Latvijas Saeima apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”). Jauno valdību veido četri politiskie spēki: “Apvienotais saraksts” (AS), Nacionālā apvienība (NA), “Jaunā vienotība” (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Par jauno Ministru kabinetu 28. maijā nobalsoja 66 deputāti, bet pret bija 25. Tas liecina par to, ka jaunajai koalīcijai ir stabils vairākums Saeimā.
Tās pašas dienas vakarā jaunā Ministru kabineta locekļi sapulcējās uz savu pirmo sēdi, ziņo LSM.
“Šīs valdības atzīme par padarīto būs 3. oktobrī, kad notiks 15. Saeimas vēlēšanas. Mēs esam dažādi, mums nav jākļūst par labiem draugiem, bet mums jābūt saprātīgiem partneriem,” norādīja Andris Kulbergs.
Viņš uzsvēra, ka valdībai priekšā ir četru mēnešu ilgs darbs. Kulbergs nosauca šī darba galvenās prioritātes – tās ir valsts drošības stiprināšana, budžeta stabilizēšana, drošas vēlēšanas un cīņa ar karteļiem un korupciju.
Kulberga valdība kļuva par 43. valdību Latvijas vēsturē, 23. valdību kopš valsts neatkarības atjaunošanas un jau trešo valdību kopš pēdējām Saeimas vēlēšanām.
Jaunās valdības veidošanu sāka pēc premjerministres Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) atkāpšanās. Politiskā krīze izcēlās pēc incidentiem ar droniem Latgalē. Siliņa pieprasīja aizsardzības ministra Andra Sprūda (“Progresīvie”) demisiju, kurš gandrīz tajā pašā laikā pats paziņoja par savu atkāpšanos.
Pret jauno valdību nobalsoja viens koalīcijas deputāts
Par valdības apstiprināšanu nobalsoja visi klātesošie deputāti no “Apvienotā saraksta”, Nacionālās apvienības un Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī vairāki neatkarīgie deputāti — Skaidrīte Ābrama, Igors Rajevs, Oļegs Burovs, Andrejs Ceļapīters un Didzis Šmits.
Taču ne visi partijas “Jaunā vienotība” pārstāvji viņiem pievienojās. Deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis nobalsoja pret.
“Redzot pēdējo stundu notikumus un veidu, kā tika veidota jaunā valdība, mana sirdsapziņa neļāva nospiest pogu par tās atbalstīšanu. Vienlaikus varu apsolīt, ka mana deputāta balss vienmēr būs par valstiskiem, sabiedrības interesēs balstītiem lēmumiem,” viņš uzrakstīja X platformā.
Pret nobalsoja partiju “Progresīvie” un “Latvija pirmajā vietā” deputāti, kā arī vairāki opozīcijas deputāti, kas nepieder pie nevienas frakcijas.
Jaunie ministri – kas viņi ir?
Ministru prezidenta Andra Kulberga valdībā ir galvenokārt pieredzējuši politiķi, no kuriem daudziem ir ministru darba pieredze. Ir arī pieredzējuši deputāti, kuri līdz šim nav strādājuši valdībā.
Ministru amati valdībā tika sadalīti šādi:
“Apvienotais saraksts”
- Finanšu ministrs – Māris Kučinskis. Bijušais Latvijas Ministru prezidents, kā arī bijušais iekšlietu ministrs un reģionālās attīstības ministrs.
- Tieslietu ministrs – Edvards Smiltēns. Jurists, bijušais Saeimas priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs. Politikā darbojas jau vairāk nekā 15 gadus, strādājis vairākos Saeimas sasaukumos, kā arī bijis Izglītības ministrijas un Lauksaimniecības ministrijas parlamentārais sekretārs.
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs – Edgars Tavars. Latvijas Zaļo partijas priekšsēdētājs. Pēdējos gados vadīja apvienības frakciju Saeimā, bet iepriekš strādāja par Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentāro sekretāru.
Nacionālā apvienība
- Izglītības un zinātnes ministre – Ilze Indriksone. Nacionālās apvienības priekšsēdētāja, bijusī ekonomikas ministre un ilgstoša pašvaldību līmeņa politiķe. Iepriekš strādāja reģionālās attīstības un pasažieru pārvadājumu jomā, bet valdībā bija atbildīga par ekonomikas jautājumiem.
- Kultūras ministrs – Nauris Puntulis. Operdziedātājs. Viņš jau vadīja Kultūras ministriju Krišjāņa Kariņa valdībās, bet pirms tam bija Rīgas domes un Saeimas deputāts.
- Iekšlietu ministrs – Jānis Dombrava. Ilggadējs Saeimas deputāts, kurš pazīstams ar stingro nostāju migrācijas, civilās aizsardzības un valsts drošības jautājumos.
- Klimata un enerģētikas ministrs – Jānis Vitenbergs. Iepriekš vadīja Ekonomikas ministriju un Satiksmes ministriju.
“Jaunā Vienotība”
- Ārlietu ministre – Baiba Braže (saglabājusi amatu). Diplomāte, bijusī NATO ģenerālsekretāra vietniece sabiedrisko attiecību jautājumos.
- Veselības ministrs – Hosams Abu Meri (saglabājis amatu). Gastroenterologs, Veselības ministrs kopš 2023. gada.
- Aizsardzības ministrs – Raivis Melnis. Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis ar gandrīz 30 gadu dienesta stāžu, pirms iecelšanas amatā pārstāvēja Latvijas Aizsardzības ministriju Ukrainā.
- Satiksmes ministrs – Rihards Kozlovskis. Pirms tam viņš daudzus gadus strādāja iekšlietu jomā un vairākkārt ieņēma iekšlietu ministra amatu (tostarp iepriekšējā valdībā), kā arī strādāja policijas un drošības jomā.
ZZS
- Ekonomikas ministrs – Viktors Valainis (saglabājis amatu). Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs kopš 2023. gada.
- Labklājības ministrs – Reinis Uzulnieks (saglabājis amatu). Iepriekš bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs un ministrijas biroja vadītājs.
- Zemkopības ministrs – Uldis Augulis. Viens no pieredzējušākajiem Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvjiem, kurš iepriekš vadīja Labklājības ministriju un Satiksmes ministriju. 2025. gadā zaudēja labklājības ministra amatu Siliņas valdības pārveidošanas gaitā.
Kā ziņo Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, vairākas principiālas “sarkanās līnijas”, kuras Latvijas partijas gadiem ilgi uzskatīja par neaizskaramām, šīs valdības veidošanas procesā ir pazudušas vai tiek ievērotas tikai daļēji.
Piemēram, Nacionālā apvienība pirmo reizi ieguva iekšlietu ministra un izglītības ministra amatus. Agrāk tika uzskatīts, ka partijai nevajadzētu vadīt šīs jomas tās radikālo uzskatu dēļ.
Turklāt jaunajā koalīcijā ir iekļāvušies politiķi no “Apvienotā saraksta”, kuri vēl pirms dažiem gadiem atteicās sadarboties ar ZZS, norādot uz oligarha Aivara Lemberga ietekmi. Tagad šīs domstarpības ir atkāpušās otrajā plānā, lai Saeimā iegūtu vairākumu.
Kādas ir jaunās valdības prioritātes?
Jaunās valdības galvenās prioritātes ir valsts drošības stiprināšana, budžeta stabilizēšana un izdevumu pārskatīšana, drošas vēlēšanas un cīņa ar karteļiem un korupciju.
Ministru prezidents Andris Kulbergs uzskata, ka Latvija vairs nevar turpināt iepriekšējo valdību kursu valsts parāda palielināšanā.
“Esam tuvu maksimālam budžeta deficītam. Tā nav laba finanšu pārvaldība,” teica Kulbergs un piebilda, ka, šādi turpinot, ir divi varianti – celt nodokļus vai pelnīt vairāk.
Viņš norādīja, ka būtu “jāpieliek punkts izšķērdībai” – naudas balvām, liekiem komandējumiem un dažādiem iepirkumiem, jo tie rada tēriņus, kas neatbilst valsts spējai pelnīt un samaksāt nodokļus.
Tāpat Andris Kulbergs paziņoja, ka personīgi uzraudzīs problemātiskos “Rail Baltica”, “airBaltic” un vēlēšanu sagatavošanas jautājumus.
“Es esmu pārliecināts, ka man tas izdosies. Man ir izdevies panākt daudz labākus rezultātus, ja ir krīzes, nevis miera režīma vadība. Esmu tam gatavs,” teica Kulbergs.
Pirmā lieta, ko viņš izdarīja, stājoties Ministru prezidenta amatā, bija lūgt katram ministram nosaukt trīs konkrētus uzdevumus, kas jāizpilda līdz šīs valdības pilnvaru termiņa beigām.
Ministru prezidents sola izskatīt opozīcijas priekšlikumus un plāno izbraukuma sēdi uz Latgali
Tāpat Andris Kulbergs uzsvēra, ka vēlas ieviest jaunas politiskās pieejas. “Es nešķiroju pozīciju un opozīciju. Tas ir stulbs paradums. Arī opozīcijas priekšlikumi ir labi un derīgi, nevis tikai ‘es, mēs, valdība’,” viņš norādīja.
Saeimas debašu laikā pirms valdības apstiprināšanas viņš pierakstījis dažādu politisko partiju pārstāvju tēzes un ieteikumus un solīja pie tiem atgriezties.
“Gribu parādīt, ka var būt citāda politika, ka var izdarīt lietas citādi,” viņš piebilda.
Kulbergs paziņoja par to, ka plāno valdības izbraukuma sēdi uz Latgali.
Prezidents: “valsts mums ir viena, un par to mums jācīnās katru dienu”
Valdības pirmajā sēdē piedalījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš uzsvēra – lai arī četri vai pieci mēneši ir īss laiks, strādājot atbildīgi un uz rezultātu, var pagūt daudz lietu.
“Esam ļoti dažādi, ar dažādiem priekšstatiem, kāda ir mūsu ideālā Latvija, taču apzināmies, ka valsts mums ir viena, un par to mums jācīnās katru dienu,” pateica Valsts prezidents.
“Ir gaidas, ka daudzas lietas tiks izdarītas uzreiz, un atbildības nasta arī jums būs liela,” teica Rinkēvičs, novēlot valdībai atjaunot sabiedrības uzticību valsts varai.
