.
Pēc viņas teiktā, nepieciešamos darbiniekus izdevās atrast pāris dienu laikā. Komisija uzrunāja arī cilvēkus, kuri iepriekš jau bija strādājuši vēlēšanu iecirkņos, bet šogad nebija pieteikušies.
Pēc LSM rīcībā esošās informācijas, vēlēšanu komisija pārtrauca sadarbību ar vairāk nekā 20 darbiniekiem un viņu vietā piesaistīja citus. Ruta Velika šo informāciju ne apstiprināja, ne noliedza, norādot, ka šie dati ir “ierobežotas pieejamības informācija”.
“Tas rada papildu slodzi”
Krāslavas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Zane Ločmele norādīja, ka nepieciešamība mainīt darbiniekus nedēļu pirms vēlēšanām rada papildu slodzi, jo šajā laikā komisijai jau tā ir ļoti daudz darba.
Krāslavas novadā 26 vēlēšanu iecirkņos strādās 140 darbinieki. To sastāvs bija apstiprināts jau martā, taču 18. septembrī komisijas vadītāja saņēma rīkojumu, ka tas jāmaina.
“Šķiet, ka mēs veiksmīgi tikām galā un šobrīd sastāvs ir izveidots, un mēs esam gatavi. Tā tiešām bija tikai viena nedēļa, mēs pieņēmām lēmumu izvēlēties cilvēkus, uzrunāt šos cilvēkus, kuri bija pieteikušies jau martā. Jāsaka, ka praktiski zvanījām tiem, kuri bija pieteikumus atsūtījuši – piekrita,” stāstīja Ločmele.
CVK vadītājs: darbinieku pārbaude ir ierasta prakse
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Māris Zviedris norādīja, ka drošības iestāžu veiktās vēlēšanu iecirkņu darbinieku pārbaudes ir ierasta prakse. Pēc viņa teiktā, atzinumi tiek sniegti dažādos laikos, arī neilgi pirms vēlēšanām.
Pašlaik CVK rīcībā nav informācijas, ka kādā pašvaldībā būtu radušās problēmas ar vēlēšanu iecirkņu personāla nokomplektēšanu. Vienlaikus Zviedris atzina, ka, tuvojoties vēlēšanām, darbinieku nomaiņa kļūst sarežģītāka.
“Skaidrs, ka tuvāk vēlēšanām, nedēļu pirms, tas kļūst izaicinošāk,” atzina Zviedris.
CVK vadītājs arī skaidroja, ka iecirkņiem ir darbinieku rezerves. Konkrēts cilvēku skaits, kurus skāruši drošības iestāžu rīkojumi, netiek atklāts, taču zināms, ka šādi gadījumi bijuši vairākās pašvaldībās.
