Daugavpils dome vēsturiski ātrā tempā apstiprina 2026. gada budžetu. Stāstām, ko paredz “nulles budžets”

Vēl 2025. gada izskaņā Daugavpils domes deputāti vienbalsīgi apstiprinājuši budžetu 2026. gadam — bez deficīta, saucot to par bāzes jeb nulles budžetu.

Kopējais Daugavpils budžeta apjoms mērāms 164 miljonos eiro. Izdevumi plānoti 157,93 miljonu eiro apmērā, bet ieņēmumi — 153,58 miljoni.

Lielāko ieņēmumu daļu veidos iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kā arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds — Daugavpilij no tā paredzēti teju 29 miljoni eiro. Tāpat budžetu veido valsts budžeta transferti un Eiropas Savienības fondu projektu finansējums.

Apstiprinot 2026. gada budžetu, Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš uzsvēra, ka galvenais mērķis tā sagatavošanā bijis pašvaldības pamatfunkciju nodrošināšana. Savos sociālajos tīklos viņš to nodēvēja par “stabilitātes un veselā saprāta” budžetu.

Jauno gadu pašvaldība plāno iesākt ar būtiskām pārmaiņām, tostarp ar algu pieaugumu esošajiem darbiniekiem, vienlaikus samazinot štata vienības jeb, kā to dēvēja dome, “mazāk priekšnieku”.

Daļai darbinieku šis gads būs pēdējais pašvaldībā — līdz ar reorganizāciju darbu zaudēs aptuveni 170 cilvēki, portālu “Chayka” informēja pašvaldībā.

Elksniņš norāda, ka izmaiņu mērķis bijis mazināt birokrātisko slogu un paaugstināt pārvaldības efektivitāti.

Stāstām, kas “lācītim vēderā” un ko par to saka pati dome.

“Pirmo reizi 30 gados pieņemam budžetu decembrī”

Gan domes vadība, gan Finanšu departaments uzsver — šī budžeta būtiskākā atšķirība no iepriekšējiem ir tā pieņemšanas laiks. Tas apstiprināts vēl vecajā gadā, ļaujot iestādēm bez pauzes sākt darbu jau janvārī.

Tikmēr Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (Sarauj, Latgale!) šo soli raksturo kā līdz šim nebijušu.

“Pirmo reizi 30 gados pieņemam budžetu decembrī, esam pastrādājuši ātrāk, agrāk un nākamais finanšu gads mums ir pietiekami skaidrs, nedzīvojot uz atliktajām naudām, kas bijušas iepriekš ieplānotas un neiztērētas,” skaidroja politiķis.

“Mēs pieņemam nulles budžetu” un “stabilitāte, sabalansētība un drošība” 

Budžeta pieņemšanas sēdē Elksniņš (Sarauj, Latgale!”) iezīmēja, ka jaunā budžetā mērķis bijis mazināt birokrātisko slogu un efektivizēt darbību, iegūtos līdzekļus virzot pašu iestāžu darbības nodrošināšanai — atalgojuma indeksācijai un pamatfunkciju nodrošināšanai. 

Kā būtiskākos ieguvumi minēti siltumenerģijas tarifa un sabiedriskā transporta maksas saglabāšana, attiecīgi tā nākamgad paliks nemainīga — 1 eiro par braucienu, arī līdzšinējie atvieglojumi nemainīsies.

Atgādinām, ka Daugavpilī ir spēkā apkures tarifs 66,79 eiro par MWh. Par to “Chayka” jau iepriekš stāstīja plašāk.

Darbu pašvaldībā zaudēs aptuveni 170 cilvēki

Pēc pašvaldību vēlēšanām dome ķērusies pie plašām reformām — reorganizēti bērnudārzi, kultūras iestādes, pārskatīta struktūra pašvaldības uzņēmumos. Vienas iestādes apvienotas, citas likvidētas. Pašvaldība uzsver — “runa nav par ietaupījumu, bet līdzekļu ieguldīšanu turpat jomā”. 

Optimizācijas rezultātā darbu pašvaldībā zaudēs vai jau zaudējuši aptuveni 170 cilvēki.

Runa galvenokārt ir par bērnudārznieku ēdināšanu — no 2025. gada septembra pavāri vairs netiek nodarbināti pašvaldībā, bet strādā pie komersantiem.

Tikmēr kultūras jomā samazinājums bijis mazāks — astoņas amata vienības, turklāt daļai darbinieku piedāvātas citas vakances.

“Reāls darba zaudējums nebija daudziem cilvēkiem, viņiem bija piedāvāts darbs. Cits jautājums, vai piekrita,” skaidroja Upeniece.

Jau šobrīd domnieki aktīvi likvidē pašvaldības uzņēmumu padomes, lai ietaupītu līdzekļus un centralizētu uzraudzību. Piemēram, decembra izskaņā likvidēta “Daugavpils Siltumtīklu” padome.

Līdzīgs liktenis varētu sagaidīt arī SIA “Daugavpils ūdens” un SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”. Pašvaldībā uzsver, ka tas palīdzēs ietaupīt resursus un centralizēt kapitālsabiedrību uzraudzību. Plašāk par to stāstījām šeit.

Tāpat Andrejs Elksniņš portālam “Chayka” norādīja, ka dome ir apzinājusi darbiniekus, kas nodarbināti pašvaldībā, bet ne uz pilnu slodzi. Attiecīgi sola turpināt “pārvaldes centrālās pārvaldes efektivizēšanu”. 

Ietaupītie līdzekļi aizies atalgojuma palielināšanai

Pašvaldībā uzsver, ka reorganizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi nav ietaupījums, bet ieguldījums “turpat jomā”. Konkrētāk — pamatfunkciju nodrošināšanai reorganizētajās pašvaldības iestādēs un atalgojuma indeksācijai.

Atgādinām, ka 2026. gadā minimālā alga pieaugs līdz 780 eiro (iepriekš — 740 eiro). Bet algu pieaugums attiecas ne vien uz minimālās algas saņēmējiem.

“Tomēr tas darba algas pieaugums būs arī pārējiem speciālistiem — gan auklītēm bērnudārzos, gan santehniķiem vai elektriķiem,” viņa uzsvēra.

Pieaugums ir dažāds — no 40 līdz pat 200 eiro, atkarībā no amata un nozares. Piemēram, kultūras jomas darbiniekiem tas ir lielāks.

Algu pieaugums — pēc “kaskādes principa”

Runājot par algu pieaugumu pašvaldībā, Andrejs Elksniņš uzsvēra, ka tas veidots pēc tā sauktā kaskādes tipa principa. Tas nozīmē, ka atalgojuma palielinājums nav vienāds visiem darbiniekiem, bet diferencēts atkarībā no amata un atbildības līmeņa.

Pašvaldība paredzējusi algu pieaugumu 5% līdz 25% diapazonā — jo augstāks profesijas līmenis un atbildība, jo lielāks pieaugums procentuāli. Mērķis esot izlīdzināt atalgojuma sistēmu un novērst situācijas, kur kvalificēti speciālisti saņem gandrīz minimālo algu.

Elksniņš uzsvēra, ka šāda pieeja ļauj stiprināt tieši tos amatus, kuri ikdienā nodrošina pašvaldības pamatfunkcijas, attīstības un infrastruktūras projektus.

Vēl daļu līdzekļu tērēs bērnudārziem

Domē arī uzsver, ka reorganizācija ļāvusi salikt līdzekļus arī bērnudārzu labiekārtošanai. Elksniņš to nodēvēja par “vēsturiski lielāko investīciju” pirmsskolas izglītības iestādēs, novirzot labiekārtošanai 426 tūkstošus eiro no budžeta līdzekļiem.

Finansējumu gan plānots novirzīt tiem bērnudārziem, kuri Daugavpilī ir uz palikšanu.

Atgādinām, ka jau 2025. septembrī daļa bērnudārzu vēra ciet savas durvis, piedzīvojot apvienošanu. To domē pamatoja ar zemiem dzimstības rādītājiem un grupu aizpildījuma samazināšanos.

Vienlaikus varētu tikt slēgti vēl bērnudārzi

Nesen “Chayka” redakcijā vērsās pilsētnieki, paužot bažas par iespējamu vēl citu bērnudārzu aizvēršanu. Viens no tiem — speciālais bērnudārzs Gajokā (Nr. 4).

Elksniņš gan atteicās šobrīd komentēt kādas atsevišķas iestādes slēgšanu, tomēr nenoliedza, ka tā varētu būt slēgta. 

“Sagaidīsim Izglītības pārvaldes ziņojumu par dzimstības rādītajiem, valsts finansētām programmām un janvārī tad arī lemsim. Šobrīd viss, kas skar pašvaldības budžetu, ir nodrošināts līdz nākamā gada beigām. Budžeta skaitļos nav plānots iejaukties, bet ir nianse. Decembra beigās esam saņēmuši ciparus no Izglītības ministrijas attiecībā uz valsts finansētām programmām. Šobrīd speciālisti iet cauri tam visam,” — skaidroja pilsētas mērs.

Kā iemeslus dārziņa potenciālajai slēgšanai min divas lietas: mazs bērnu skaits un speciālo programmu realizācija vispārizglītojošos bērnudārzos.

“Viņiem [bērnudārziem] būs to jāspēj nodrošināt. Piesaistīsim papildus logopēdu tiem bērniem,” sacīja Elksniņš, piebilstot, ka, tāpat kā ar reformām, arī te nav plānota ekonomija.

Kam Daugavpils tērēs 2026. gada budžetu

Visvairāk — izglītībai un sociālajai aizsardzībai

“Ja skatās pa nozarēm, tad budžetā dominē sociālā sfēra, kur ir acīmredzams pieaugums, kā arī izglītības sfēra, kura paņem no pašvaldības budžeta lielāko līdzekļu apjomu,” klāstīja Finanšu departamenta vadītāja Edīte Upeniece

Izglītībai budžetā paredzēts vislielākais procents — 41%. Tai 2026. gadā plānots tērēt vairāk nekā 64 miljonus eiro. Dome turpinās nodrošināt bezmaksas ēdināšanu pamatskolēniem, kā arī līdzfinansēt vecāko klašu skolēnu ēdināšanu.

Atgādinām, ka zem izglītības līdz ar reorganizāciju tagad būs arī sporta un jaunatnes joma. Par visām trīs jomām atbildība gulsies uz vienu iestādi — Izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldi.

Te pašvaldība uzsver dažādu bērnu un jauniešu nometņu, sporta sacensību un jaunatnes politikas pasākumu īstenošanu.

Tikmēr sociālajai jomai plānots būtisks pieagums — jaunajā gadā paredzēti 27,17 miljoni eiro jeb 15% no budžeta līdzekļiem (pērn bija 25 miljoni).

Papildus finansējums būs mājokļa pabalstam, asisentu, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, uzsver pašvaldībā. 

Kultūra, atpūta un tūrisms

Atpūtas un kultūras jomai 2026. gadā paredzēti 14,21 miljons eiro jeb 9% no budžeta. Finansējums tiks izmantots kultūras norisēm, pilsētas svētku un citu pasākumu rīkošanai, tostarp Latvijas Radio 2 aptaujas “Muzikālā banka” finālšova organizēšanai Daugavpils olimpiskajā centrā — tam līdz 2028. gadam ik gadu paredzēti teju 80 tūkstoši eiro.

Vislielākie izdevumi kulturā aizies Vienības nama darbības nodrošināšanai — 2,4 miljoni eiro. Iestādes budžets gan ir par miljoniem eiro mazāks nekā 2025. gadā, kad Daugavpils ar plašu kultūras programmu svinēja savu 750. jubileju.

Toties pieaug budžets Kultūras pilij (no 590 tūkstošiem līdz 1,3 miljoniem eiro), kura no 1. janvāra pārņems daļu Vienības nama funkciju, piemēram, mazākumtautību centru darbību.

Teritoriju un mājokļu apsaimniekošana

Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai nākamgad tērēs vairāk nekā 11 miljonus eiro jeb 7% no budžeta.

Līdzekļi tiks novirzīti pašvaldības īpašumu uzturēšanai, remontdarbiem, komunālo pakalpojumu segšanai, ēku un būvju apsaimniekošanai, teritorijas plānošanai un energoefektivitātes pasākumiem. 

Budžetā paredzēts finansējums arī LED apgaismojuma pilna servisa nodrošināšanai un pilsētas infrastruktūras uzlabošanai.

Būtiski pieaug arī autoceļu jeb ielu fonds. Tam būs novirzīti 6 miljoni. Starp apjomīgākajiem ceļa projektiem:

• Jelgavas ielas pārbūve posmā no Puškina ielas līdz Bauskas ielai – 1 729 233 eiro;
• Nometņu ielas pārbūve posmā no Apšu ielas līdz Dunduru ielai – 1 597 623 eiro.

Teju miljonu eiro dome tērēs arī pašvaldības transporta infrastruktūras atjaunošanai.

Līdzfinansējums iedzīvotājiem un organizācijām

Pašvaldība turpinās arī vairākas līdzfinansējuma programmas.

• Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai, energoefektivitātes uzlabošanai un piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai 2026. gadā paredzēti vairāk nekā 1,1 miljons eiro;
• nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai plānots 102,8 tūkstošu eirofinansējums;
• sabiedrisko organizāciju atbalsta fondam paredzēti 50 tūkstoši eiro;
• savukārt sakrālā mantojuma saglabāšanai — 80 tūkstoši eiro.

Investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu

Eiropas Savienības un citu finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai 2026. gadā paredzēti 10,5 miljoni eiro. Projektu finansēšana plānota no vairākiem avotiem — ES un valsts budžeta līdzfinansējuma, pašvaldības līdzekļiem, aizņēmumiem un iepriekšējo gadu naudas atlikumiem.

Starp nozīmīgākajiem projektiem pašvaldība min:

• Daugavpils Stropu pamatskolas–attīstības centra mācību vides modernizācija,
• ERAF projekts “Droša skola”,
• Lielā Stropu ezera infrastruktūras atjaunošana,
• Vienības nama atjaunošanas projekts,
• pārrobežu sadarbības projekti vides aizsardzības jomā.

Tāpat investīciju projektos ir arī stadiona “Celtnieks” infrastruktūras atjaunošanas darbi, ieplānojot budžetā tam 285 tūkstošus eiro.

Arī kredītsaistības — “vēsturiski zemākās”

9% no budžeta jeb 13,39 miljonus eiro dome novirzīs centrālās administrācijas darbības nodrošināšanai, kredītu procentu maksājumiem un citiem administratīvajiem izdevumiem.

Jau pieņemot 2025. gada budžetu, dome izteicās, ka pašvaldības kredītsaistības ir vēsturiski zemā līmenī. Toreiz tās bija 12,81% apmērā, bet 2026. gadā plānotas 12,77%.

“Ar likumu ir noteikts, ka pašvaldības gada saistību apmērs nevar sasniegt 20%, izņemot Eiropas projektiem. Mums ir 12%, attiecīgi tā latiņa līdz 20% ir liela,” sacīja Finanšu departamenta vadītāja Edīte Upeniece.

Citi tēriņi

• 11% no budžeta jeb 17,98 miljonus eiro pašvaldība novirzīs ekonomiskajai darbībai — tostarp jauniešu vasaras nodarbinātības programmai, tūrisma attīstībai un mārketingam, sabiedriskā transporta zaudējumu kompensēšanai un citiem mērķiem.
• 4% no budžeta jeb 6,67 miljonus eiro pašvaldība novirzīs vides aizsardzībai — konkrēti atkritumu apsaimniekošanai un notekūdeņu attīrīšanai.
• Sabiedriskā kārtība
• Daugavpils pašvaldības policijas darbības nodrošināšanai tērēs vairāk nekā 3,2 miljonus eiro jeb 2% no budžeta.
• Tikmēr atskurbināšanas pakalpojumiem, par kuru īstenošanu atbildīga pašvaldība, novirzīti 156 090 eiro, kas ir kritums pret iepriekšējo gadu, ņemot vērā, ka šo pakalpojumu pašvaldība apzināti izvēlējusies lētāku. Ja līdz 1. septembrim to nodrošināja Daugavpils reģionālā slimnīca (DRS), tad šobrīd — privātais uzņēmums SIA “Medvaravīksne”.

Plašāk to, kam tērēs līdzekļus un cik virzīs, var apskatīt šeit (pašvaldības prezentācija).

Vienīgais citpartijas deputāts uz budžetu skatās optimistiski

Atgādinām, ka Daugavpils domē šobrīd ir 14 deputāti no partijas Sarauj, Latgale! un viens deputāts no partijas “Latvijas attīstībai” — Igors Aleksejevs. Viņš norādīja, ka uz Daugavpils 2026. gada budžetu raugās optimistiski.

Jāatzīmē, ka viņš budžeta pieņemšanas sēdē aktualizēja jau gadiem ilgās problēmas, piedāvājot veikt korekcijas budžetā. Piemēram, politiķis runāja dzeramā ūdens pieejamību Mežciema apkaimes iedzīvotājiem vai dzīvojamā fonda uzturēšanu, kas pilsētā ir novecojis.

Tomēr neviens no viņa priekšlikumiem domes atbalstu neguva.

Ar budžetu gan nekas nebeidzas

Ar 29. decembra lēmumu budžeta pieņemšana nav noslēgusies. Janvārī deputātiem paredzēts vēl viens nozīmīgs balsojums — par pilsētas attīstības virzieniem un 2026. gada prioritārajiem projektiem.

Šīs sēdes laikā pašvaldība plāno risināt demogrāfiskā krituma jautājumus, pārskatīt skolu tīklu un izvērtēt izmaiņas valsts finansējumā. Tad arī tiks grozīts šobrīd apstiprinātais budžets.