Samazināt nodokļus, palielināt pabalstus, vairāk tērēt aizsardzībai un medicīnai, mazināt birokrātiju, mainīt vēlēšanu sistēmu. Partijas, kas kandidē Saeimas vēlēšanās, piedāvā ļoti atšķirīgus Latvijas nākotnes risinājumus. Daži solījumi ir izteikti konkrētās summās un termiņos, citi ietilpst dažās vispārīgās frāzēs.
15. Saeimas vēlēšanās piedalās 14 saraksti. “Chayka” izpētīja to programmas un noskaidroja, vai tajās ir paskaidrots, kā partijas plāno īstenot savus solījumus.
Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī. Šajā dienā vēlēšanu iecirkņi Latvijā un ārvalstīs strādās no plkst. 8.00 līdz 20.00.
Nr. 1: “Suverēnā vara” un “Apvienība Jaunlatvieši”
Īsumā par partijām un to sarakstu
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) izlozē pirmais numurs vēlēšanās tika kopīgajam partiju “Suverēnā vara” un “Apvienība Jaunlatvieši” sarakstam.
“Suverēnā vara” ir konservatīva populistiska partija, ko izveidojušas 13. Saeimas deputātes Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova. “Apvienība Jaunlatvieši” ir populistiska eiroskeptiska partija, ko 2023. gada februārī nodibināja bijušie partijas “Katram un katrai” biedri Rūdolfs Brēmanis, Edgars Dārznieks un Artūrs Klebahs.
Saraksta līderi Rīgā ir Rīgas domes deputāti Jūlija Stepaņenko un Rūdolfs Brēmanis, kā arī SIA “Hergensoresinvest” izpilddirektore Ļubova Švecova.
Latgalē kandidē 17 kandidāti. Pirmie sarakstā ir Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko, partijas tehniskais darbinieks Andrejs Jakovļevs un SIA “Rietumu Noma” valdes loceklis Leontijs Morozs.
Apvienības programma
Saraksta programma saucas “Plāns Latvijai”. Programmas centrā ir demogrāfija un sociālā politika. Apvienība piedāvā nepaaugstināt pensionēšanās vecumu, noteikt minimālo pensiju puses minimālās algas apmērā (tas ir, no 213 līdz 390 eiro 2026. gadā), pielīdzināt neapliekamo minimumu minimālajai algai (no 550 līdz 780 eiro), kā arī ieviest nodokļu atvieglojumus vientuļajiem vecākiem.
Valsts ģimenes pabalstu piedāvāts noteikt ceturtdaļas minimālās algas apmērā (195 eiro 2026. gadā) par katru bērnu, atcelt prasību par 20 gadu darba stāžu pensijas saņemšanai un ļaut izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus.
Sociālās drošības finansēšanai tiek piedāvāts izveidot atsevišķu fondu no valsts uzņēmumu dividendēm.
Ekonomikā apvienība piedāvā pārveidot ALTUM par pilnvērtīgu nacionālo banku, ierobežot izejvielu eksportu un attīstīt pilna cikla ražošanu. Programmā paredzēts arī samazināt PVN pārtikai, sabiedriskajai ēdināšanai un viesnīcām līdz 5%, atbrīvot jauniešus līdz 25 gadu vecumam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, noteikt piecu gadu moratoriju nodokļu paaugstināšanai un jaunu nodokļu ieviešanai, kā arī atcelt nekustamā īpašuma nodokli mājokļiem.
Programmā ir arī solījumi pārtraukt airBaltic finansēšanu, iesaldēt Rail Baltica būvniecību un noteikt atbildīgos par līdzekļu izšķērdēšanu.
Turklāt partija piedāvā atteikties no tām “zaļā kursa” prasībām, kas “apgrūtina iedzīvotāju un uzņēmēju dzīvi”, samazināt Saeimas deputātu skaitu no 100 līdz 50 un sola aizsargāt nacionālo minoritāšu valodas, īpaši krievu valodu.
Vienlaikus partiju apvienība piedāvā:
- izvērtēt iespēju Latvijai izstāties no Pasaules Veselības organizācijas,
- atteikties no daļas pašreizējās aizsardzības politikas, tostarp jauniešu iesaukšanas dienestā,
- nepieļaut Latvijas iesaistīšanos militāros konfliktos, tostarp to finansēšanā.
Programmas analīze
Programmā ir konkrēti solījumi, piemēram, pabalstu, pensiju un nodokļu likmju apmēri. Tomēr lielākajai daļai pasākumu nav izskaidrots to īstenošanas mehānisms — kā tie tiks realizēti, kādi būs termiņi, kuras iestādes būs atbildīgas, kā arī finansējuma avoti.
Daļa priekšlikumu ir atkarīga ne tikai no Saeimas un valdības lēmumiem, bet prasa arī pašvaldību iesaisti un lēmumus ES līmenī. Dažiem lēmumiem — piemēram, Saeimas deputātu skaita samazināšanai līdz 50 un Valsts prezidenta tiešām vēlēšanām — nepieciešami Satversmes grozījumi.
Galvenais trūkums — programmā nav izskaidrots, kā jaunie izdevumi tiks savienoti ar nodokļu samazināšanu un atcelšanu, kas savukārt samazinās nodokļu ieņēmumus.
Nr. 2: “Mēs mainām noteikumus”
Īsumā par partiju un tās sarakstu
CVK izlozes rezultātā otrais numurs vēlēšanās tika partijai “Mēs mainām noteikumus”. Tā ir centriska partija, kas izveidota 2021. gadā. Līdz 2026. gada februārim tā saucās “Republika”.
Partiju dibināja ekonomists un bijušais ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. 2026. gada februārī partija mainīja nosaukumu, bet par tās priekšsēdētāju kļuva režisors Alvis Hermanis.
Saraksta līderi Rīgā ir partijas ģenerālsekretārs un valdes loceklis Jāzeps Baško, Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Daiga Behmane.
Latgalē no partijas kandidē 11 kandidāti. Pirmie trīs sarakstā ir producents un mūziķis Ainars Mielavs, “Caritas Latvija” koordinatore Latgalē Janīna Kursīte un tulkotājs Einārs Jurkēvičs.
Programma
Partijas programma veidota ap deregulāciju, decentralizāciju un valsts aparāta samazināšanu.
Valsts pārvaldē tiek piedāvāts:
- pāriet uz “nulles budžetu” un viena Saeimas sasaukuma laikā panākt bezdeficīta budžetu;
- uz pusi samazināt valsts un pašvaldību uzņēmumu skaitu;
- pieņemot katru jaunu likumu, atcelt vismaz divus spēkā esošos;
- reorganizēt vai likvidēt iestādes ar dublējošām funkcijām;
- uz pusi samazināt Rīgas domes deputātu skaitu.
Turklāt programma piedāvā mainīt vēlēšanu sistēmu: ieviest vienu nododamu balsi (līdzīga sistēma darbojas Īrijā), ļaut balsot par dažādu partiju kandidātiem, atcelt 5% barjeru un sadalīt valsti mazākos vēlēšanu apgabalos. Referenduma ierosināšanas slieksni vēlas samazināt līdz 25 tūkstošiem parakstu (pašlaik tie ir 10% vēlētāju jeb aptuveni 150 tūkstoši cilvēku), bet valsts finansējumu partijām — atcelt.
Ekonomikā partija sola 10% nodokli mikrouzņēmumiem, vienotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim. Atvieglojumu par bērnu piedāvāts palielināt līdz 500 eiro mēnesī, savukārt PVN, pērkot pirmo mājokli jaunā projektā, samazināt līdz nullei.
Liels uzsvars likts uz digitalizāciju un MI. Veselības aprūpē piedāvāts izveidot vienotu rindu un apmaksāt daļu privāto klīniku pakalpojumu, ja valsts nevar nodrošināt ārstēšanu laikus. Finansējumu vēlas sasaistīt ar ārstēšanas rezultātiem, bet medikamentus iegādāties kopīgi ar citām Baltijas valstīm. Papildu līdzekļus vispirms paredzēts novirzīt māsu un ārstu palīgu algām.
Latgalei un Alūksnes novadam tiek piedāvāts īpašs ekonomiskais režīms.
Programmas analīze
Daudzi programmas solījumi formulēti pietiekami konkrēti, un daļai no tiem aprakstīts arī mehānisms. Piemēram, jaunā vēlēšanu sistēma, vienotā rinda medicīnā, īpašs nodokļu režīms pierobežai un nulles budžeta princips.
Vienlaikus lielākajai daļai pasākumu nav norādīti finansējuma avoti — tostarp nodokļu atvieglojumiem un papildu izdevumiem veselības aprūpei, izglītībai un infrastruktūrai.
Daži priekšlikumi prasa ne tikai Ministru kabineta vai Saeimas lēmumu. Piemēram, sliekšņa samazināšanai vairāku valsts mēroga referendumu ierosināšanai būs nepieciešami Satversmes grozījumi.
Nr. 3: Partiju apvienība “Saskaņas centrs”
Īsumā par partiju un tās sarakstu
CVK izlozes rezultātā trešais numurs vēlēšanās tika partiju apvienībai “Saskaņas centrs”. Apvienību pirms 15. Saeimas vēlēšanām izveidoja sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” un “Centra partija”.
“Saskaņa” daudzus gadus bija pārstāvēta Saeimā, taču 2022. gada parlamenta vēlēšanās ieguva 4,81% balsu un nepārvarēja 5% barjeru. “Centra partija” dibināta 2005. gadā un 2022. gada vēlēšanās saņēma 0,33% balsu.
Saraksta līderi Rīgā ir “Saskaņas” valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, “Centra partijas” valdes priekšsēdētājs Igors Meļņikovs un “Saskaņas” valdes loceklis Sandris Bergmanis.
Latgalē kandidē 16 kandidāti. Pirmie sarakstā ir biedrības Latvija 150 valdes loceklis Aivars Smans, bijušais Daugavpils vicemērs Aleksejs Vasiļjevs un informācijas sistēmu ieviešanas konsultants Igors Ņikitins.
Programma
Programmas sauklis ir “Godīgums, atbildība un sadarbība”. Galvenais uzsvars likts uz sociālo aizsardzību, valsts pakalpojumu pieejamību un valsts lomas palielināšanu ekonomikā.
Minimālo pensiju un garantēto sociālo minimumu piedāvāts paaugstināt virs nabadzības riska sliekšņa, invaliditātes pabalstus palielināt par 25%, bet bērna piedzimšanas pabalstu — līdz 1000 eiro. Ģimenēm ar otro bērnu valsts pabalstu vēlas palielināt piecas reizes. Visiem skolēniem līdz devītajai klasei sola bezmaksas ēdināšanu.
Veselības aprūpē partija piedāvā centralizēt rindu pārvaldību un medikamentu iepirkumus, samazināt PVN visnepieciešamākajām zālēm līdz 5% un sākt valsts aptieku tīkla pilotprojektu. Ikgadējām profilaktiskajām pārbaudēm jākļūst bezmaksas, bet valsts apmaksātu zobārstniecību plānots pakāpeniski attiecināt uz bērniem, jauniešiem un maznodrošinātajiem.
Finansēšanai tiek piedāvāta progresīvāka nodokļu sistēma, tostarp nodokļa ieviešana luksusa un neizmantotam nekustamajam īpašumam. Tāpat piedāvāts ierobežot pārmērīgu peļņu pirmās nepieciešamības precēm.
Izglītībā partija sola paaugstināt skolotāju algas, ieviest viņiem izdienas pensijas un valsts līdzfinansējumu ārpusskolas nodarbībām līdz 50%, pakāpeniski pāriet uz bezmaksas augstāko izglītību un pieņemt likumu, kas ļautu mācības nacionālo minoritāšu valodās.
Turklāt tiek piedāvāts mainīt vēlēšanu sistēmu uz mažoritāru, ieviest deputātu atsaukšanas mehānismu, Valsts prezidenta tiešas vēlēšanas un drošu elektronisko vēlēšanu pilotmodeli.
Ārpolitikā programma nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Programmas analīze
Programmā ir konkrētas izmaiņu idejas — pabalstu, nodokļu un maksājumu apmēri, bet vairākiem solījumiem ir nosaukti arī instrumenti papildu ieņēmumu iegūšanai jauno izdevumu segšanai. Tomēr vērienīgās sociālās sistēmas un valsts dzīvojamā fonda paplašināšanas izmaksas nav norādītas.
Lielākā daļa pasākumu ir parlamenta un valdības kompetencē, lai gan vēlēšanu sistēmas un Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņai būs nepieciešami Satversmes grozījumi, bet daži lēmumi ir atkarīgi no ES politikas un starptautiskās sadarbības.
Nr. 4: Zaļo un Zemnieku savienība
Īsumā par partiju un tās sarakstu
CVK izlozes rezultātā ceturtais numurs vēlēšanās tika Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS). Tā ir centriska politiskā apvienība, kas dibināta 2002. gadā. Tajā ietilpst Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība.
2022. gada parlamenta vēlēšanās ZZS ieguva 12,44% balsu un 16 vietas 14. Saeimā. Pirmo gadu partija pavadīja opozīcijā, no 2023. gada — koalīcijā ar “Progresīvajiem” un “Jauno Vienotību”, bet kopš 2026. gada pavasara palika koalīcijā ar “Apvienoto sarakstu”, Nacionālo apvienību un “Jauno Vienotību”.
Saraksta līderi Rīgā ir ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Saeimas deputāts Augusts Brigmanis un Saeimas deputāts Oļegs Burovs. Latgalē kandidē 17 kandidāti. Pirmie sarakstā ir 14. Saeimas deputāts Kaspars Melnis, Saeimas deputāte Līga Kozlovska un Daugavpils Olimpiskā centra valdes loceklis Andris Morozovs.
Programma
ZZS programma ir viena no tām, kurā ir visvairāk konkrētu skaitļu. Uzsvars likts uz ienākumu pieaugumu, veselības aprūpi, aizsardzību, ģimeņu atbalstu, reģionālo attīstību un investīciju piesaisti.
Līdz 2030. gadam partija sola:
- paaugstināt minimālo algu līdz 1250 eiro, vidējo algu — līdz 2500 eiro, bet vidējo pensiju — līdz 1000 eiro;
- bērna piedzimšanas pabalstu palielināt līdz 2000 eiro;
- samazināt PVN pirmās nepieciešamības pārtikas precēm līdz 5%, sabiedriskajai ēdināšanai — līdz 12%, bet atcelt nekustamā īpašuma nodokli galvenajam mājoklim;
- veselības aprūpei novirzīt 6% no IKP, augstākajai izglītībai un zinātnei — 2%, aizsardzībai — vairāk nekā 5%.
Partija sola paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu, atcelt maksu par recepšu apkalpošanu, uzlabot bērnu zobārstniecību un reģionālo slimnīcu finansējumu.
Partijas prioritāšu vidū ir arī bezmaksas ēdināšana skolēniem līdz 9. klasei, produktivitātes pieaugums vismaz par 5% gadā, vismaz viena miljarda eiro ārvalstu investīciju piesaiste ik gadu, ar citām ES valstīm vienādi tiešmaksājumi lauksaimniekiem, aizsardzības un austrumu robežas stiprināšana, digitalizācija un birokrātijas samazināšana.
Pierobežai partija sola Eiropas līmenī panākt, lai ES austrumu robežas valstis tiktu atzītas par atsevišķu makroreģionu ar mērķētu finansiālu atbalstu.
Programmas analīze
Programmas pozitīvās puses ir konkrētais termiņš līdz 2030. gadam, daudzie rādītāji un atsevišķi mehānismi to sasniegšanai.
Tomēr programmā praktiski nav skaidrojumu, no kurienes tiks ņemta nauda jauno izdevumu segšanai. Vienīgais ievērojamais papildu līdzekļu avots, kas minēts programmā, ir vismaz 500 miljonu eiro ietaupījums pēc valsts izdevumu audita. Taču arī šeit nav paskaidrots, vai šāds ietaupījums būs pietiekams, lai vienlaikus būtiski palielinātu izdevumus un nodrošinātu nodokļu atvieglojumus.
Nr. 5: Nacionālā apvienība
Īsumā par partiju un tās sarakstu
CVK izlozes rezultātā piektais numurs vēlēšanās tika Nacionālajai apvienībai. Tā ir nacionāli konservatīva politiskā partija.
2022. gada Saeimas vēlēšanās partija ieguva 9,29% balsu un 13 deputātu mandātus. Pēc vēlēšanām tā iekļāvās valdošajā koalīcijā, 2023. gadā pārgāja opozīcijā, bet 2026. gada pavasarī atgriezās valdībā.
Saraksta līderi Rīgā ir izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone, kultūras ministrs Nauris Puntulis un Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš.
Latgalē kandidē 17 kandidāti. Pirmie sarakstā ir Saeimas deputāts Edmunds Teirumnieks, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Latgales reģiona vadītājs Andrejs Zelčs un projektu koordinators Rolands Keišs.
Programma
Programma veidota uz saukļa “Latviska, droša un augoša Latvija”. Galvenie uzsvari ir latviešu valodas un nacionālās identitātes stiprināšana, aizsardzība, imigrācijas ierobežošana, ekonomikas izaugsme un ģimeņu atbalsts.
Partija vēlas paplašināt latviešu valodas obligātu lietošanu publiskajā telpā un valsts iestādēs, stiprināt Valsts valodas centru un turpināt publiskās vides derusifikāciju.
Aizsardzības izdevumus piedāvāts palielināt līdz vairāk nekā 5% no IKP. Partija sola attīstīt pretgaisa aizsardzību, bezpilota sistēmas, civilo aizsardzību un patvertņu tīklu, palielināt sagatavoto rezervistu skaitu un pilnībā pārraut ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju. Vienlaikus paredzēts turpināt militāro, politisko un ekonomisko atbalstu Ukrainai līdz uzvarai un ciešāk sadarboties ar ASV, Baltijas un Ziemeļvalstīm, kā arī Poliju.
Partija arī sola veicināt Latvijai nelojālu personu un Krievijas pilsoņu izbraukšanu no valsts un neatbalstīt ES lēmumus, kas uzliktu Latvijai pienākumu uzņemt imigrantus.
Latgalei programma piedāvā atbalstu latgaliešu valodai.
Ekonomikas mērķu vidū ir sasniegt IKP uz vienu iedzīvotāju 80% apmērā no ES vidējā rādītāja. Ģimenēm tiek piedāvāti būtiski pabalsti, tostarp ģimenes pabalsts līdz 600 eiro, ja ir trīs vai vairāk bērnu, un 15 tūkstošu eiro grants hipotekārā kredīta dzēšanai par katru bērnu.
Programmas analīze
Programmā ir daudz diezgan konkrētu pasākumu ar skaitļiem — piemēram, pabalstu, mājokļu grantu un aizsardzības izdevumu apmēri. Vienlaikus ir arī vispārīgi formulējumi, piemēram, “samazināsim rindas pie speciālistiem”, “uzlabosim autoceļus un ostas” vai “samazināsim birokrātiju”, bez detalizēta skaidrojuma par rezultāta sasniegšanas mehānismu.
Nr. 6: “Gobzema saraksts”
Īsumā par partiju un tās sarakstu
CVK izlozes rezultātā sestais numurs vēlēšanās tika “Gobzema sarakstam”. 2022. gada Saeimas vēlēšanās partija saucās “Katram un katrai”. Tā ieguva 3,67% balsu un neiekļuva 14. Saeimā. Pēc vēlēšanām Aldis Gobzems paziņoja par aiziešanu no politikas. 2026. gada jūnijā partija tika pārdēvēta par “Gobzema sarakstu”.
Saraksta līderi Rīgā ir “Gobzema saraksta” sabiedrisko attiecību speciālists Arigo Toro, Marita Liepiņa un Valsts kases informācijas sistēmu konsultante Sanita Lemeševska.
Latgalē kandidē četri kandidāti. Pirmie sarakstā ir uzņēmējs Raimonds Nipers, SIA “Zuchel Kuche” valdes loceklis Sergejs Pirogovs un juriste Viktorija Grāfe.
Programma
Programma veidota ap četriem galvenajiem solījumiem: samazināt valsts aparātu, samazināt nodokļus, strauji palielināt atbalstu ģimenēm un īstenot atturīgāku ārpolitiku. Partija deklarē uzticību tradicionālajai ģimenei, kristīgajām vērtībām un valsts neiejaukšanos privātajā dzīvē un uzņēmējdarbībā.
Konkrētākie priekšlikumi attiecas uz ģimenēm:
- Ģimenes ar trim un vairāk bērniem piedāvāts atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet par katra bērna piedzimšanu izmaksāt vismaz 5 tūkstošus eiro.
- Pabalstu par bērnu līdz divu gadu vecumam vēlas noteikt līdz 1000 eiro mēnesī.
- Par bērniem, kas vecāki par diviem gadiem, maksājumiem jābūt no 100 eiro par vienu bērnu līdz 400 eiro par katru bērnu ģimenē ar četriem vai vairāk bērniem.
Izglītībā partija piedāvā atcelt mājasdarbus, ļaut labot atzīmes un nodrošināt bezmaksas ēdināšanu visiem bērniem no bērnudārza līdz vidusskolas absolvēšanai.
Partija sola arī samazināt PVN pārtikai, elektroenerģijai un gāzei līdz 12%, bet zālēm — līdz 5%. Nodokli vienīgajam mājoklim vēlas atcelt.
Ekonomikā partija piedāvā:
- samazināt kapitāla pieauguma un uzņēmumu sadalītās peļņas nodokli līdz 15%;
- pārveidot ALTUM par Valsts investīciju banku;
- padarīt otro pensiju līmeni brīvprātīgu un ļaut izņemt uzkrājumus;
- ieviest vienotu fiksētu nodokli pašnodarbinātajiem, mazajām saimniecībām un amatniekiem.
Ārpolitikā partija iestājas par piesardzīgāku Latvijas lomu Krievijas karā pret Ukrainu, uzsverot “reālpolitiku, diplomātiju un mieru”.
Aizsardzībā prioritāte tiek dota bezpilota lidaparātu ražošanai, pretgaisa aizsardzībai un radioelektroniskās cīņas sistēmām. Partija arī sola divkāršot policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu algas.
Programmas analīze
Programmā ir daudz konkrētu solījumu ar skaitļiem — sākot ar bērnu pabalstu un nodokļu likmju apmēriem un beidzot ar policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu algu divkāršošanu. Dažiem punktiem ir norādīts arī īstenošanas veids, taču ievērojama daļa solījumu formulēta kā gala rezultāts, nepaskaidrojot, kā tieši to sasniegt.
Programmas galvenais trūkums ir nauda. Tajā vienlaikus piedāvāti ļoti lieli jauni izdevumi un būtiska nodokļu samazināšana, taču nav ne izmaksu aprēķinu, ne finansējuma avotu.
Nr. 7: “Apvienotais saraksts”
Īsumā par partiju un tās sarakstu
CVK izlozes rezultātā septītais numurs vēlēšanās tika “Apvienotajam sarakstam”. Tā ir politiska apvienība, kas balstīta reģionālisma un zaļā konservatīvisma principos un izveidota 2022. gada 1. jūlijā.
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās “Apvienotais saraksts” ieguva 11,01% balsu un 15 deputātu mandātus. Pirmajā gadā tas darbojās valdošajā koalīcijā, bet pēc valdības maiņas 2023. gadā pārgāja opozīcijā. 2026. gada pavasarī apvienība pārgāja valdībā, kuras vadību uzņēmās Andris Kulbergs.
Saraksta līderi Rīgā ir Ministru prezidents Andris Kulbergs, Ādažu novada domes deputāte Karina Miķelsone un Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka.
Latgalē kandidē 17 kandidāti. Pirmie sarakstā ir Saeimas deputāts Juris Viļums, bijušais Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Saeimas deputāte Ināra Groce.
Programma
“Apvienotā saraksta” programma pasniegta kā pašreizējā premjera Andra Kulberga komandas plāns. Centrālais solījums ir stiprināt drošību, sakārtot valsts finanses un samazināt izšķērdību, radikāli nedemontējot esošās sistēmas.
Drošības jautājumos partija piedāvā paplašināt valsts aizsardzības dienestu, stiprināt Zemessardzi, attīstīt bezpilota sistēmas un pabeigt austrumu robežas aizsardzības līniju. Katram reģionam vēlas sagatavot atsevišķu krīzes plānu, izveidot patvertņu tīklu un ar uzņēmumiem noslēgt iepriekšējus piegāžu līgumus krīzes gadījumiem.
Viens no centrālajiem mērķiem ir četru gadu laikā panākt bezdeficīta pamatbudžetu. Valsts aktīvu pārvaldīšanai piedāvāts izveidot Latvijas attīstības fondu, bet Rail Baltica apjomu samazināt līdz minimāli īstenojamam variantam, pilnībā kontrolējot izdevumus.
Veselības aprūpē tiek piedāvāta vienota pieraksta sistēma un valsts veselības apdrošināšana pēc principa “nauda seko pacientam”, tostarp ārstēšana sertificētās privātās iestādēs. Mediķus uz reģioniem vēlas piesaistīt ar mērķstipendijām, mājokļa atbalstu un prakses programmām.
Jaunajām un daudzbērnu ģimenēm paredzētas mājokļu programmas un valsts garantijas. Turklāt vecākiem vēlas atļaut strādāt bērna kopšanas laikā, nezaudējot pabalstu. Plānota arī plaša MI ieviešana valsts pārvaldē.
Programmas analīze
Tā ir viena no pārvaldības ziņā strukturētākajām programmām, jo tajā biežāk nosaukts ne tikai vēlamais rezultāts, bet arī ieceres īstenošanas mehānismi. Programmā ir konkrēti mērķi un termiņi. Taču mērķis četru gadu laikā panākt bezdeficīta pamatbudžetu nonāk pretrunā ar solījumiem par jaunām investīcijām aizsardzībā, mājokļos, medicīnā un infrastruktūrā.
Daļa mērķu — vienādi lauksaimniecības maksājumi, Eiropas finansējums infrastruktūrai un Rail Baltica — ir atkarīgi ne tikai no Latvijas valdības, bet arī no ES lēmumiem un vienošanās ar partneriem.
Nr. 8: “Latvija pirmajā vietā”
Īsumā par partiju un tās sarakstu
CVK izlozes rezultātā astotais numurs vēlēšanās tika partijai “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Tā ir konservatīva partija, ko 2021. gada augustā dibināja uzņēmējs, bijušais Saeimas deputāts, bijušais satiksmes ministrs un bijušais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.
2022. gada Saeimas vēlēšanās partija pirmo reizi iekļuva parlamentā, iegūstot 6,24% balsu un deviņus deputātu mandātus. Visu 14. Saeimas sasaukumu LPV strādāja opozīcijā.
Saraksta līderi Rīgā ir Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers, Rīgas domes deputāts Andrejs Klementjevs un mācītājs Ainars Baštiks. Latgalē kandidē 17 kandidāti. Pirmie sarakstā ir Rēzeknes domes deputāts Aleksandrs Bartaševičs un Saeimas deputātes Viktorija Pleškāne un Jekaterina Drelinga.
Programma
Partijas programma notiek ar saukli “Pacelsim Latviju!”. Tās galvenie akcenti ir nodokļu samazināšana, lielu investīciju piesaiste, dzimstības atbalsts, infrastruktūras paplašināšana un attiecību stiprināšana ar ASV.
Partija piedāvā noteikt 10% nodokli pašnodarbinātajiem, uzņēmumu peļņai un kapitāla pieaugumam. Līdz 10% vēlas samazināt PVN apkurei, daļai pārtikas produktu, bērnu precēm, tūrismam un sabiedriskajai ēdināšanai. Mātes ar diviem nepilngadīgiem bērniem paredzēts atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet nodokli vienīgajam mājoklim atcelt.
Uz ALTUM bāzes partija vēlas izveidot Nacionālo attīstības banku. Vērienīgāko solījumu vidū ir vismaz desmit infrastruktūras projekti ar kopējo vērtību no 10 miljardiem eiro, atomelektrostacijas būvniecība kopā ar amerikāņu partneri, Via Baltica paplašināšana un Rīgas lidostas pārveidošana par lielāko aviācijas mezglu Ziemeļeiropā. Rail Baltica piedāvāts samazināt līdz atsevišķiem objektiem un turpināt tikai ar ES finansējumu.
Par katra bērna piedzimšanu piedāvāts izmaksāt 5 tūkstošus eiro. Lai palīdzētu ģimenēm ar mājokli, tiek piedāvāts izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas investoriem, kuri ieguldījuši vismaz miljonu eiro — puse summas būtu jāiegulda nekustamajā īpašumā vai uzņēmumā, bet otra puse — valsts dzimstības fondā.
Starp citiem pamanāmiem priekšlikumiem:
- ļaut izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus;
- nepaaugstināt pensionēšanās vecumu;
- apvienot Aizsardzības un Iekšlietu ministriju;
- pusi militāro iepirkumu veikt ASV;
- Satversmē nostiprināt partijas piedāvāto ģimenes definīciju;
- ieviest obligātu vidējo izglītību;
- dot ministriem tiesības patstāvīgi izdot ārējos normatīvos aktus savās nozarēs.
Turklāt partija sola īpašu uzmanību pievērst Latgales kā ES ārējās robežas drošībai un ekonomiskajai attīstībai.
Programmas analīze
Programmā ir daudz konkrētu solījumu, taču tajā īpaši pamanāma plaisa starp nodokļu samazināšanas mērogu, sociālo izdevumu pieaugumu un lielajiem projektiem.
Daži solītie rezultāti — piemēram, “Rīgas lidosta kļūs par lielāko aviācijas mezglu Ziemeļeiropā” — nav parasts solījums, ko valdība var izpildīt ar savu lēmumu. Lidostas gala pozīcija reitingos ir atkarīga no pasažieru pieprasījuma, aviokompāniju lēmumiem, citu lidostu konkurences un ārējās situācijas.
Dažiem citiem solījumiem nepieciešami Satversmes grozījumi vai lēmumi ES līmenī. Piemēram, Rail Baltica ir pārrobežu projekts, kura ievērojamu daļu finansē ES, tāpēc būtiskas izmaiņas ir atkarīgas arī no vienošanās ar partneriem un Eiropas Savienību.
Nr. 9: “Jaunā Vienotība”
Īsumā par partiju un tās sarakstu
CVK izlozes rezultātā devītais numurs vēlēšanās tika “Jaunajai Vienotībai”. Tā ir centriski labēja politiskā apvienība, kuras kodols ir 2010. gadā izveidotā partija “Vienotība”.
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās “Jaunā Vienotība” ieguva 18,97% balsu un 26 deputātu mandātus. Sasaukuma laikā apvienība vadīja Krišjāņa Kariņa un Evikas Siliņas valdības. Pēc valdības maiņas 2026. gada pavasarī “Jaunā Vienotība” palika valdošajā koalīcijā, bet pirmo reizi pēc daudziem gadiem zaudēja Ministru prezidenta amatu.
Saraksta līderi Rīgā ir ārlietu ministre Baiba Braže un Saeimas deputāti Arvils Ašeradens un Inese Lībiņa-Egnere. Latgalē kandidē 17 kandidāti. Pirmie sarakstā ir satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis un Saeimas deputātes Alīna Gendele un Anna Rancāne.
Programma
Programma saucas “Spēcīga Latvija drošā Eiropā”. Galvenie akcenti ir aizsardzība, dalība ES un NATO, ekonomikas izaugsme, veselības aprūpe, zinātne un valsts pārvaldes modernizācija.
Partija piedāvā aizsardzībai novirzīt 5% no IKP, stiprināt austrumu robežu, pretgaisa aizsardzību, Zemessardzi un sabiedroto pastāvīgo klātbūtni. Paredzēts turpināt atbalstīt Ukrainu un izdarīt spiedienu uz Krieviju līdz taisnīga miera panākšanai un Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai.
Finanšu un ekonomikas politikā izvirzīti šādi mērķi:
- noturēt valsts parādu zem 55% no IKP;
- nodrošināt IKP ikgadēju pieaugumu vismaz par 3,5%;
- palielināt investīcijas līdz vairāk nekā 30% no IKP;
- noteikt minimālo algu 50% apmērā no vidējās algas (tas ir, līdz 943 eiro bruto);
- palielināt neapliekamo minimumu līdz 80% no minimālās algas (līdz 624 eiro 2026. gadā);
- padarīt Latvijas ekonomiku par produktīvāko Baltijas valstīs.
Investīciju piesaistei partija piedāvā paātrinātas procedūras enerģētikā, aizsardzībā un mākslīgā intelekta jomā, industriālo parku attīstību un LIAA stiprināšanu kā vienas pieturas aģentūru. Atsevišķi solīts nacionālais mākslīgā intelekta attīstības plāns.
Veselības aprūpes finansējumu vēlas noteikt vismaz 6% no IKP un izveidot Nacionālo veselības un apdrošināšanas fondu. Paredzēts vienots pacienta portāls, rindu samazināšana un palīdzības paplašināšana onkoloģijā, kardioloģijā, psihiskajā veselībā, rehabilitācijā un paliatīvajā aprūpē.
Pētniecībai un izstrādei piedāvāts novirzīt 3% no IKP. Izglītībā partija iestājas par obligātu vidējo vispārējo vai profesionālo izglītību, profesionālās sagatavošanas attīstību un konkurētspējīgu pedagogu atalgojumu. Zinātnē un izglītībā uzsvars likts uz pētniecību, inovācijām un MI.
Programmas analīze
Programmā ir daudz izmērāmu mērķu un atsevišķi to sasniegšanas mehānismi. Daļai solījumu nosaukti arī instrumenti, kas varētu palīdzēt šos mērķus sasniegt. Tomēr daudzus ekonomiskos mērķus, piemēram, IKP pieaugumu par 3,5% gadā, augstāko algu Baltijā vai investīcijas virs 30% no IKP, valdība var tikai stimulēt, bet ne garantēt.
Vienlaikus programma, tāpat kā daudzas citas, paredz būtisku izdevumu palielināšanu vairākās jomās vienlaikus, taču praktiski nepaskaidro, no kādiem ieņēmumiem vai citu izdevumu samazinājuma tas tiks finansēts.
Nr. 10: Jaunā konservatīvā partija
Īsumā par partiju un tās sarakstu
CVK izlozes rezultātā 10. numurs vēlēšanās tika Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP). Tā ir labēji konservatīva politiskā partija, ko 2014. gadā dibināja bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās partija startēja ar nosaukumu “Konservatīvie”. Toreiz tā ieguva 3,09% balsu un neiekļuva 14. Saeimā.
Saraksta līderi Rīgā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieks Jānis Cickovskis, partijas valdes priekšsēdētājs Sigords Stradiņš un SIA MBIT valdes loceklis Mārtiņš Bērziņš.
Latgalē kandidē 10 kandidāti. Pirmie sarakstā ir Valsts probācijas dienesta speciālists Pēteris Aglonietis, Valsts robežsardzes speciāliste Iveta Šeršņova un Rīgas Tehniskās universitātes pētniece Sarmīte Barvika.
Programma
Programmas sauklis ir “Godīgi! Drosmīgi! Gudri!”. Galvenie akcenti ir aizsardzība un iekšējā drošība. Partija piedāvā attīstīt pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilēriju, bezpilota lidaparātus, izlūkošanu un munīcijas krājumus. Atsevišķi pieteikta militāri tehnoloģiska alianse ar Ukrainu un Latvijas pārveidošana par Baltijas valstu militārās rūpniecības centru.
Nodokļu politikā paredzēts atcelt kapitāla pieauguma nodokli, pārdodot mantotu un personīgo nekustamo īpašumu, kā arī mājokļa nodokli. Daļu PVN un uzņēmumu ienākuma nodokļa vēlas nodot pašvaldībai pēc uzņēmuma darba vietas, savukārt pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu sadalīt starp cilvēka dzīvesvietu un darbavietu.
Reģioniem partija piedāvā mājokļu un mācību atbalstu jaunajiem speciālistiem, pieejamu kreditēšanu, sabiedrisko transportu un daļas iekasēto nodokļu atgriešanu teritorijas attīstībai. Rail Baltica piedāvāts pabeigt, nodrošinot izdevumu kontroli un finanšu caurskatāmību.
Starp infrastruktūras solījumiem ir ātrgaitas autoceļu koridori Daugavpils, Alūksnes, Liepājas un Ventspils virzienā.
Veselības aprūpē partija sola pietuvināt valsts finansējumu attīstīto Eiropas valstu vidējam līmenim, samazināt rindas un pacientu līdzmaksājumus, paplašināt bērnu zobārstniecību, skrīningu un telemedicīnu.
Programmas analīze
Programma pārsvarā sastāv no vispārīgiem virzieniem un nodomiem, bet konkrētu izmērāmu solījumu tajā ir maz. Tajā gandrīz nav summu, termiņu un izmērāmu rezultātu — tikai norādīts, ka izdevumus paredzēts segt no ekonomikas izaugsmes, birokrātijas un ēnu ekonomikas samazināšanas.
Nr. 11: “Latvijas attīstībai”
Īsumā par partiju un tās sarakstu
CVK izlozes rezultātā 11. numurs vēlēšanās tika partijai “Latvijas attīstībai”. Tā ir liberāla partija, ko 2013. gada decembrī dibināja lielu uzņēmēju grupa bijušā Ministru prezidenta Einara Repšes vadībā. 2022. gada Saeimas vēlēšanās partija piedalījās apvienības “Attīstībai/Par!” sastāvā. Tā ieguva 4,97% balsu un neiekļuva 14. Saeimā.
Saraksta līderi Rīgā ir Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Iveta Ratinīka, SIA “ASPIRED” pētniecības un attīstības vadītājs Viesturs Zeps un Eiropas Parlamenta deputāta palīdze Dace Bārga.
Latgalē kandidē seši kandidāti. Pirmie sarakstā ir Līvānu novada domes deputāts Andris Vaivods, Rēzeknes novada Veselības un sociālās aprūpes centra vadītāja Jūlija Ņesterova un Latgales plānošanas reģiona darbinieks Andris Ondzuls.
Programma
Partijas programma saucas “Latvija, kas tic saviem cilvēkiem”. Tā ir īsāka par lielāko daļu pārējo un veidota ap drošību, ekonomikas izaugsmi, izglītību un liberālu valsti.
Aizsardzības izdevumus partija sola saglabāt vismaz 5% no IKP līmenī. Tiek piedāvāts attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus, Zemessardzi, civilo aizsardzību, aizsardzības rūpniecību, kiberdrošību un robežas aizsardzību. Atbalstu Ukrainai paredzēts turpināt līdz taisnīga un ilgtspējīga miera sasniegšanai.
Līdz 2030. gadam partija vēlas panākt sabalansētu valsts budžetu un palielināt izdevumus pētniecībai un izstrādei vismaz līdz 2% no IKP. Par prioritārajiem virzieniem nosaukti mākslīgais intelekts, biomedicīna un zaļās tehnoloģijas.
Skolotāja pilnas slodzes atalgojumam jāsasniedz vismaz 1,2 vidējās algas. Izglītībā partija sola arī stiprināt STEM priekšmetus, kritisko domāšanu, uzņēmējdarbības prasmes un sadarbību starp augstskolām, pētniecības iestādēm un uzņēmējdarbību.
Veselības aprūpē piedāvāts samazināt rindas, attīstīt ārstēšanu mājās un digitalizāciju. Īpaša uzmanība solīta profilaksei, psihiskajai veselībai, onkoloģijai un sirds un asinsvadu slimībām. Kompensējamo zāļu budžetu paredzēts palielināt katru gadu.
Ģimenēm partija sola uzlabot mājokļu un pirmsskolas izglītības pieejamību, kā arī iespējas savienot darbu ar bērnu audzināšanu.
Programmas analīze
Programmā ir vairāki izmērāmi mērķi. Piemēram, 5% no IKP aizsardzībai, 2% pētniecībai un tā tālāk. Vienlaikus ievērojama daļa solījumu formulēta kā vispārīgs virziens bez termiņa un izpildes mehānisma. Nav arī paskaidrots, kā izdevumu pieaugumu aizsardzībai, zinātnei, izglītībai un veselības aprūpei varēs savienot ar sabalansēta budžeta sasniegšanu.
Nr. 12: “Austošā Saule Latvijai”
Īsumā par partiju un tās sarakstu
CVK izlozes rezultātā 12. numurs vēlēšanās tika partijai “Austošā Saule Latvijai”. Tā ir jauna nacionāli konservatīva partija, ko 2025. gada 23. augustā dibināja biedrības “Austošā Saule” aktīvisti. Saeimas vēlēšanās partija piedalās pirmo reizi.
Saraksta līderi Rīgā ir partijas valdes priekšsēdētājs Raivis Zeltīts, Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs Sandis Riekstiņš un programmatūras inženieris Andris Velps.
Latgalē kandidē septiņi kandidāti. Pirmie sarakstā ir biedrības “Ukrainas un Latvijas draudzība” valdes locekle Aiva Zālīte, Rundāles pils muzeja pētniece Dzidra Spradzenko un kuģu operators Āris Pontags.
Programma
Partijas programma notiek ar saukli “Par ģimeni, tautu un valsti! Par latviskas Latvijas atdzimšanu!”. Galvenie akcenti ir imigrācijas ierobežošana, latviešu valodas stiprināšana, dzimstības palielināšana, austrumu robežas aizsardzība un saišu saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju.
Partija piedāvā slēgt austrumu robežu iebraukšanai, atļaujot tur tikai izbraukšanu no Latvijas, stingrāk izsniegt uzturēšanās atļaujas un noteikt termiņu nepilsoņa statusa izbeigšanai. Tāpat tiek piedāvāts ierobežot trešo valstu pilsoņu ieceļošanu un pastiprināt prasības ārvalstu studentiem.
Darbu, apkalpošanu, reklāmu un plašsaziņas līdzekļu darbību paredzēts pilnībā pārcelt tikai uz latviešu valodu.
Latvijas ekonomiku sola astoņu gadu laikā dubultot. Šim nolūkam partija piedāvā pārveidot otro pensiju līmeni, par sešiem procentpunktiem samazināt darba ņēmēju sociālo iemaksu daļu un paaugstināt neapliekamo minimumu līdz vidējai algai, kas programmā norādīta 1900 eiro apmērā. Nodokli vienīgajam ģimenes mājoklim vēlas atcelt.
Dzimstības palielināšanai noteikts mērķis sasniegt koeficientu 2,1. Bērna piedzimšanas pabalstu piedāvāts noteikt trīs vidējo algu apmērā, bet bērna kopšanas pabalstu — minimālās algas apmērā par katru nepilngadīgo bērnu līdz jaunākā bērna pusotra gada vecumam. Mātei par katru bērnu tiek solīts arī pirmā pensiju līmeņa kapitāls 20 tūkstošu eiro apmērā.
Starp citiem konkrētiem priekšlikumiem:
- piecu gadu laikā paaugstināt policistu algas par 30-50%;
- nodrošināt armijas gatavību patstāvīgi aizsargāt austrumu robežu 30 dienas;
- samazināt ambulatoro medicīnas pakalpojumu gaidīšanas laiku līdz 30 dienām;
- Ceļu fondā novirzīt 80% no degvielas akcīzes nodokļa;
- pārtraukt jaunus valsts aizdevumus airBaltic;
- pabeigt Rail Baltica pamattrasi, samazinot izmaksas līdz kaimiņvalstu līmenim.
Programmā ir arī priekšlikums ieviest tiešu valsts pārvaldi pašvaldībās, kur pie varas ir “prokremliski politiķi”.
Programmas analīze
Programmā ir konkrēti solījumi, tomēr dažus lielākos mērķus — piemēram, ekonomikas dubultošanu astoņu gadu laikā vai dzimstības koeficienta paaugstināšanu līdz 2,1 — valsts var tikai mēģināt stimulēt, bet nevar garantēt.
Programma, tāpat kā daudzas citas, paredz lielus papildu izdevumus un vienlaikus nodokļu ieņēmumu samazināšanu, taču praktiski nepaskaidro, no kurienes ņemt nepieciešamos līdzekļus. Piemēram, nav nosaukti finansējuma avoti lielajiem ģimeņu pabalstiem, medicīnai, aizsardzībai un algu paaugstināšanai.
Turklāt daļa priekšlikumu pārsniedz nacionālo kompetenci, prasa juridisku izvērtējumu un starptautisko saistību ievērošanu.
Runājot par pašvaldību pārvaldību vietās, kur pie varas ir “prokremliski politiķi”, jāatzīmē, ka, lai iejauktos ievēlētas pašvaldības darbā, nepieciešams konkrēts tiesisks pamats.
Nr. 13: “Stabilitātei!”
Īsumā par partiju un tās sarakstu
CVK izlozes rezultātā 13. numurs vēlēšanās tika partijai “Stabilitātei!”. Tā ir kreisi centriska un eiroskeptiska partija, kas izveidota 2021. gadā.
Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās partija ieguva 6,80% balsu un 11 deputātu mandātus. 14. Saeimā tā strādāja opozīcijā. 2026. gada februārī “Stabilitātei!” frakcija izjuka.
Saraksta līderi Rīgā ir Saeimas deputāte Svetlana Čulkova, biedrības “Stabilitātei-Jā!” valdes loceklis Aleksejs Rosļikovs un Saeimas deputāts Vilis Sruoģis.
Latgalē kandidē septiņi kandidāti. Pirmie sarakstā ir Saeimas deputāte Natālija Marčenko-Jodko, projektu vadītājs Dmitrijs Goriņa un jurists Dainis Močs.
Programma
Partijas programma piedāvā mainīt Latvijas ārpolitikas kursu, atjaunot ekonomiskās attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju un atteikties no sankcijām, kuras partija uzskata par valstij neizdevīgām. Galvenie akcenti ir neitralitāte, valsts aparāta samazināšana, atsevišķu nodokļu samazināšana un krievu valodas lietojuma paplašināšana.
Partija piedāvā atteikties no ārvalstu finansēšanas un vairāk līdzekļu novirzīt medicīnai, izglītībai, sociālajai aizsardzībai un infrastruktūrai. Starptautiskos līgumus enerģētikas jomā vēlas pārskatīt, resursus iegādājoties, vadoties pēc ekonomiskā izdevīguma.
Valsts pārvaldē paredzēts:
- samazināt Saeimas deputātu skaitu no 100 līdz 50;
- ieviest tautas vēlētu Valsts prezidentu;
- četru gadu laikā samazināt valsts aparātu par 30%;
- apvienot sešas ministrijas trijās un likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju;
- ieviest bezdeficīta budžetu un pārskatīt visus izdevumus pēc nulles budžeta principa;
- atcelt obligāto Valsts aizsardzības dienestu.
PVN pamatpārtikas produktiem piedāvāts samazināt līdz 12%, recepšu zālēm — līdz 5%. Nodokli vienīgajam mājoklim vēlas atcelt. Ģimenēm paredzēts noteikt sociālo elektroenerģijas apjomu par pazeminātu cenu, izmantojot valsts hidroelektrostaciju iespējas.
Partija arī piedāvā atcelt programmu “Skola 2030” un atjaunot valsts finansētu izglītību nacionālo minoritāšu valodās, tostarp krievu valodā. Sociālajā politikā pieteikts atbalsts ģimenēm, pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti, veselības aprūpes izdevumu palielināšana, dzimstības un remigrācijas programma.
Programmas analīze
Programmā ir vairāki izmērāmi solījumi: nodokļu likmes, valsts aparāta samazināšana un deputātu skaita samazināšana. Tomēr sociālā politika, veselības aprūpe un demogrāfija pārsvarā izklāstīta kā vispārīgi mērķi bez mehānismiem un izmaksām.
Deputātu skaita un Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņai būs nepieciešami Satversmes grozījumi, savukārt sankciju, enerģētikas un ārpolitika ir atkarīga ne tikai no Latvijas lēmumiem, bet arī no tās starptautiskajām saistībām. Piemēram, pašreizējās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ir pieņemtas ES līmenī, tāpēc Latvija nevar vienpusēji tās atcelt un atjaunot sadarbību jomās, uz kurām attiecas sankcijas.
Arī solījums par neitralitāti nav savienojams ar Latvijas dalību NATO.
Arī budžeta daļā nav parādīts, kā vienlaikus samazināt nodokļus, palielināt sociālos izdevumus un pāriet uz nulles deficītu.
Nr. 14: “Progresīvie”
Īsumā par partiju un tās sarakstu
CVK izlozes rezultātā 14. numurs vēlēšanās tika partijai “Progresīvie”. Tā ir kreisi centriska sociāldemokrātiska partija, kas dibināta 2017. gada februārī.
Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās tā pirmo reizi iekļuva Saeimā, iegūstot 6,16% balsu. Tas tai nodrošināja 10 deputātu vietas. Pirmo gadu partija pavadīja opozīcijā, 2023. gada rudenī iekļāvās Evikas Siliņas valdībā, bet pēc valdības maiņas 2026. gada pavasarī atkal pārgāja opozīcijā.
Saraksta līderi Rīgā ir Saeimas deputāti Andris Šuvajevs un Antoņina Ņenaševa, kā arī Rīgas domes deputāte Mairita Lūse. Latgalē kandidē 17 kandidāti. Pirmie sarakstā ir Saeimas deputāte Leila Rasima, bijušais Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Edgars Labsvīrs un Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas direktore Skaidrīte Ūzuliņa.
Lasiet arī“Progresīvie” Latgalē startē ar Rasimu, Labsvīru un Ūzuliņu saraksta augšgalālat.chayka.lvProgramma
“Progresīvo” programma veidota ap trim prioritātēm: ekonomikas attīstības paātrināšanu, dzīves dārdzības samazināšanu un demokrātijas aizsardzību.
Ekonomikā partija liek uzsvaru uz atjaunojamo enerģiju, aizsardzības un zaļo rūpniecību. Valsts atbalstu piedāvāts novirzīt uzņēmumiem ar augstu pievienoto vērtību, eksportu un investīcijām pētniecībā. Tehnoloģiju komandām paredzēta atsevišķa jaunuzņēmumu atbalsta programma.
Piesārņojošiem uzņēmumiem paredzēti klimata nodokļi, kuru ieņēmumi būtu jānovirza vides atjaunošanai.
Nodokļu sistēmu vēlas padarīt progresīvāku, samazinot slogu zemām un vidējām algām. Pabalstus piedāvāts piesaistīt mediānas ienākumiem, minimālo algu — vidējai algai.
Starp konkrētiem sociālajiem solījumiem ir:
- vienota sabiedriskā transporta biļete visā valstī ar 50% atlaidi jauniešiem līdz 25 gadu vecumam;
- kompensējamo zāļu līdzmaksājumu gada griesti;
- valsts pieejamu īres mājokļu fonds;
- pedagogu minimālā algas likme vismaz 2100 eiro;
- ģimenes pabalsta palielināšana un īpašs atbalsts vientuļajiem vecākiem.
Veselības aprūpē piedāvāta vienota pieraksta sistēma ar medicīnisku prioritizēšanu, personalizēts skrīnings, valsts apmaksāta BRCA testēšana un digitāla medicīnisko datu sistēma. Nacionālo veselības dienestu vēlas pārveidot par neatkarīgu pakalpojumu iepircēju, kas orientēts uz ārstēšanas rezultātiem.
Aizsardzības izdevumus paredzēts saglabāt vismaz 5% no IKP līmenī. Partija iestājas par aizsardzības rūpniecības parku attīstību, NATO austrumu flanga stiprināšanu, patvertņu būvniecību un ciešāku Latvijas integrāciju ES.
Programmas analīze
Programmā ir izmērāmi risinājumi. Tajā ir arī diezgan daudz konkrētu mehānismu: progresīva nodokļu sistēma, minimālās algas piesaiste vidējai algai un citi. Tomēr pilna solījumu īstenošanas izmaksu aprēķina nav.
Tāpat kā daudzās citās programmās, daļai solījumu nav norādīti apmēri, termiņi vai rezultāta kritēriji.
Kur partiju programmas būtiski atšķiras
Galvenā ārpolitikas šķirtne ir saistīta ar Krieviju, Ukrainu, NATO un ES. Lielākā daļa sarakstu Latvijas drošību saista ar NATO un atbalstu Ukrainai. Savukārt “Stabilitātei!” piedāvā pārskatīt sankcijas, atjaunot attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju un atgriezties pie neitralitātes.
“Gobzema saraksts” un “Suverēnās varas” un “Apvienības Jaunlatvieši” saraksts ieņem starppozīciju, uzsverot neiesaistīšanos, konfliktu finansēšanas pārtraukšanu un diplomātiju.
Vēl viena šķirtne ir valodas politikā. Nacionālā apvienība un “Austošā Saule Latvijai” iestājas par turpmāku tikai latviešu valodas lietojuma paplašināšanu.
Savukārt “Saskaņas centrs”, “Stabilitātei!” un “Suverēnās varas” un “Apvienības Jaunlatvieši” saraksts piedāvā saglabāt vai paplašināt nacionālo minoritāšu valodu, tostarp krievu valodas, lietošanu.
“Progresīvie” uzskata zaļo enerģētiku par vienu no ekonomikas dzinējspēkiem, bet “Latvijas attīstībai” saista izaugsmi ar zaļajām tehnoloģijām.
“Suverēnās varas” un “Apvienības Jaunlatvieši” saraksts piedāvā enerģētikas politiku bez balstīšanās uz vēja un saules enerģiju. “Latvija pirmajā vietā”, Nacionālā apvienība, “Apvienotais saraksts”, Jaunā konservatīvā partija un “Austošā Saule Latvijai” pieprasa ierobežot atsevišķus projektus vai pārskatīt “Zaļā kursa” īstenošanu.
