Elksniņa partija Daugavpilī iegūst 14 no 15 deputāta vietām; domē tiek arī LA

Daugavpils domē tiek vien divi politiskie spēki — 14 no 15 vietām tiek līdzšinējā mēra Andreja Elksniņa partijai “Sarauj, Latgale!”, iegūstot 68,259% vēlētāju atbalstu, vēl viena Latvijas attīstībai (LA). Partija saņēmusi 6,88% vēlētāju atbalstu.

Svētdienas, 8. jūnijā, rītā kļuva zināmi vēlēšanu rezultāti.

No “Sarauj, Latgale!” provizoriski varētu būt ievēlēts:

• līdzšinējais pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš — 24 023 balsis, “par” 10  448, 177 — “pret”.
• esošais domes deputāts Igors Prelatovs — 16 093 balsis голоса, 3 118 “par”, 777 — “pret”.
• esošais domes deputāts Valērijs Kononovs — 15 489 balsis, 2 400 “par”, 663 — “pret”.
• esošā domes deputāte Līvija Jankovska — 14 759 balsis, 2288 “par”, 1 281 — “pret”.
• esošā domes deputāte Viktorija Sporāne-Hudojana — 15 118 balsis, “голосов, “par” 1 863, 497 — “pret”.
• esošais domes deputāts Anatolijs Gržibovskis — 14 880 balsis, 1 693 “par”, 565 — “pret”.
• esošais domes deputāts Mečislavs Truskovskis — 14 634 balsis, 1 608 “par”, 726 — “pret”.
• esošā domes deputāte Nataļja Kožanova — 14 806 balsis, 1 564 “par”, 510 — “pret”.
• Jaunatnes lietu un sporta pārvaldes vadītāja Valērija Linkeviča — 14 686 balsis, 1 516 “par”, 582 — “pret”.
• esošais domes deputāts Dmitrijs Valainis — 14 783 balsis, 1 495 “par”, 464 — “pret”.
• ārste, infektoloģe Iveta Jukšinska — 14 647 balsis, 1 412 “par”, 517 — “pret”.
• Daugavpils pilsētas invalīdu biedrības vadītāja Anna Stankeviča — 14 583 balsis, 1 341 “par”, 510 — “pret”.
• Vienības nama vadītājas vietniece Sandra Osīte — 14 531 balsis, 1 309 “par”, 530 — “pret”.

Plašāk par viņiem var izlasīt šeit un šeit, savukārt noskatīties interviju ar partijas līderi Andreju Elksniņu var šeit.

No LA pēc balsu skaita tiek Igors Aleksejevs, kurš ieguva 1740 vēlētāju balsis. Plašāk par Latvijas attīstību var izlasīt šeit, savukārt interviju ar Aleksejevu var noskatīties šeit.

Pārējās partijas Daugavpilī nav pārvarējušas 5% barjeru. Kopumā Daugavpilī no 54 893 balsstiesīgajiem nobalsoja 42,4% jeb 23 277 pilsoņi. Derīgās zīmes bijušas 23 002 jeb 98,88%

Pēdējo reizi Daugavpils kādas politiskās partijas absolūtu vairākumu vēlēšanās piedzīvoja 1997. gadā, kad Alekseja Vidavska sociāldemokrātiskā strādnieku partija domē ieguva 13 no 15 vietām. 

Tikmēr Augšdaugavas novadā pārsvaru guvusi “Daugavpils novada partija” ar Jāni Promu vadībā – 5 deputātu vietas. Pašvaldībā ievēlēta arī “Sarauj, Latgale!” ar 4 mandātiem, pie trīs vietām ticis LZS un NA apvienotais saraksts, kā arī Latgales partija.

“Exit poll” dati Elksniņam rādīja labus rezultātus, 5% barjeru pārvarot arī NA un LA

Daugavpilī vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi esošā mēra Andreja Elksniņa partija “Sarauj, Latgale!”, iegūstot 69,4% vēlētāju atbalstu, liecina jau nobalsojušo pilsoņu aptaujas pie pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem (“exit poll”) rezultāti.

Otro labāko rezultātu Daugavpilī vēlētāju aptaujā uzrāda Nacionālās apvienības saraksts, iegūstot 6% vēlētāju atbalstu, bet trešo vietu ieguvusi partija “Latvijas attīstībai”, saņemot 5% vēlētāju atbalstu.

Par Latgales partijas un “Latvija pirmajā vietā” kopīgo sarakstu varētu būt nobalsojuši 4,8% vēlētāju, bet 3,8% savu balsi atdevuši par partiju “Daugavpils – mana pils”. Saskaņā ar aptaujas datiem, “Suverēnās varas” un “Jaunlatviešu” kopīgais saraksts Latvijas otrajā lielākajā pilsētā guvis 3,4% vēlētāju atbalstu, bet par Daugavpils novada partijas un Latvijas Zaļās partijas sarakstu nobalsojuši 3%.

Partija “Stabilitātei!” Daugavpilī varētu būt guvusi 2,6% vēlētāju balsu, bet Zaļo un zemnieku savienība – 1,2% balsu, liecina vēlētāju aptaujas dati. Par politisko spēku “Kopā Latvijai” varētu būt nobalsojuši 0,4% vēlētāju.

Aptaujā tika iekļauts 721 respondents, bet 31% no tiem izvēlējās neatbildēt. No visiem aptaujātajiem 12% bija latvieši, bet 88% – krievvalodīgie, kas atspoguļo pilsētas etnisko sastāvu un iespējamo ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem.

Iespējams, esošā pilsētas mēra Elksniņa vadītās partijas “Sarauj, Latgale!” pārsvars pār konkurentiem oficiālajos rezultātos būs nedaudz mazāks.

Jāņem arī vērā, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, ir mainīta vēlēšanu kārtība un vēlētāji var balsot jebkurā savas pilsētas iecirknī. Šīs izmaiņas var ietekmēt aptaujas rezultātus.

Vēlētāju aptaujā netika iztaujāti iepriekšējā balsošanā novēlējušie.

Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedza tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Latgalē aptaujas veikšanā iesaistījušies arī citu mediju un nevalstiskā sektora pārstāvji.

Aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem intervētāji pēc nejaušības principa anonīmi iztaujāja gandrīz 6500 savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo pilsoņu Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Liepājā un Ventspilī. Intervētāji bija sastopami pie vairāk nekā 70 iecirkņiem.

Daugavpilī pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 42,51% jeb 23 334 no 54 893 balsstiesīgajiem daugavpiliešiem. Kopumā Latvijā aktivitāte sasniegusi 46,77%, liecina jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

Ko par vēlēšanām Daugavpilī saka iedzīvotāji un kāda atmosfēra ir, stāstām. 

Kā portālam “Chayka” vēlēšanu rītā norādīja Vienības nama 159. vēlēšanu iecirkņa vadītāja Ilga Lauska, iedzīvotāji nāk aktīvi, sevišķi liela aktivitāte novērota pēdējā iepriekšējā balsošanas dienā, 6. jūnijā. 

“Priecīgi sagaidījām vēlētāju pieplūdumu, nāca arī lietus laikā. Protams, vecāka gada gājuma cilvēki aktīvāk nāk, bet šoreiz aktīvi nāk arī jaunieši,” viņa dalās novērojumos.

Lai gan no vēlēšanu dienas rītā aktivitāte nebija tik augsta, Ilga cer — “izgulēs miegus un tad atnāks”. 

Viņa gan nesagaida lielāku vēlētāju aktivitāti, ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits ir samazinājies. Balsstiesīgo skaits Daugavpilī tiktiešām četru gadu laikā ir sarucis. Ja 2021. gadā vēlēšanās varēja piedalīties 57 143 cilvēki, tad šogad vien 54 893. 

2021. gadā nobalsoja vien 31,13% daugavpiliešu.

Ko saka Daugavpils vēlētājs? 

Vēlēšanu dienā aprunājāmies ar daugavpiliešiem, iztaujājot, cik viegli bija nosvērties par labu vienam vai otram politiskajam spēkam un kādi ir tie kritēriji, kas viņus vairāk uzrunā, runājot par pašvaldības darbu.

Piemēram, Jānis, kurš uz vēlēšanu iecirkni atnāca ar savu mazo meitiņu, iezīmē divus politiskos blokus pilsētā – valdošais un opozīcija.

“Opozīcijā pāris partijām ir iespējas tikt ievēlētām un kaut ko mainīt, par tām arī balsojām,” saka Jānis.

Viņš arī papildina, ka gribas vienmēr iedot iespēju tām partijām, kuras vēl nav bijušas ievēlētas iepriekš, tomēr apzinās — tas nav prātīgi.

“Viņiem nav vienādi starta nosacījumi. Tie, kas jau ir pie varas, viņiem ir daudz vieglāk kaut ko stāstīt, nekā tiem jaunajiem — viņi fantazē, viņus sauc par “populistiem”,” dalās daugavpilietis. 

Viņš arī nosveras uz to, ka šogad būs lielāka vēlētāju aktivitāte. “To veicinās arī pretnostatīšana – latvieši, krievi un viss pārējais, kas velkas līdzi. Sava veida protesta balsojums,” par aktivitāti pauž vēlētājs.

Tikmēr  Vladislavam viens no galvenajiem kritērijiem, izvēloties par ko balsot, ir izglītība un līdzšinējā darba pieredze. “Daži uzskata, ka [kandidāta] izglītība nav svarīga un arī bez tās var vadīt pilsētu, tomēr tā nav,” skaidro daugavpilietis.

Atbildot uz jautājumu, kādu pilsētu viņš gribētu redzēt pēc četriem gadiem, viņš atbild “atbilstoši iespējām”. “Zelta kalnus neviens neuzbūvēs, ja naudas nav,” uzskata Vladislavs, norādot, ka uz pašvaldības iespējām jāskatās reālistiski. 

Savukārt Nikolajam ir svarīgi, kas tiek darīts pilsētā, “nevis vienkārši pateikts”. Viņš gan uzsver, ka ļoti daudzi viņam zināmie iedzīvotāji nāk uz vēlēšanām mērķtiecīgi balsot par konkrētu politisko spēku, nešauboties par savu izvēli. 

Arī Ināra sen zinājusi, par ko atdos balsi Daugavpilī. Viņa cer uz pārmaiņām pilsētā.

“Ceru, ka vēlētāji šodien neguļ, nebrauc dabā, bet gan atnāk uz vēlēšanu iecirkņiem un izdara savu izvēli,” mudina Ināra.

Runājot par pārmaiņām, vēlētāja Daugavpili salīdzina ar daudz mazākām Latgales pašvaldībām, kur esot vairāk darba vietu nekā pie mums. Viņai arī svarīga ir latviskā vide pilsētā. 

“Pašvaldībām vajadzētu nodarboties arī ar investoru piesaisti, pašu pilsētu vairāk attīstīt. Puķu dobes smukas, protams, bet tas neveicina to, ka jaunatne paliek te, [Daugavpilī],” savu nostāju iezīmē Ināra.

Vai bijuši kādi sarežģījumi?

Vienības nama iecirkņa Nr. 159 vadītāja Ilga Lauska norāda, ka bija nepieciešamāka plašāka informācija, ka jāpiesakās iepriekš gan tiem, kas dzīvo ārzemēs, gan maina dzīvesvietu. 

“Pie mums ļoti daudz nāk cilvēku, kuri tikai vakar mainījuši dzīvesvietas deklarāciju, kad jau ir par vēlu. Vairāki ir bijuši Anglijā dzīvojošie, tur arī deklarētie, bet Latvijas pilsoņi un te ir īpašums, bet diemžēl nobalsot viņi te nevar,” atzīst Ilga.

Vēlēšanu iecirkņa vadītāja arī nenoliedz, ka varētu būt izaicinājumi ar balsu skenēšanu, tomēr arī tam ir alternatīvie risinājumi.

Kur aktīvāk balso Daugavpilī un Latvijā?

Lai gan iepriekšējā balsošanā visaktīvāk daugavpilieši gāja vēlēt uz centrā esošajiem iecirkņiem, piemēram, Daugavpils Universitāti vai Vienības namu, tad šobrīd līderpozīciju ieņem Daugavpils tehnoloģiju vidusskolas – liceja un Draudzīgā aicinājuma vidusskolas iecirkņi. 

Lielākā aktivitāte Latvijā bijusi Rīgā, kur kopumā nobalsojuši 50,91% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Galvaspilsētai seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 47,16% balsstiesīgo iedzīvotāju, Zemgale ar 43,28%, Kurzeme ar 41,16% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,16% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās var piedalīties 1 377 183 Latvijas iedzīvotāji. Nobalsot iedzīvotāji šogad var 948 iecirkņos visā Latvijā. Vēlēšanās sestdien var balsot no plkst. 8 līdz 20.