Bez klišejām: Elksniņš Daugavpils domē sola uzņemties atbildību, Aleksejevs – pragmatismu un kritiku

Daugavpils pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (Sarauj, Latgale!) aicina nedalīt domi koalīcijā un opozīcijā, bet strādāt vienoti, pārstāvot un aizstāvot iedzīvotāju intereses. Viņš apzinās: visa atbildība par pilsētas attīstību tagad gulstas uz viņa pleciem.

Tikmēr vienīgais no citas partijas ievēlētais deputāts — Igors Aleksejevs — sola būt pragmatisks, koncentrēties uz rezultātiem un aicina valdošo vairākumu nolikt malā personīgās ambīcijas.

Atgādinām, ka pēc pašvaldību vēlēšanām Daugavpils domē politiskā dominance nonākusi partijas “Sarauj, Latgale!” rokās, kas ieguvusi 14 no 15 deputātu vietām. Vēl vienu mandātu ieguva partija “Latvijas attīstībai”.

Pagājušajā otrdienā, 1. jūlijā, jaunievēlētie deputāti sanāca uz pirmo domes sēdi, kurā Andrejs Elksniņš vienbalsīgi tika pārvēlēts mēra amatā, bet par viņa vietnieku kļuva Igors Prelatovs.

“Chayka” bija šajā sēdē un aprunājās ar politiķiem. Tagad stāstām, kā turpmākos četrus gadus strādās jaunais domes sasaukums.

“Par visu, kas notiek pilsētā, atbild mērs”

Kā intervijā portālam “Chayka” norādīja atkārtoti ievēlētais domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, viņš ir gatavs uzņemties pilnu atbildību par pilsētā notiekošo.

“Par visiem lēmumiem, par visu notiekošo pilsētā atbild mērs — tas var patikt vai nepatikt,” viņš uzsver, piebilstot, ka šāda pieeja balstīta arī politiķa pārliecībā par tiešo mēra vēlēšanu nepieciešamību.

Politiķis skaidro, ka šādā veidā ir lielāka skaidrība un atbildība. “Protams, ne vienmēr viss izdodas, ne viss notiek bez kļūdām, bet svarīga ir tā atbildības nasta,” saka pilsētas mērs.

Ar klišejām nemētāsies

Elksniņš arī uzsver, ka nešķirojot politiķus pēc opozīcijas un koalīcijas principa. 

“Atstumt kādu deputātu viņa politiskās piederības dēļ vai mētāties ar klišejām — opozicionārs vai neopozicionārs — absolūti nav manā stilā. Tādā veidā tu ignorēsi to sabiedrības daļu, tās idejas un iniciatīvas, kuras politiķis pārstāv,” uzstāj mērs, nosakot, ka katram deputātam ir iespēja darboties domes sastāvā. 

Viņaprāt, domei jābūt kā pilsētai. Vēlēšanu rezultāti esot parādījuši, ka pilsēta ir vienota, lai gan dažāda, min Elksniņš, skaidrojot, ka arī dome turpmākos gadus būs dažāda, tomēr tajā paša laikā vienota uz lēmumu pieņemšanu. 

Bez formalitātes “opozicionārs”

Tikmēr Aleksejevs kā vienīgais citpartijas deputāts primāri saglabās jau ierastās vērtības — skatīties uz domes lēmumprojektiem pragmatiski.

Viņš pauž gatavību būt racionāli kritisks: “Ja redzu, ka lēmumprojekts nav pragmatisks vai pietiekoši ekonomiski pamatots – balsoju “pret”. Ja tas ir saimniecisks un jēgpilns – atbalstu.”

Aleksejevs uzsver, ka opozīcijas loma nav jārēķina pēc balsu skaita, bet pēc spējas strādāt iedzīvotāju interesēs.

Politiķis neiebilst arī pret “konstruktīvu kritiķi” vai “opozicionāru”, tomēr viņam galvenais indikators, kā to uzsvēra arī mūsu priekšvēlēšanu raidījumā “Jautājums pēc būtības”, ir darba rezultāts un pragmatiska domāšana. 

Atbildība gulsies uz komitejām

Šobrīd domes vadība tiek veidota pēc principa, lai lielāka atbildības nasta nonāk komiteju rokās, tādejādi novirzot “lēmumpieņemšanu uz plašāku jautājumu diskusiju”.

“Komiteju darbība un sarežģītums būs pamatīgs, lai jautājums, kas caurskatīts komitejās, nonākot līdz domes sēdei, jau būtu labi apspriests un pilnvērtīgi sagatavots pieņemšanai,” portālam “Chayka” norādīja domes priekšsēdētāja vienīgais vietnieks Igors Prelatovs.

Tajā pašā laikā Prelatovs atzīst, ka vienmēr ir, pie kā piestrādāt, jo lēmumprojekti bieži vien sākotnēji tiek izskatīti komisijās, kur arī var rasties neprecizitātes. 

“Laiku pa laikam tiek pieļautas kļūdas, un tas notiek tāpēc, ka cilvēkiem, kuri ikdienā nestrādā valsts vai pašvaldības institūcijās, bieži vien ir grūti izprast, kas ir lēmumprojekts, kas – likumprojekts, kā tos korekti izpildīt un kam jāpievērš uzmanība,” saka Prelatovs.

Viņš arī norāda, ka šādu kļūdu pieļaušana vēlāk ietekmē gan dokumentu kvalitāti, gan arī administrācijas darbu.

Atgādinām, ka jaunais domes sasaukums savu darbu sācis ar strukturālām izmaiņām — samazinot vicemēru skaitu līdz vienam, bet komiteju apjomu – no piecām uz trim. Katrā komitejā darbosies deviņi deputāti. Tās tiks komplektētas pēc deputātu profesionālām iemaņām, izglītības un līdzšinējās pieredzes. 

Līdz šim jau ir ievēlēts Finanšu komitejas sastāvs. To vadīs Elksniņš, vietnieks — Prelatovs. Vēl publiskai apspriešanai ir nodots saistošo noteikumu projekts par komiteju apvienošanu. Grozījumi paredz, ka turpmāk būs Finanšu komiteja, Pilsētas saimniecības un attīstības komiteja, kā arī Izglītības, kultūras un sociālo jautājumu komiteja.

Izteikt savu viedokli iedzīvotāji aicināti līdz 15. jūlijam:

• elektroniski uz e-pasta adresi: [email protected];
• klātienē Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes Informācijas birojā, K.Valdemāra ielā 1.

Koncentrēsies uz saimnieciskām lietām

Prelatovs, kurš domē strādā jau trešo sasaukumu, uzsver, ka pašvaldības darbs nav politika, bet saimnieciskā pārvaldība: “Mēs vairāk nodarbojamies ar saimnieciskiem jautājumiem, nevis politiku. Mūsu uzdevums ir nodrošināt stabilitāti un pilsētas attīstību.”

Tikmēr Aleksejevs, norāda, ka turpmākajos četros gados domei jāfokusējas uz saimnieciskajām un pragmatiskajām lietām, savukārt “personīgās lietas, kuras pie tik lielas [“Sarauj, Latgale!”] dominances ir iespējamas, noteikti jānoliek malā”. 

“Lai ne tikai sanāk izbaudīt īsos eiforijas mirkļus, bet pilnā mērā arī uzņemties atbildību par visiem neizdarītajiem darbiem, kur vairs nav jāvaino kāds darbinieks vai citi apstākļi.”

Kāpēc Aleksejevs balsoja par Elksniņa kandidatūru mēra amatam un neizvēlējās “spēlēt teātri”, lasi šeit.

Pildīs solīto

Kādi būs neizdarītie darbi, to parādīs turpmākie četri gadi, saka Aleksejevs. “Šobrīd katrs ir devis solījumus, katram no tiem iedzīvotāji ir arī noticējuši,” norāda politiķis, uzsverot, ka arī “Latvijas attīstībai” priekšvēlēšanu programma iespēju robežās tiks maksimāli pildīta. 

Viņš sola turpināt darbu kopā ar valdību, lai piesaistītu pilsētai naudas līdzekļus no valsts un Eiropas Savienības struktūrfondiem.

Kā svarīgāko prioritāti Aleksejevs kā deputāts virza darbu pilsētas un iedzīvotāju labā. “Pilsētas budžets nespēj izdzīvot bez valsts un struktūrfondu finansējuma, bez tā attīstība nav iespējama, tāpēc tā ir jaunu darba vietu radīšana un pilnvērtīgs, pragmatisks dialogs ar valdību, jo Daugavpils nav atdalāma no visas Latvijas,” viņš skaidro.

Tāpat politiķis uzsver Daugavpils kā otrās lielākās Latvijas pilsētas lomu, piebilstot, ka šī pozīcija ne vien jānostiprina, bet arī diezgan nopietni jāpavairo. 

Viņaprāt, nopietni jāstrādā arī uz to, lai ik gadu neturpinātu krist Daugavpils iedzīvotāju skaits. “Katru gadu Daugavpils zaudē ap tūkstoti iedzīvotāju. Ja nespējam to apturēt, tas vismaz būtu jāsamazina.”

Centrālās statistikas dati liecina, ka 2021. gadā Daugavpilī bija 80 627 iedzīvotāju, savukārt 2024. gadā to skaits kritis par 2 828. Attiecīgi iedzīvotāju skaits samazinājies līdz 77 799, kas ir 3,5% kritums.

Plašāk par jaunās domes attīstības iecerēm – drīzumā.