NVO varēs saņemt finansējumu “Senioru skolu” programmu īstenošanai. Skaidrojam visas nianses

Šā gada pavasarī nevalstiskajām organizācijām (NVO) Latvijā, kuras īsteno “Senioru skolas” programmas vai plāno tās uzsākt, būs iespēja pretendēt uz valsts finansējumu. Proti, 2026. gada otrajā ceturksnī Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) izsludinās grantu konkursu, kura kopējais finansējums pārsniegs 900 tūkstošus eiro.

Saņemtos līdzekļus varēs novirzīt “Senioru skolu” darbības nodrošināšanai: mācību procesa koordinatoru un lektoru darba samaksai, nepieciešamo materiālu iegādei, kā arī citiem izdevumiem, kas tieši saistīti ar projekta īstenošanu.

Par to portālam Chayka.lv pastāstīja Tatjana Azamatova, pirmās Latvijā Senioru skolas — Krāslavā — līdzdibinātāja un Latvijas Trešās paaudzes universitāšu asociācijas valdes locekle.

Līdz šim “Senioru skolu” atbalsts bija īstermiņa

Latvijā senioru izglītošana visbiežāk notiek “Senioru skolu” formātā. Pēc satura un darbības principiem tas pilnībā atbilst daudzās citās valstīs pazīstamajam “Trešās paaudzes universitāšu” vai U3A modelim, atšķiroties galvenokārt ar nosaukumu.

Vēl nesen šādas organizācijas galvenokārt darbojās, balstoties uz entuziasmu, un varēja paļauties tikai uz projektu finansējumu — Eiropas fondu, valsts NVO fonda vai nelieliem pašvaldību projektiem. 

Projekti, protams, palīdzēja attīstīt šādas “Senioru skolas”, taču to finansējums gandrīz vienmēr bija īstermiņa. Projektam beidzoties, nodarbības bieži tika pārtrauktas. Bet aizpildīt šo pārtraukumu ir sarežģīti. Tikmēr senioriem tieši regularitāte un ierastais mācību ritms ir galvenais līdzdalības un uzticēšanās faktors.

Nesen situācija mainījās

Pozitīvi, ja finansējumu izdodas nodrošināt ilgākam laikam. Piemēram, īstenojot Eiropas projektu “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā”, vairāk nekā divu gadu laikā — no 2023. gada jūlija līdz 2025. gada septembrim — vienai iniciatīvas grupai izdevās būtiski paplašināt šādu organizāciju tīklu.

Projektu uzsāka pieci partneri ar vadošo lomu biedrībai “Vidusdaugavas NVO centrs”, bet perioda beigās tīklā jau bija 15 dalībnieki. Šajā laikā projekta īstenotāji sarīkoja pirmo Latvijā Senioru festivālu un izveidoja Latvijas Trešās paaudzes universitāšu asociāciju.

Ne mazāk būtiski, ka šajā procesā izdevās iesaistīt ne tikai nevalstiskās organizācijas un aktīvistus, bet arī veidot dialogu ar ministrijām.

“Mēs bijām maksimāli aktīvi, lai valsts pamanītu šo kustību. Tikāmies ar Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas, Kultūras ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Valsts kancelejas un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjiem. Vienkārši sakot, mēs gājām tur, kur bija gatavi dialogam,” stāsta Tatjana Azamatova.

Sakot “mēs”, Tatjana precizē, ka runa ir par projekta ekspertu grupu. Tajā, izņemot Tatjanu, darbojās:

• Lilita Kalnāja, Latvijas Senioru kopienu apvienības (LSKA) valdes priekšsēdētāja vietniece;
• Agita Pleiko, “Vidusdaugavas NVO centra” valdes priekšsēdētāja;
• Sanita Bertmane, Ikšķiles Senioru skolas dibinātāja;
• Ruta Orlova, Kuldīgas Senioru skolas vadītāja,
• un citi kustības pārstāvji.

“Katrai tikšanās reizei mēs gatavojām atsevišķu prezentāciju, kurā parādīts, kā mēs varam papildināt vai pat palīdzēt īstenot pašu iestāžu mērķus, kas saistīti ar sabiedrības novecošanos un vecāka gadagājuma cilvēku iesaisti aktīvā sabiedriskajā dzīvē,” skaidro Azamatova.

“Viss veiksmīgi sakrita”

Pēc Tatjanas Azamatovas teiktā, visproduktīvākā tikšanās notika Labklājības ministrijā — ar Darba tirgus politikas departamenta direktoru Imantu Lipski.

“Tajā brīdī Labklājības ministrija aktīvi strādāja pie Sociālās ekonomikas plāna, ko valdība apstiprināja 2026. gada sākumā. Runa ir par ekonomikas jomu, kas apvieno saimnieciskās darbības veidus, kuri galvenokārt ir vērsti nevis uz peļņu, bet uz sociālo progresu un sabiedrības labklājību, kur cilvēka intereses ir pirmajā vietā.

Sociālās ekonomikas attīstību iesaka Eiropas Savienība, un ideja par ‘Senioru skolu’ tīkla izveidi ļoti labi tam atbilst,” skaidro Tatjana.

Pēc viņas teiktā, toreiz daudzi apstākļi veiksmīgi sakrita. “Gan mūsu iniciatīvas, gan valsts gatavība dialogam, gan kopējā izpratne par mērķiem un interesēm. Tieši tāpēc tagad mēs beidzot varam rēķināties ar valsts atbalstu,” piebilst Tatjana.

Atbalstu varēs saņemt 25 projekti

Ir zināms, ka atbalstu saņems aptuveni 25 projekti visā Latvijā. Tatjana Azamatova vērš uzmanību, ka šobrīd Latvijā “Senioru skolu” joprojām nav pietiekami daudz. Tāpēc iespējas saņemt atbalstu ir augstas gan jau esošajām iniciatīvām, gan tiem, kuri tikai plāno sākt darbu šajā virzienā.

Turklāt valsts institūciju pārstāvji uzsver nepieciešamību nodrošināt senioru skolu vienmērīgu pārklājumu visā Latvijas teritorijā, lai šie pakalpojumi būtu pieejami arī reģionos.

Kādi būs kritēriji atbalsta saņemšanai

Plānots, ka NVO varēs saņemt atbalstu no 10 līdz 45 tūkstošu eiro apmērā uz diviem gadiem. Granta apmērs būs atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no apmācāmo senioru skaita, kā arī no spējas nodrošināt neformālās izglītības pakalpojumu daudzveidību un kvalitāti.

Tatjana Azamatova stāsta, ka šobrīd notiek dokumentācijas sagatavošana konkursam par grantu saņemšanu no SIF. Tikai pēc tās pabeigšanas būs zināmas precīzas prasības finansējuma pretendentiem.

Tomēr jau tagad ir būtiska informācija organizācijām, kuras plāno piedalīties konkursā. “Pirmkārt, organizācijai jābūt reģistrētai kā nevalstiskajai, jābūt reģistrētai kā NVO. Statūtos jābūt norādītam, ka tā strādā ar senioriem un nodrošina viņiem neformālās izglītības pakalpojumus”, saka Tatjana.

Turklāt organizācijai jābūt vai nu savām telpām, vai noslēgtam nomas līgumam par telpām, kur iespējams regulāri rīkot nodarbības.

“Regularitāte šeit ir principiāli svarīga, jo ‘Senioru skola’ ir vieta, pie kuras cilvēki pierod, kur viņi iegūst jaunus kontaktus un sāk uzticēties koordinatoriem un pasniedzējiem. Dažviet nodarbības notiek reizi nedēļā, citur biežāk, bet jebkurā gadījumā jābūt skaidram un stabilam grafikam”, skaidro Tatjana.

Tatjana arī norāda, ka granta pretendentiem ir svarīgi ņemt vērā Labklājības ministrijas izstrādātos kritērijus, saskaņā ar kuriem jāveido senioru apmācība. Runa ir par septiņiem virzieniem jeb tematiskajiem blokiem, kas šobrīd tiek uzskatīti par visaktuālākajiem.

Tie ir:

• veselības jautājumi — gan fiziskā, gan mentālā veselība, kā arī slimību profilakse;
• finanšu pratība un informētība par iespējamām krāpšanas shēmām;
• digitālās prasmes un medijpratība;
• pilsoniskā aktivitāte, līdzdalība demokrātiskajos procesos un mūsdienu komunikācijas prasmes;
• radoša pašizpausme mākslā, amatniecībā vai žurnālistikā;
• zināšanas par zinātnes sasniegumiem un mūsdienu sociālajiem procesiem;
• ekonomiskā aktivitāte — uzņēmējdarbības pamati un līdzdalība darba tirgū.

“Ja organizācija spēs nodrošināt vismaz vairākus no šiem virzieniem, tā jau atbildīs prasībām finansējuma saņemšanai”, skaidro Tatjana.

Detalizētāka informācija būs pieejama pēc tam, kad SIF izsludinās attiecīgo konkursu. Tatjana savukārt ir gatava dalīties ar savu pieredzi Krāslavas Senioru skolas izveidē un atbildēt uz jūsu jautājumiem. Ar viņu var sazināties pa e-pastu: [email protected].

Vairāk rakstu, kas tapuši portāla Chayka.lv projekta par iedzīvotāju novecošanu ietvaros, var atrast šeit.