Ko daugavpilieši domā par iedzīvotāju novecošanu? Videoaptauja

Pēdējo simts gadu laikā Latvijā vidējais paredzamais dzīves ilgums ir pieaudzis vairāk nekā par 22 gadiem. Atsevišķos reģionos iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 65 sasniedz gandrīz 25%.

Tas ir uzskatāms piemērs iedzīvotāju novecošanai, kas kļūst par mūsdienu realitāti. Iedzīvotāju novecošana — tas ir process, kad samazinās dzimstība, palielinās iedzīvotāju vidējais vecums un pieaug senioru skaits.

Statistika skaidri atklāj šo tendenci: 1920. gadā Latvijā seniori vecumā virs 65 gadiem veidoja 9% no iedzīvotājiem, 1971. gadā — jau 12%, 2001. gadā — 15%, bet 2022. gadā to īpatsvars sasniedza 21%. Latgalē šis rādītājs ir vēl augstāks — gandrīz 25%.

Šai tendencei jāpievērš īpaša uzmanība, jo tā prasa nopietnas pārmaiņas sabiedrības dzīvē — veselības aprūpē un sociālajā aizsardzībā, darba tirgū un pensiju sistēmā, kā arī mūsu ikdienā.

Ko par to zina daugavpilieši?

Lai noskaidrotu, cik daudz daugavpilieši zina par iedzīvotāju novecošanu, portāls Chayka.lv izgāja Daugavpils ielās un uzdeva garāmgājējiem četrus jautājumus:

• Vai jūs zināt, ko nozīmē jēdziens “iedzīvotāju novecošana”?
• Vai jūs uztrauc tas, ka jauniešu kļūst arvien mazāk, bet senioru — arvien vairāk?
• Kā, pēc jūsu novērojumiem, mainās senioru dzīvesveids?
• Kā jūs paši sevi redzat vecumdienās?

Izrādījās, ka daugavpilieši labi saprot, kas ir iedzīvotāju novecošana, un par šo procesu ir satraukti.

“Mums ir modelis, ko sauc par smilšu pulksteni. Pietiekami daudz cilvēku pensijas vecumā… bet to, kas pelna nodokļus un papildina sociālo fondu, ir maz,” saka viens no aptaujātajiem. “Man ir trīs bērni, paši aug. Bet skaidrs, ka bez jauniešiem ekonomika neattīstās,” atzīst cita respondente.

Iedzīvotāji arī redz, ka senioru dzīvesveids mainās. “Tagadējie pensionāri dzīvo mazliet labāk nekā agrāk,” norādīja viens no aptaujas dalībniekiem. “Cilvēki ir ļoti aktīvi, enerģiski… jautras vecmāmiņas staigā, krāsaini ģērbušās,” stāsta cits.

Par savām vecumdienām daugavpilieši domā pozitīvi — sagaida, ka tās būs piesātinātas. “Brīnišķīgas, aktīvas, daudz hobiju, ceļojumu,” tā savu nākotni vecumdienās apraksta viena no respondentēm. Cits aptaujātais atzina, ka savu pensijas vecumu labprāt pavadītu “kaut kur ārzemēs”.

Pašu video noskaties šeit un dalies komentāros, ko pats domā par šo tēmu:

Nākamos astoņus mēnešus Chayka.lv pētīs iedzīvotāju novecošanu

Ar šo video mēs sākam projektu, kas veltīts iedzīvotāju novecošanas tēmai Latvijā un citās Eiropas valstīs. To mēs īstenosim ar Journalismfund Europe finansiālu atbalstu.

Mūsu mērķis ir saprast, vai esam gatavi šīm pārmaiņām, vai Latvijai ir skaidrs plāns un ko mums visiem kopā vajadzētu darīt, lai pielāgotos.

Tuvākajos mēnešos runāsim ar ekspertiem un ministriju pārstāvjiem, iepazīsim “Senioru skolas” un Trešās paaudzes universitātes, noskaidrosim, kādas iespējas pilnvērtīgai dzīvei ir senioriem Daugavpilī un citviet Latvijā.

Pastāstīsim arī cilvēku stāstus — par tiem, kuri 83 gadu vecumā saka, ka “vecie gadi mums vēl nav pienākuši”, un mēģināsim saprast, vai varam kopā sagatavoties novecošanai un vai vispār tam var būt gatavi.