“Gribējām nopirkt četras tonnas, bet naudas pietika tikai trim,” stāsta kāds Daugavpils iedzīvotājs, kurš mēnesi gaidīja iespēju iegādāties granulas. Tagad ģimene cer uz maigu ziemu, lai krājumu pietiktu līdz pavasarim.
Pilsētas iedzīvotāji ziemu gaida ar bažām. Pieaudzis gan centralizētās siltumapgādes tarifs, gan kurināmā cenas privātmājām. Tikmēr valsts ir palielinājusi mājokļa pabalstu, kas palīdz iedzīvotājiem segt apkures izdevumus.
Daugavpilī, pēc Sociālā dienesta datiem, no 2026. gada sākuma līdz 15. oktobrim šo pabalstu saņēmušas 4028 mājsaimniecības jeb 5238 cilvēki. Šim atbalstam pašvaldība novirzījusi aptuveni 2,78 miljonus eiro.
Savukārt visā Latvijā, pēc Labklājības ministrijas datiem, no 2026. gada janvāra līdz aprīlim mājokļa pabalstu vidēji saņēma 35 377 cilvēki. Vidējais atbalsta apmērs bija 149,19 eiro uz vienu cilvēku mēnesī. Kopumā četru mēnešu laikā pabalstos izmaksāti aptuveni 21,1 miljons eiro.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas prognozēm šajā apkures sezonā mājokļa pabalsta saņēmēju skaits valstī varētu sasniegt vidēji 37 610 cilvēku, bet vidējais atbalsta apmērs pieaugt līdz 174 eiro uz cilvēku mēnesī.
Skaidrojam, kā daugavpilieši gatavojas ziemai un kādu palīdzību viņi var saņemt no pašvaldības vai valsts.
Aukstā ziema ievērojami palielināja apkures rēķinus
Pagājušā ziema Daugavpils iedzīvotājiem palikusi atmiņā ar stipru salu. Īpaši auksts bija 2026. gada janvāris. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem tas bija aukstākais janvāris kopš 2010. gada.
Aukstums atspoguļojās arī komunālo pakalpojumu rēķinos. Pēc uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli” datiem, 2026. gada janvārī vidējā maksa par apkuri pilsētā sasniedza 2,35 eiro par kvadrātmetru.
Vienlaikus izmaksas dažādās mājās būtiski atšķīrās. Piemēram, zemākā maksa bija 0,75 eiro, bet augstākā — 5,69 eiro par kvadrātmetru. Atšķirības ir atkarīgas no ēkas lieluma, tehniskā stāvokļa un siltumnoturības. Vismazākās izmaksas bija nesen renovētajās mājās.
Salīdzinājumam — 2025. gada janvārī, kad ziema bija siltāka, vidējā maksa par apkuri Daugavpilī bija 1,31 eiro par kvadrātmetru. Savukārt siltumapgādes tarifs šajā laikposmā pieauga par aptuveni 6%.
Cik daugavpiliešiem izmaksāja apkure pagājušajā ziemā?
Daugavpils un Latgales iedzīvotāji pagājušo ziemu aizvadīja atšķirīgi. Lai noskaidrotu viņu pieredzi, “Chayka” veica aptauju. Tajā piedalījās 26 cilvēki — 22 no Daugavpils un četri no citām Latgales apdzīvotajām vietām.
Lielākā daļa aptaujāto — 18 cilvēki — dzīvo dzīvokļos, bet pārējie astoņi — privātmājās. Centralizēto apkuri izmanto 17 respondenti, vēl astoņi mājokļus apkurina ar malku, granulām vai briketēm. Viens aptaujas dalībnieks izmanto gāzi un elektrību.
Cik maksāja dzīvokļu apkure?
“Par vienistabas dzīvokli maksāju aptuveni 90 eiro,” pastāstīja viens no aptaujas dalībniekiem. Cits norādīja, ka par 32 kvadrātmetru dzīvokļa apkuri maksājis aptuveni 50 eiro mēnesī, bet vēl kādam vienistabas dzīvokļa apkure izmaksājusi ap 80 eiro.
Arī divistabu dzīvokļu apkures izmaksas atšķīrās. Piemēram, viens respondents maksājis aptuveni 100 eiro mēnesī. Cits par 56 kvadrātmetru dzīvokli maksājis no 100 līdz 150 eiro. Kāds 45 kvadrātmetru divistabu dzīvokļa iemītnieks norādījis aptuveni 140 eiro, bet vēl vairāki aptaujātie — no 120 līdz 150 eiro.
Divi citi respondenti pastāstīja, ka trīsistabu dzīvokļu apkure viņiem izmaksājusi attiecīgi 200 un 250 eiro mēnesī.
Cik par kurināmo maksāja privātmāju īpašnieki?
Privātmāju īpašniekiem apkures izmaksas veidojas citādi. Parasti malku, granulas vai briketes viņi iegādājas uzreiz vairākiem mēnešiem, tāpēc atbildēs biežāk norādīja kurināmā izmaksas visai apkures sezonai.
Divi aptaujas dalībnieki pastāstīja, ka malkas iegādei iztērējuši 300 eiro. Viens no viņiem precizēja, ka ar šo daudzumu pieticis visai apkures sezonai.
Savukārt tie, kuri mājas apkurina ar granulām, minēja lielākas summas. Viens respondents savus izdevumus novērtēja aptuveni 700 eiro apmērā par apkures sezonu.
“2025. gada vasarā nopirkām granulu paleti par 320 eiro, bet ziemā tā jau maksāja 500 eiro. Kopumā pagājušajā sezonā samaksājām vairāk nekā 1000 eiro,” pastāstīja cits aptaujas dalībnieks.
Vēl kāds respondents norādīja, ka pagājušajā gadā trīs tonnas granulu viņam izmaksājušas 780 eiro, bet šogad par tādu pašu daudzumu nācies maksāt jau 1100 eiro.
Aptaujā piedalījās arī privātmājas iedzīvotājs, kurš apkurei izmanto gāzi un elektrību. Viņš pastāstīja, ka katru mēnesi maksā 150 eiro, lai “vasaras laikā izveidotos pārmaksa un ziemas rēķinus būtu vieglāk apmaksāt”.
Daugavpilī pieaudzis apkures tarifs, sadārdzinājušās arī granulas
Šogad daugavpiliešiem jārēķinās ne tikai ar iespējamu salu, bet arī ar augstākām siltumapgādes izmaksām. No 2026. gada 1. oktobra Daugavpilī spēkā ir jauns centralizētās siltumapgādes tarifs — 76,16 eiro par megavatstundu (bez PVN) jeb aptuveni 85,30 eiro (ar 12% PVN).
Salīdzinājumam — no jūnija līdz septembrim tarifs bija 71,38 eiro (bez PVN), kas ir par 6,7% mazāk nekā jaunais tarifs. Pagājušajā ziemā — no 2025. gada oktobra līdz 2026. gada aprīlim — spēkā bija tarifs 66,79 eiro. Tas ir par 14% mazāk nekā pašlaik.
Vienlaikus šajā apkures sezonā jauns tarifa paaugstinājums netiek plānots. Uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli” valdes locekle Oļesja Duškeviča “Chayka” skaidroja, ka uzņēmums laikus noslēdzis līgumus par dabasgāzes, šķeldas un iepirktās siltumenerģijas piegādi.
Sadārdzinājies arī kurināmais privātmājām. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada septembrī cietais kurināmais Latvijā vidēji maksāja par 14,8% vairāk nekā gadu iepriekš.
Īpaši strauji pieaugušas kokskaidu granulu cenas. Konkurences padome noskaidrojusi, ka no 2025. gada oktobra līdz 2026. gada augusta beigām tās izpētīto tirgotāju piedāvājumā 15 kilogramu granulu maisa vidējā pamatcena pieaugusi no 4,28 līdz 7,42 eiro — aptuveni par 73%. Ņemot vērā akciju piedāvājumus, cenu kāpums bijis aptuveni 40%.
Avansa maksājumi, kurināmā krājumi un taupīšana. Kā iedzīvotāji gatavojas ziemai?
Lielākā daļa “Chayka” aptaujas dalībnieku sagaida, ka šajā ziemā apkures izmaksas pieaugs. No 26 respondentiem 11 uzskata, ka nāksies maksāt ievērojami vairāk, bet vēl deviņi paredz nelielu sadārdzinājumu.
Pieci aptaujātie domā, ka izmaksas saglabāsies aptuveni līdzšinējā līmenī, savukārt viens “pagaidām nezina, ko gaidīt”.
Gaidāmajai ziemai iedzīvotāji gatavojas dažādi. Piemēram, 10 respondenti norādīja, ka veic apkures avansa maksājumus, bet pieci — ka atliek naudu. Vēl deviņi cilvēki iepriekš iegādājas malku, granulas vai citu kurināmo.
“Granulas nopirkām septembra sākumā par 370 eiro tonnā, rindā gaidījām veselu mēnesi. Gribējām nopirkt četras tonnas, bet naudas pietika tikai trim,” pastāstīja kāds Daugavpils iedzīvotājs.
Viņš piebilda, ka ģimene cer uz maigu ziemu, “lai līdz pavasarim granulas vairs nebūtu jāpērk”.
“Malku nākamajai sezonai pērku jau pavasarī, kamēr cenas vēl ir saprātīgas,” pastāstīja cits respondents.
Kāds daugavpilietis, kurš dzīvo dzīvoklī, atklāja, ka decembrī nemaksā apkures rēķinu, jo nauda nepieciešama Jaungada dāvanām. “Pēc tam parādu pakāpeniski nomaksāju,” viņš paskaidroja.
Citi cenšas taupīt. Divpadsmit aptaujas dalībnieki norādīja, ka samazinājuši izdevumus izklaidei, atpūtai un ceļojumiem. Deviņi cilvēki retāk iegādājas apģērbu un apavus, vēl septiņi atliek lielākus pirkumus. Pieci atzina, ka taupa pat uz pārtikas rēķina.
Turklāt viens respondents norādīja, ka cenšas samazināt pašas apkures izmaksas, piemēram, noregulējot radiatorus uz zemāku temperatūru vai mazāk kurinot.
Vienlaikus astoņi aptaujātie atzina, ka ziemai īpaši negatavojas. Savukārt 11 norādīja, ka apkures izdevumu dēļ viņiem pagaidām nav jātaupa uz citām vajadzībām.
Tikai viens respondents norādīja, ka jau ir saņēmis mājokļa pabalstu vai iesniedzis dokumentus tā saņemšanai. Vēl viens plāno pieteikties šādam atbalstam.
Tikmēr pieci aptaujātie atzina, ka vispār nav zinājuši par iespēju saņemt šo pabalstu. Desmit respondenti norādīja, ka neatbilst tā piešķiršanas nosacījumiem, lai gan uzskata, ka šāds atbalsts viņiem noderētu.
Kāpēc pieaug siltumapgādes tarifi?
Daugavpilī tarifa pieaugums galvenokārt saistīts ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas izmaksu kāpumu. Tieši šie izdevumi veido būtisku tarifa daļu.
Kā iepriekš informēja uzņēmums “Daugavpils siltumtīkli”, pilsētā tiek izmantoti vairāki energoresursi — galvenokārt šķelda, propāna-butāna maisījums un dabasgāze. Parastos laikapstākļos galveno slodzi nodrošina šķeldas katlumājas. Savukārt stiprā salā, kad pilsētai nepieciešams vairāk siltuma, uzņēmums izmanto arī gāzes katlus.
Tarifu pieaugums skāris ne tikai Daugavpili. Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) datiem no 1. oktobra tarifi pieauguši 39 siltumapgādes uzņēmumiem Latvijā un tikai pieciem samazinājušies.
Vidēji tarifi pieauguši no 86,23 eiro par megavatstundu septembrī līdz 92,94 eiro oktobrī. Savukārt Daugavpils tarifs ir aptuveni par 18% zemāks nekā vidēji valstī.
Par galveno tarifu pieauguma iemeslu SPRK sauc kurināmā sadārdzināšanos. Uzņēmumi, kuriem nācies slēgt jaunus gāzes, šķeldas vai granulu piegādes līgumus, saskārušies ar augstākām iepirkuma cenām.
Oktobrī dabasgāzes biržas cena Eiropā sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada decembra. Cenu kāpumu ietekmēja konflikts Tuvajos Austrumos un gāzes piegāžu samazināšanās pasaules tirgū. Turklāt īpaši aukstas ziemas gadījumā pieprasījums pēc gāzes varētu pieaugt vēl vairāk.
Savukārt granulu cenas, pēc Konkurences padomes datiem, pieaugušas ražošanas izmaksu kāpuma, izejvielu un gatavās produkcijas trūkuma, lielāka pieprasījuma pēc aukstās ziemas, eksporta pieauguma un iepriekšējo piegāžu pārtraukšanas no Baltkrievijas dēļ.
Cenu kāpums siltumapgādes uzņēmumus ietekmē atšķirīgi. Daļa no tiem kurināmo iegādājusies jau iepriekš par zemākām cenām. Taču, ja ziema būs īpaši auksta un krājumu nepietiks, papildu kurināmais būs jāpērk par tā brīža tirgus cenu.
No novembra palielinās mājokļa pabalstu. Kas varēs saņemt lielāku atbalstu?
Lai palīdzētu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem segt apkures un citus mājokļa izdevumus, valsts 2026./2027. gada apkures sezonai palielinājusi mājokļa pabalstu. Lielāks atbalsts paredzēts īpaši vientuļajiem pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti un ģimenēm ar bērniem.
Jaunie nosacījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. novembrī un būs spēkā līdz 2027. gada 30. aprīlim.
Mājokļa pabalsts ir finansiāls atbalsts, kas var segt ne tikai apkures, bet arī īres, mājas apsaimniekošanas, elektrības, gāzes, ūdens, atkritumu izvešanas un dažus citus izdevumus.
Pabalstu var saņemt ne tikai dzīvokļu iemītnieki, kuri izmanto centralizēto apkuri. Uz to var pretendēt arī privātmāju īpašnieki, kuri mājokļus apkurina ar malku, granulām vai briketēm. Tiesības pretendēt uz pabalstu ir arī cilvēkiem, kuri īrē mājokli.
Pabalsta apmērs ir atkarīgs no ģimenes ienākumiem, mājsaimniecības locekļu skaita un mājokļa izdevumiem. Sociālais dienests katru situāciju izvērtē individuāli.
Kā pieteikties mājokļa pabalstam Daugavpilī?
Par pabalsta piešķiršanu un izmaksu atbild pašvaldības Sociālais dienests. Pēc palīdzības var vērsties arī bez trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa. Galvenais, lai ģimenes materiālais stāvoklis un izdevumi atbilstu konkrētajiem nosacījumiem.
Daugavpilī, lai saņemtu pabalstu, jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija un jāiesniedz mājokļa izdevumus apliecinoši dokumenti (rēķini, kvītis un citi apliecinājumi). Aizpildāmo veidlapu var atrast šeit (veidlapas numurs — V3).
Pēc tam deklarāciju kopā ar dokumentiem var iesniegt vairākos veidos:
- elektroniski, nosūtot uz adresi [email protected] un parakstot dokumentus ar elektronisko parakstu;
- ievietojot dokumentus īpašajās pastkastītēs Lāčplēša ielā 39, Vienības ielā 8 vai Liepājas ielā 4;
- iesniedzot dokumentus personīgi Sociālā dienesta birojā Lāčplēša ielā 39 vai nosūtot tos pa pastu uz šo adresi.
Tiem, kuri jau saņem mājokļa pabalstu un kuru materiālais stāvoklis ir izvērtēts, no novembra pabalstu automātiski pārrēķinās, piemērojot jaunos koeficientus. Tāpēc jauns iesniegums tikai pārrēķina veikšanai nav jāiesniedz.
Jautājumu gadījumā ar Daugavpils Sociālo dienestu var sazināties pa tālruni 654 49908.
Turklāt mājokļa pabalstu iespējams saņemt arī citās Latgales pašvaldībās, vēršoties vietējā Sociālajā dienestā. Publicējam to kontaktinformāciju:
- Augšdaugavas novada Sociālais dienests atrodas Daugavpilī, Rīgas ielā 2. E-pasts: [email protected], tālrunis: +371 65476823.
- Rēzeknes Sociālais dienests atrodas Zemnieku ielā 16. E-pasts: [email protected], tālrunis: +371 20221816.
- Rēzeknes novada Sociālais dienests atrodas Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 95A. E-pasts: [email protected], tālrunis: +371 64607194.
- Līvānu novada Sociālais dienests atrodas Līvānos, Rīgas ielā 77. E-pasts: [email protected], tālrunis: +371 65307165.
- Preiļu novada Sociālais dienests atrodas Preiļos, Aglonas ielā 1A. E-pasts: [email protected], tālrunis: +371 65320123.
- Ludzas novada Sociālais dienests atrodas Ludzā, Raiņa ielā 16A. E-pasts: [email protected], tālrunis: +371 65726901.
- Krāslavas novada Sociālais dienests atrodas Krāslavā, Grāfu Plāteru ielā 6. E-pasts: [email protected], tālrunis: +371 65622528.
- Balvu novada Sociālais dienests atrodas Balvos, Bērzpils ielā 1A. E-pasts: [email protected], tālrunis: +371 64522723.
Kādi vēl atbalsta veidi ir pieejami iedzīvotājiem?
Papildus mājokļa pabalstam Latvijas iedzīvotājiem ir arī citas iespējas samazināt apkures izdevumus vai saņemt palīdzību sarežģītā situācijā.
Atlaide elektrības rēķinam
Daļa Latvijas iedzīvotāju, pateicoties valsts atbalstam, katru mēnesi var maksāt mazāk par elektroenerģiju.
Atlaides apmērs ir atkarīgs no iedzīvotāju kategorijas:
- daudzbērnu ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērnu, — 25 eiro mēnesī;
- trūcīgām un maznodrošinātām personām vai ģimenēm — 20 eiro mēnesī;
- cilvēkiem ar I grupas invaliditāti vai viņu aizgādņiem — 20 eiro mēnesī;
- ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, — 20 eiro mēnesī par katru bērnu ar invaliditāti.
Daudzbērnu ģimenes atbalstu var saņemt arī pēc bērnu pilngadības sasniegšanas, ja viņi turpina mācības līdz 24 gadu vecumam vai iziet 11 mēnešu valsts aizsardzības dienestu.
Vairumā gadījumu atlaide tiek piešķirta automātiski, pamatojoties uz valsts rīcībā esošajiem datiem. Tas notiek, ja elektroenerģijas līgums ir noslēgts uz tā cilvēka vārda, kuram ir tiesības saņemt atbalstu.
Pārbaudīt, vai jums pienākas atlaide un kuram līgumam tā tiek piemērota, var portālā Latvija.gov.lv, izvēloties pakalpojumu “Elektroenerģijas maksas samazinājuma nodrošināšana aizsargātajiem lietotājiem”.
Avansa maksājumi apkurei
Viens no veidiem, kā izvairīties no pārāk lieliem rēķiniem ziemā, ir sadalīt daļu apkures izdevumu visa gada garumā.
Daugavpilī jau daudzus gadus darbojas avansa maksājumu sistēma. No maija līdz septembrim iedzīvotāji katru mēnesi papildus maksā 50 centus par dzīvokļa kvadrātmetru. Uzkrātā summa pēc tam tiek izmantota, lai samazinātu rēķinus no novembra līdz martam.
Šādi maksājumi palīdz mazināt finansiālo slogu ziemā. Taču iedzīvotāji pēc vēlēšanās var mainīt maksājumu apmēru vai pilnībā no tiem atteikties, iesniedzot iesniegumu uzņēmumam “Daugavpils siltumtīkli”. Dienesta kontaktinformāciju var atrast šeit.
Palīdzība kurināmā ienešanā un krāsns kurināšanā
Cilvēki, kuri vecuma, invaliditātes vai veselības stāvokļa dēļ nevar patstāvīgi tikt galā ar ikdienas darbiem, var saņemt Sociālā dienesta palīdzību — aprūpes mājās pakalpojumu.
Pakalpojumu klāstā ietilpst kurināmā ienešana telpās un krāsns kurināšana. Darbinieki var palīdzēt arī ar ēdiena gatavošanu, pārtikas iegādi, uzkopšanu un citiem nepieciešamajiem darbiem.
Daļai iedzīvotāju pakalpojums ir bez maksas, savukārt citiem tas var būt maksas pakalpojums. Sociālais dienests katra cilvēka vajadzības izvērtē individuāli.
Plašāku informāciju var saņemt Sociālajā dienestā, zvanot pa tālruni 654 49908 vai rakstot uz e-pastu [email protected].
Valsts atbalsts apkures iekārtu nomaiņai
Privātmāju īpašnieki Latvijā var saņemt valsts atbalstu modernāku un ekonomiskāku apkures iekārtu iegādei. Ar valsts atbalstu vecu malkas vai granulu katlu var nomainīt pret jaunu granulu katlu, siltumsūkni vai citu programmā paredzētu iekārtu. Turklāt vecā apkures sistēma nav obligāti jādemontē.
Programma paredz arī atbalstu mājas pieslēgšanai centralizētajai siltumapgādei.
Valsts sedz līdz 70% no programmā paredzētajām iekārtu iegādes izmaksām. Latvijas Goda ģimenes apliecības īpašniekiem kompensācija var sasniegt 85%. Maksimālais atbalsta apmērs ir 15 000 eiro vienam projektam.
Lai saņemtu kompensāciju, vispirms jāiegādājas un jāuzstāda atbilstoša iekārta. Pēc tam jāaizpilda pieteikums (veidlapa pieejama šeit) un jāparaksta tas ar elektronisko parakstu. Pieteikums kopā ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem jānosūta Vides investīciju fondam.
Kā vienoties par apkures parāda atmaksu?
“Ja cilvēks nonācis patiešām ļoti smagā dzīves situācijā, mēs ar viņu noslēdzam vienošanos un vienojamies, kādu summu viņš katru mēnesi maksās,” “Chayka” skaidroja uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli” valdes locekle Oļesja Duškeviča. Viņa uzsvēra, ka katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli.
Lai vienotos par pakāpenisku parāda atmaksu, jāvēršas uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli” abonentu daļā. Tās kontaktinformāciju var atrast šeit.
Vienlaikus Oļesja Duškeviča norādīja, ka uzņēmums šādu iespēju nepiedāvā visiem iedzīvotājiem. “Ja runājam, piemēram, par pagājušo apkures sezonu, tad masveidā mēs nevienam šādu iespēju nedevām,” viņa precizēja.
Saskaņā ar uzņēmuma “Daugavpils siltumtīkli” datiem 30. septembrī kopējais siltumenerģijas lietotāju parāds bija 2,19 miljoni eiro. Taču šajā summā ietilpst ne tikai iedzīvotāju, bet arī organizāciju parādi.
Pabalsts krīzes situācijā
Ja cilvēks vai ģimene nonākusi smagā dzīves situācijā un nespēj patstāvīgi pārvarēt tās sekas, Daugavpilī iespējams pieteikties krīzes pabalstam.
Šādu palīdzību piešķir, piemēram, pēc ugunsgrēka, plūdiem vai citas dabas katastrofas. Uz pabalstu var pretendēt arī cilvēki, kuri saskārušies ar smagu slimību, ilgstošu ārstēšanos, vardarbību, zādzību vai pēkšņu ģimenes locekļa nāvi.
Atbalsta apmērs ir atkarīgs no apstākļiem:
- Līdz 3000 eiro vienai mājsaimniecībai — dabas stihiju un katastrofu gadījumā.
- Līdz 1500 eiro — citos neparedzētos apstākļos, kuru dēļ ģimene nespēj nodrošināt pamatvajadzības.
Pabalstam jāpiesakās trīs mēnešu laikā pēc notikušā. Lai saņemtu palīdzību, Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina krīzes situāciju un nodarīto zaudējumu apmēru.
Iesniegumu var iesniegt personīgi Sociālajā dienestā Lāčplēša ielā 39. To var arī nosūtīt uz e-pastu [email protected], parakstot ar elektronisko parakstu. Plašāku informāciju iespējams saņemt pa tālruni 654 49908.
Materiāls sagatavots sadarbībā ar Delfi.ee un Radior.lt. Lietuvas kolēģu publikāciju par šo tēmu var izlasīt šeit, bet Igaunijas kolēģu — šeit.
