“Mūžs kā zināšanu ceļš”. Stāstām, kā Kuldīgā noritēja pirmais Latvijā Senioru festivāls

17. septembrī pirmo reizi Latvijā, Kuldīgā, notika Senioru festivāls “Mūžs kā zināšanu ceļš”. Tas kļuva par galveno un noslēdzošo pasākumu Eiropas projekta ietvaros — “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā”.

Festivāls sākās ar Latvijas eksprezidentes (1999 — 2007) Vairas Vīķes-Freiberga uzrunu, kura kļuva par Trešās paaudzes universitāšu (U3A) idejas patronesi Latvijā.

“Vēlos pateikties visiem, kas piedalās un atbalsta šo pasākumu — programmu un darbnīcu organizatoriem un, pirmām kārtām, dalībniekiem. Tiem, kuri uzdrošinās iziet no ierastajām mājām un čībām, atnākt pie cilvēkiem, lai būtu kopā un mācīties ko jaunu. Tas baro mūsu prātu un palīdz ilgāk saglabāt tā aktivitāti. Tas ir noderīgi gan sirdij, gan dvēselei,” — uzstājoties festivāla dalībnieku priekšā, sacīja eksprezidente.

Galvenais projekta partneris un īstenotājs — Vidusdaugavas NVO centrs, ko vada Agita Pleiko.

Vēl festivālā piedalījās seniori no dažādām Latvijas pilsētām, projekta partnerorganizāciju vadītāji un dalībnieki, kā arī viesi no Portugāles, Polijas, Lietuvas un Igaunijas, kuri dalījās pieredzē par darbu ar senioriem savās valstīs. 

Festivālā piedalījās arī politiķi — Saeimas spīkere Daiga Mieriņa (uzrunāja dalībniekus video formātā), Saeimas deputāte Inga Bērziņa, labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, veselības ministrs Hosams Abu Meri, kā arī ministriju pārstāvji. Kuldīgas pašvaldību pārstāvēja domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.

Portāls Chayka.lv apmeklēja festivālu pateicoties projektam par iedzīvotāju novecošanu, kuru īstenojam ar Journalismfund Europe finansiālu atbalstu.

Kāpēc ir vajadzīgs šāds festivāls?

Tatjana Azamatova, pirmās Latvijā “Senioru skolas” līdzdibinātāja (to viņas pirms vairāk nekā 10 gadiem izveidoja Krāslavā) un viena no aktīvām festivāla organizatorēm Kuldīgā, jau daudzus gadus pēta iedzīvotāju novecošanas procesu. 

Viņa stāsta, ka Latvijā ir īpatnība: iedzīvotāju novecošana pie mums sākās vēlāk nekā ekonomiski attīstītākajās rietumu valstīs. Taču šis process norit strauji.

Tā, 1920. gadā iedzīvotāju daļa vecumā virs 65 gadiem bija 9%, 2001. gadā — 15%, bet 2022. gadā — 21%, 2025. gadā — 21,9%. Turklāt rādītāji būtiski atšķiras pa reģioniem. Dažos Latgales novados šī daļa sasniedz 25%, tātad — ceturto daļu iedzīvotāju.

“Pirmkārt, tas saistīts ar dzimstības līmeņa samazināšanos, bet, otrkārt, — ar paredzamā mūža ilguma palielināšanos,” — norāda Tatjana. Pēdējo 100 gadu laikā mūsu valstī vidējais paredzamais mūža ilgums pieaudzis par vairāk nekā 22 gadiem.

Valsts mērogā iedzīvotāju novecošanai ir lielas sekas. Jā, parastam cilvēkam, mūsu ikdienas dzīvē, šis process nav pamanāms, taču speciālistiem un valsts vadībai tas ir jāierauga, pārliecināta ir Tatjana.

Tikai dažas no potenciālām sekām:

• Darbspējīgā vecuma cilvēku skaita samazināšanās nozīmē nodokļu ieņēmumu kritumu un grūtības ar valsts, kā arī atsevišķu pašvaldību budžeta veidošanu.
• Inovāciju samazināšanās. Gados vecāki cilvēki ir mazāk tendēti uz inovatīviem un neordināriem risinājumiem.
• Krītas investīcijas un patēriņa līmenis.
• Pieaug izdevumi veselības aprūpei un sociālo pakalpojumu sniegšanai.

Vēl gados vecākiem cilvēkiem, parasti, piemīt konservatīvisms — īpaši politiskajos procesos, un viņiem ir grūtāk pieņemt kādas jaunas tendences.

Kāpēc U3A ir svarīga?

Kā reakcija uz šiem procesiem Francijā jau 1973. gadā uz universitātes bāzes Tulūzā tika izveidota pirmā mācību programma senioriem. Tas bija loģisks risinājums apstākļos, kad iedzīvotāju novecošanas dēļ studentu kļuva arvien mazāk, bet senioru — vairāk.

Šī kustība turpinājās daudzās rietumu valstīs, un tagad pastāv divi modeļi:

• Pirmais — kad šāda skola, kā Francijā, tiek dibināta universitātes bāzē.
• Otrais — kad skolu izveido un attīsta nevalstiska sabiedriskā organizācija.

Taču būtība ir viena un tā pati. U3A — ir vieta, kur seniori regulāri nāk, lai iegūtu jaunas zināšanas un prasmes, lai komunicētu labā sabiedrībā un draudzīgā vidē un paplašinātu draugu loku. 

Šādu skolu un universitāšu tīkla izveide visā Latvijā bija galvenais projekta uzdevums, ko Tatjana Azamatova īstenoja kopā ar partneriem.

“Mūžs kā zināšanu ceļš”

Festivāla devīze Kuldīgā — “Pievieno gadiem dzīvi!”. Gan tā, gan pasākuma nosaukums — “Mūžs kā zināšanu ceļš”, simbolizē attieksmi pret dzīvi, kurā cilvēks neatkarīgi no vecuma turpina attīstīties, iepazīt jauno un izmantot uzkrāto pieredzi. Vienlaikus mēs kā sabiedrība saprotam, ka gados vecāku cilvēku dzīves pieredze ir milzīga vērtība, ko nav iespējams aizstāt ar nevienu modernu ierīci.

Dalībnieki nosauca festivālu par svarīgu soli sabiedrības izpratnē par iedzīvotāju novecošanas procesu un nepieciešamo nosacījumu radīšanā Latvijā, lai šāda pieeja būtu ne tikai devīze, bet realitāte. Turklāt, kā festivālā laikā pateica veselības ministrs Hosams Abu Meri, šajā ziņā Latvija atrodas tikai sava ceļa sākumā.

Tādēļ ļoti svarīga un vērtīga festivāla programmā bija viesu līdzdalība no citām valstīm, kur “Senioru skolas” un U3A pastāv un attīstās jau daudzus gadu desmitus.

Duls Mota, U3A līdzdibinātājs Portugālē un RUTIS tīkla komunikācijas un ārējo attiecību vadītājs, stāstīja par to, kā senioru izglītība iekļaujas Portugāles sociālajā politikā, un nosauca piemērus, kurus Latvija varētu izmantot.

Eksperti no Lietuvas — sabiedriskās organizācijas Senior World pārstāve Vida Greičūviene un andragoģe, senioru izglītības eksperte Regina Dovidavičūte, stāstīja par U3A tīkla darbu Lietuvā un sniedza ieteikumus tā attīstībai Latvijā. Lietuvā, starp citu, pirmās Trešās paaudzes universitātes parādījās jau pirms 30 gadiem.

Ar Igaunijas pieredzi dalījas Ene Teemjē, Tartu Universitātes Nepārtrauktās izglītības centra analītiķe, bet Polijas — Andžejs Vasilevskis, psihologs, redaktors un žurnālists no poļu laikraksta Gazeta Senior.

Sarunā ar portālu Chayka.lv Andžejs pateica, ka savos 83 gados nejūtas vecs — dēļ darba laikrakstā daudz ceļo, ir Senioru burāšanas kluba buru kuģa kapteinis, kura vidējais vecums, pēc viņa vārdiem, ir 78 gadi.

Vēl pagājušajā gadā viņš pabeidza gerontoloģijas (zinātne, kas pēta novecošanu) programmu Poznaņas Medicīnas universitātē.

“Es vēlos, lai vecums nebūtu saistīts ar krēslu un televizoru, bet lai tā būtu aktīva dzīve. Es jūtos kā 60 gados un nedomāju par vecumu. Taču vēlos zināt, kas mani gaida, tāpēc, lai sagatavotos, es pabeidzu gerontoloģijas programmu. Es vēl esmu jauns, bet kādreiz vecums atnāks,” — saka Andžejs.

iedzīvotāju novecošana — jautājums, kuram nepieciešams steidzams risinājums no valsts puses

Galveno atbildību par U3A kustību Latvijā uzņēmusies Labklājības ministrija. Sadarbības memorandam pievienojusies arī Veselības ministrija, Ekonomikas ministrija (sudraba ekonomikas kontekstā, kas orientēta uz gados veciem cilvēkiem), Reģionālās attīstības ministrija, Kultūras ministrija un Valsts kanceleja. Gaidāms, ka tam pievienosies arī Izglītības un zinātnes ministrija.

“Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2024. gada beigās vecuma pensiju saņēmēju skaits bija 437 tūkstoši cilvēku, no kuriem 70 tūkstoši jeb 16% bija nodarbināti,” — sacīja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks.

Viņš atzīmēja, ka līdz ar iedzīvotāju novecošanu turpina mainīties arī darba tirgus struktūra, kur būtiski pieaug gados vecāku darbinieku un pensionāru loma — un šis jautājums prasa steidzamu risinājumu.

Citu valstu pieredze rāda, ka Trešās paaudzes universitātes ir efektīvs instruments senioru dzīves kvalitātes paaugstināšanai un neprasa pārāk lielus finanšu ieguldījumus.

Daļa no festivāla bija paneļdiskusija “Seniors Latvijas politikās un perspektīva, ko vēlamies sasniegt ar U3A”, kurā piedalījās Saeimas deputāte Inga Bērziņa, labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, VARAM pārstāvis Uģis Bisenieks, RTU docente Iveta Cīrule un Sabiedrības integrācijas fonda direktore Inese Kalvāne un citi.

Tāpat svarīga festivāla daļa bija pēcpusdienā notikušais ekspertu apaļais galds “Senioru skolas: kādas ir priekšrocības gados vecākiem cilvēkiem, valstij un sabiedrībai?”. Tajā piedalījās ministriju un universitāšu pārstāvji, kā arī NVO vadītāji no visas Latvijas un ārvalstu eksperti.

Šajā laikā citiem festivāla dalībniekiem notika meistarklases un semināri par veselību, radošumu un aktīvu dzīvesveidu.

Latvija ir izveidota U3A asociācija

Apkopojot paveikto, Tatjana Azamatova atzīmē:

“Šī projekta mērķis — Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā. Pirmais senioru festivāls Kuldīgā — tas ir projekta galvenais un noslēdzošais pasākums. Tas tika plānots kā visu projekta aktivitāšu kulminācija. Bija plānots dubultot partneru skaitu un apvienot tos tīklā, taču praksē tas trīskāršojās, un atklājās ievērojams turpmākās paplašināšanās potenciāls.”

Tatjana atzīmē, ka galvena administratīva un koordinējoša loma festivāla norisē bija Kuldīgas Senioru skolai un tās vadītājai Rutai Orlovai.

“Mēs bijām patīkami pārsteigti par komandas saliedētību un augsto motivāciju, un brīvprātīgie strādāja ar lielu atdevi. Turklāt Kuldīgas pašvaldība sniedza atbalstu,” — teica viņa.

Tatjana arī saka, ka Kuldīga kļuva par ideālu vietu šī pasākuma norisei, pateicoties savai skaistumam un vēsturiskajai vērtībai. “Tās ielas kļuva par dabiskām dekorācijām mūsu ‘izrādei’. Tā kā viesi ieradās dienu pirms uzstāšanās, viņi varēja kaut nedaudz izstaigāt vēsturisko centru un iegūt estētisku baudījumu. Tas bija bezmaksas bonuss visiem pasākuma dalībniekiem.”

Tatjana arī pastāstīja par to, ka viens no projekta neierakstītajiem prioritātēm bija reģionālā attīstība. 

“Vadošais partneris — Vidusdaugavas NVO centrs no Jēkabpils, ietekmīga organizācija savā reģionā, — iedeva toni visam projektam, un akcents pārvietojās no galvaspilsētas uz reģioniem. Izejot no šīs loģikas, tika izvēlēta arī vissvarīgākā notikuma — festivāla — norises vieta. Ļoti iespējams, ka nākamreiz šāds festivāls notiks Jelgavā, Siguldā vai Daugavpilī.”

Vēl viens svarīgs projekta rezultāts — Latvijas Trešās paaudzes universitāšu asociācijas izveide, kuras vadītāja kļuva Vidusdaugavas NVO centra valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko.

“Tā kā U3A tīkls faktiski ir izveidots līdz projekta beigām, mēs gājām tālāk un apvienojāmies asociācijā. Šim nolūkam šī gada jūnijā tika parakstīta vienošanās starp 15 organizācijām, bet pēc mēneša oficiāli reģistrēta biedrība.

Asociācijas mērķi: paplašināt Senioru skolu tīklu un uzturēt augstā līmenī senioru izglītības pakalpojumu kvalitātes standartus, pārstāvēt biedrus sarunās ar valsts institūcijām un Eiropas fondu administratoriem, darboties starptautiskajā arēnā, turpināt informatīvo kampaņu un cīņu ar eidžismu. Asociācijai ir sava Attīstības stratēģija līdz 2028. gadam,” — saka Tatjana Azamatova.

Vairāk materiālu, kas radīti iedzīvotāju novecošanas projekta ietvaros, var atrast šeit.