Sociālajos tīklos strauji izplatās video, kas uzņemts Parīzes ielās. Tajā redzams protestētāju pūlis, kas dzied dziesmas “Katjuša” melodijā. Video parakstā apgalvots: “Francūži izgājuši protestēt un dzied ‘Katjušu’!” Šādu video 11. oktobrī savā Facebook lapā publicēja arī Daugavpils politiķis Mihails Lavrenovs.
Video kadri ir īsti, un tajā patiešām skan pazīstamā “Katjušas” melodija. Taču publikācijā nav pieminēta kāda būtiska detaļa: protestētāji dzied franču arodbiedrību protesta dziesmu La Grève Générale (“Vispārējais streiks”), nevis “Katjušu”.
Tas ir klasisks manipulācijas piemērs — video nav viltots, taču tā konteksts ir maldinošs.
Šajā rakstā skaidrojam, kā internetā un ziņās ar mums var manipulēt, neizmantojot nevienu viltotu faktu, un kā šādas manipulācijas atpazīt.
Kā var maldināt, nemelojot?
Daudziem šķiet, ka viltus ziņas un dezinformācija ir tikai izdomāti stāsti. Taču viens no grūtāk pamanāmajiem maldināšanas veidiem balstās tieši uz patiesiem faktiem.
Lai cilvēku maldinātu, nav obligāti jāizdomā notikumi, jāvilto fotogrāfijas vai jāmontē video. Dažkārt pietiek parādīt tikai sev izdevīgo patiesības daļu, noklusēt svarīgu kontekstu vai pasniegt informāciju tā, lai situācija izskatītos pavisam citādi.
“Lielākā daļa viltus fotogrāfiju vispār nav tikušas apstrādātas — par viltotām tās padarījis nepareizs konteksts,” savā kursā “Kā atpazīt viltus ziņas” stāsta žurnālists un faktu pārbaudes projekta “Проверено” dibinātājs Iļja Bers.
Projekts darbojas kopš 2020. gada un informācijas pārbaudē neaprobežojas tikai ar diviem vērtējumiem — “patiesība” vai “meli”. Projekta tīmekļvietnē skaidrots: “Informācija, ko pārbaudām, reti izrādās pilnīgs viltojums vai, gluži pretēji, simtprocentīga patiesība.” Tāpēc faktu pārbaudītāji visbiežāk izmanto starpvērtējumus, cenšoties precizitātes vārdā nepārlieku vienkāršot realitāti.
Šo principu — ka informācija ne vienmēr ir simtprocentīgi patiesa vai nepatiesa — apstiprina arī UNESCO medijpratības mācību materiāli.
Turklāt UNESCO iesaka izvairīties no apzīmējuma fake news jeb “viltus ziņas”, jo informācijas sagrozīšanas veidi var būt ļoti dažādi: vienā gadījumā tā ir kļūda, citā — no konteksta izrauta frāze, vēl citā — nepareizi salikti uzsvari vai apzināti meli.
Kā manipulē ar patiesiem faktiem?
Manipulācijām ir viena kopīga iezīme: atsevišķi fakti var būt pilnīgi patiesi, bet kopējais priekšstats — sagrozīts. Pārbaudot konkrētu skaitli, citātu vai fotogrāfiju, var izrādīties, ka viss ir pareizi. Problēma slēpjas tajā, kā informācija atlasīta un pasniegta.
Aplūkosim galvenos paņēmienus.
Maldinošs konteksts
Fotogrāfija, video vai citāts var būt pilnīgi autentisks. Manipulācija sākas brīdī, kad to sasaista ar citu notikumu, vietu vai laiku vai piešķir tam nozīmi, ko sākotnējais materiāls neapstiprina.
Piemēram:
- īstu fotogrāfiju vai video var papildināt ar parakstu, kas rada iespaidu, ka tas uzņemts citā vietā vai attiecas uz citu notikumu;
- citātu var pasniegt kā izteikumu par citu jautājumu vai notikumu, lai gan sākotnēji tas attiecies uz kaut ko pavisam citu.
Tātad problēma ir tajā, ka autentisks materiāls tiek ievietots tam neatbilstošos apstākļos vai tā nozīme tiek izskaidrota nepareizi.
UNESCO savos mācību materiālos šādu saturu pieskaita maldinošai informācijai. Tajos skaidrots, ka mūsu smadzenes labprātāk uzticas tam, ko redzam savām acīm. Ja redzam īstu video, mēs neapzināti attiecinām šo uzticēšanos arī uz tā virsrakstu. Šādā gadījumā manipulatoriem nekas nav jāmontē — pietiek ar parakstu radīt vēlamo iespaidu.
Reāls piemērs — protesti Parīzē un “Katjuša”. 2026. gada oktobrī sociālajos tīklos izplatījās īsts video no protesta Francijā ar apgalvojumu, ka tā dalībnieki dzied padomju dziesmu “Katjuša”.
Melodija patiešām ir līdzīga, taču vārdi ir citi: Nous, ce qu’on veut, c’est la grève générale (“Mēs gribam vispārēju streiku”). Šī protesta dziesma Francijā izmantota arī agrāk, tostarp 2019. un 2023. gada demonstrācijās. Šo faktu jau vairākkārt pārbaudījuši faktu pārbaudes žurnālisti.
Kas šeit nav kārtībā? Video paraksts izmanto atpazīstamo melodiju, bet ignorē dziesmas saturu un mudina skatītāju izdarīt secinājumu, ko pats video neapstiprina.
Tikai izdevīgie fakti: cherry-picking un skaitļi bez konteksta
Cherry-picking jeb selektīva faktu atlase ir paņēmiens, kad no plaša informācijas vai datu kopuma izvēlas tikai tos faktus, kas apstiprina vēlamo secinājumu, bet pārējos noklusē.
Šādā gadījumā atsevišķs fakts, datums vai skaitlis var būt pilnīgi pareizs, taču vienpusīga datu atlase var maldināt.
UNESCO skaidro, ka šis paņēmiens izmanto mūsu domāšanas īpatnību, ko sauc par apstiprinājuma aizspriedumu. Tā dēļ mūsu smadzenes vieglāk pieņem faktus, kas atbilst jau esošajiem priekšstatiem.
Piemēram, tas attiecas uz gadījumiem, kad publikācijā citē tikai tos cilvēkus, kuru viedoklis ir izdevīgs autoram, bet pretējo nostāju vispār neatspoguļo.
Izdevīga atskaites punkta izvēle attiecas arī uz skaitļiem. Piemēram, var parādīt, ka kāds rādītājs pēdējā gada laikā pieaudzis no 60 līdz 72 — tātad par 20%. Tā būs patiesība. Taču, ja pirms četriem gadiem šis rādītājs bija 100, tad ilgākā periodā tas, gluži pretēji, ir samazinājies par 28%.
Abi apgalvojumi ir faktoloģiski pareizi. Taču tie rada pretēju iespaidu, jo viss ir atkarīgs no autora izvēlētā atskaites punkta.
Līdzīgi darbojas arī izdevīga laika perioda izvēle. Var parādīt dažus mēnešus, kuros cenas samazinājušās, un nepieminēt, ka gada laikā tās pieaugušas. Vai arī atsaukties uz vienas aptaujas rezultātiem, nepaskaidrojot, kā tika formulēts jautājums un ko rāda citi pētījumi.
Nozīme ir arī izvēlētajai aprēķinu metodei. Iedomāsimies uzņēmumu, kurā deviņi darbinieki saņem 1000 eiro, bet vadītājs — 10 000 eiro. Vidējā alga būs 1900 eiro, lai gan gandrīz visi darbinieki saņem ievērojami mazāk. Šādā gadījumā mediānā alga labāk atspoguļos vairākuma situāciju.
Svarīgi saprast, ka nevienā rakstā vai publikācijā nav iespējams ietvert visus pastāvošos faktus, tāpēc autori vienmēr veic atlasi. Taču šāda atlase kļūst manipulatīva, ja ārpus publikācijas tiek atstāta informācija, kas būtiski maina kopējo priekšstatu.
Reāls piemērs — Latvijas valsts parāds. 2023. gadā sociālajos tīklos Latvijas valsts parādu 15,9 miljardu eiro apmērā dēvēja par “milzīgu”. Summa bija īsta, taču bez salīdzinājuma tā maz ko izskaidroja. Vēlāk Re:Check žurnālisti pārbaudīja šo apgalvojumu un noskaidroja, ka Latvijas valsts parāds veidoja 39,5% no iekšzemes kopprodukta. Tolaik tas bija viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
Kas šeit nav kārtībā? Absolūtā summa tika minēta bez rādītāja, kas ļauj novērtēt faktisko valsts parāda slogu.
Pareizi skaitļi, maldinošs grafiks
Sākotnējie dati var būt precīzi, taču pats grafiks vai diagramma veidota tā, lai vizuāli sagrozītu realitāti. Piemēram, ievērojami pārspīlētu vai, gluži pretēji, noslēptu atšķirības.
Iespaidu var ietekmēt izlaisti gadi, atšķirīgi intervāli starp datumiem, divas vertikālās skalas, nesamērīga izmēra simboli vai mērvienību trūkums.
Vēl viens izplatīts paņēmiens ir saīsināta skala, kas nesākas no nulles. Dažkārt tas ir pamatoti, piemēram, lai labāk parādītu nelielas svārstības. Taču lasītājam skaidri jāredz, no kuras vērtības skala sākas un cik liela atšķirība ir patiesībā.
Atsevišķa uzmanība jāpievērš prognozēm — vai tās netiek pasniegtas kā jau noticis fakts.
Pētnieki norāda, ka grafikus un citus vizuāli attēlotus datus cilvēks uztver ļoti ātri. Tāpēc grafika noformējums var radīt noteiktu iespaidu vēl pirms lasītājs rūpīgi aplūkojis skaitļus.
Reāls piemērs — apkures cenu salīdzinājums. 2017. gadā Rīgas dome publicēja diagrammu, kurā bija salīdzinātas apkures cenas Latvijas lielākajās pilsētās. Vizuāli tā radīja iespaidu, ka apkure Rīgā ir aptuveni divreiz lētāka nekā Daugavpilī un Valmierā. Patiesībā atšķirība bija aptuveni 10% salīdzinājumā ar Daugavpili un 7,5% salīdzinājumā ar Valmieru. Šāds efekts radās tāpēc, ka vertikālā skala nesākās no nulles.
Kas šeit nav kārtībā? Diagrammā norādītie skaitļi varēja būt pareizi, taču stabiņu garums ievērojami pārspīlēja faktisko atšķirību. Šo piemēru analizēja organizācijas “Datu skola” speciālisti.
Patiesi fakti vēl nepierāda izdarīto secinājumu
Dažkārt paši dati ir pareizi, taču no tiem izdara kļūdainu vai manipulatīvu secinājumu. Piemēram, mākslīgi sasaistot divus notikumus.
Ja pēc kāda lēmuma pieņemšanas cenas patiešām samazinājušās, tas vēl nenozīmē, ka tieši šis lēmums bijis samazinājuma cēlonis. Līdzīga problēma rodas, ja, balstoties uz pārāk mazu izlasi, izdara secinājumus par visu valsti vai vienas cilvēku grupas pieredzi attiecina uz visiem pārējiem.
Reāls piemērs. 2025. gada vasarā Latvijas Ministru prezidente un ekonomikas ministrs paziņoja, ka ar lielveikalu tīkliem parakstītais memorands palīdz samazināt pirmās nepieciešamības pārtikas preču cenas.
Taču Re:Check žurnālisti noskaidroja, ka tā gada maijā un jūnijā cenas patiešām samazinājās, bet jūlijā atkal pieauga. Turklāt līdzīgs cenu samazinājums sezonālu iemeslu dēļ bija vērojams arī iepriekšējos gados.
Kas šeit nav kārtībā? Pats cenu samazinājuma fakts bija patiess. Taču secinājums, ka cenu kritums bijis konkrētā lēmuma rezultāts, neapstiprinājās.
Kā atpazīt manipulācijas ar patiesiem faktiem?
Atpazīt manipulācijas ar patiesību ir sarežģītāk nekā parastas viltus ziņas. Ja meklētājprogrammā pārbaudīsiet atsevišķu skaitli vai video kadru, atradīsiet apstiprinājumu, ka tas ir īsts.
Tāpēc šādos gadījumos jāpārbauda konteksts, mērogs un tas, cik pilnīgs ir sniegtais priekšstats. Medijpratības un faktu pārbaudes eksperti iesaka sev uzdot piecus jautājumus.
Pēc tam svarīgi izvērtēt, kādu secinājumu jums piedāvā izdarīt un vai tas sakrīt ar informāciju, ko atrodat citos avotos.
Vairāk par to, kā lasīt ziņas un neuzķerties uz viltus informāciju, “Chayka” stāstīja šajos rakstos:
Lasiet arīKā nekļūt par viltus ziņu upuri? Skaidrojam, kā lasīt ziņas, pārbaudot faktuslat.chayka.lv
