Ministru prezidents Andris Kulbergs nav apmierināts ar to, kā Latvijā tiek apkopota informācija par valsts finansējumu nevalstiskajām organizācijām. Viņš uzskata, ka pašlaik nav iespējams skaidri redzēt, kam valsts nauda tiek piešķirta, kādam mērķim tā tiek izmantota un kādi rezultāti par šo finansējumu ir sasniegti.
Trešdien, 5. augustā, premjers tikās ar nevalstisko organizāciju jeb NVO pārstāvjiem. Sanāksmē piedalījās arī Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji.
Valsts kanceleja prezentēja informāciju par valsts pārvaldes maksājumiem biedrībām un nodibinājumiem. Finanšu ministrija iepazīstināja ar tās rīcībā esošajiem datiem par valsts budžeta finansējumu, savukārt Kultūras ministrija stāstīja par NVO atbalstu, aktualitātēm un problēmām.
Sanāksmē piedalījās 31 nevalstiskā organizācija. To vidū bija arī Vidusdaugavas NVO centrs, Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs, Latvijas Pilsoniskā alianse, fonds “PLECS”, Latvijas Samariešu apvienība, “Providus”, “Centrs Marta”, Latvijas Jaunatnes padome, Bērnu slimnīcas fonds un citas organizācijas.
Pilnas informācijas joprojām nav
Kulbergs jau 15. jūlijā bija uzdevis Valsts kancelejai sagatavot pilnu analīzi par valsts piešķirto finansējumu NVO. Tomēr arī pēc vairākām nedēļām pilna aina nebija pieejama.
Valsts kancelejas prezentācijā tika uzsvērts, ka apkopotajos datos nav informācijas par pašvaldību maksājumiem biedrībām un nodibinājumiem. Tāpēc prezentācija parādīja tikai daļu no kopējā publiskā finansējuma.
“Datu caurskatāmība ir kritiski slikta,” sanāksmē sacīja premjers.
Viņš norādīja, ka informācija ir ļoti sadrumstalota. Nauda NVO tiek piešķirta no dažādām ministrijām, valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām. Finansējums tiek uzskaitīts ar dažādiem nosaukumiem un kodiem, tāpēc, uzdodot jautājumu citā veidā, var iegūt pavisam citus datus.
Kulbergs uzskata, ka nav vienas vietas, kurā varētu redzēt visu naudas ceļu – no finansējuma piešķiršanas līdz konkrētam rezultātam.
Prezentācijas nosauca par “pilnīgu mēslu”
Uzklausot Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas sagatavotās prezentācijas, Kulbergs savu neapmierinātību neslēpa.
“No privātā sektora skatpunkta – sēdies, nulle, ej mājās un sagatavojies. Tas ir pilnīgs mēsls,” sacīja premjers.
Viņš norādīja, ka prezentācijās redzamā informācija bijusi pārāk virspusēja un no tās nav iespējams izdarīt pamatotus secinājumus.
“Te neko nevar redzēt. Šajos datos man nav nekādu iespēju izdarīt secinājumus. Tas ir kaut kāds virspusējs savārstījums,” sacīja Kulbergs.
Finanšu ministrs Māris Kučinskis pēc sanāksmes skaidroja, ka dati ministrijām ir pieejami, taču tie ir jāsistematizē un jāsakārto.
Viņaprāt, pašlaik pārāk daudz tiek paļauts uz katru ministriju atsevišķi. Ministrijas pašas izstrādā NVO finansējuma programmas un pašas tās uzrauga. Tāpēc nākotnē varētu būt nepieciešama lielāka finansējuma uzskaites un izvērtēšanas centralizācija.
Kulbergs uzsver, ka nav pret NVO
Vienlaikus premjers vairākkārt uzsvēra, ka neiestājas pret nevalstiskajām organizācijām un nevēlas vājināt NVO sektoru.
“Es esmu par stiprām nevalstiskām organizācijām,” sacīja Kulbergs.
Viņš norādīja, ka valsts pārvalde ne vienmēr spēj funkcijas veikt pietiekami ātri un efektīvi. Daudzos gadījumos NVO šo darbu var paveikt labāk, vienkāršāk un lētāk.
Kulbergs pat būtu gatavs nevalstiskajam sektoram nodot vairāk valsts funkciju. Tomēr tam jānotiek pēc skaidras kārtības. Jābūt saprotamam uzdevumam, finansējuma mērķim un izmērāmam rezultātam.
“Daudzas nevalstiskās organizācijas ļoti labi un daudz labāk par valsti tiek galā ar funkcijām. Bet ne visas,” pēc sanāksmes sacīja premjers.
Viņaprāt, daļa atbildības par pašreizējo situāciju jāuzņemas arī pašai valdībai. Vēsturiski finansējuma piešķiršanas noteikumi un sasniedzamie rezultāti ne vienmēr bijuši precīzi formulēti.
Ja sākumā nav skaidri noteikts, kas organizācijai par piešķirto naudu jāpaveic, vēlāk nav iespējams pārbaudīt, vai mērķis ir sasniegts.
Biedrībai 81 000 eiro, bet mērķi – vispārīgi
Sanāksmē Kulbergs minēja kādu vārdā nenosauktu biedrību, kas trīs gadu laikā no valsts saņēmusi 81 000 eiro.
Līgumā finansējuma mērķi bijuši formulēti ļoti plaši: stiprināt biedrību, piesaistīt jauniešus, organizēt piketu un pievērst uzmanību jauniešu problēmām.
“Kā to var izmērīt? Kas tas tāds ir? Abstrakta nauda,” sacīja premjers.
Premjers norādīja, ka citās jomās finansējuma nosacījumi ir daudz konkrētāki. Piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšanai organizācijai nepieciešami atbilstoši speciālisti, ārsti vai sociālie darbinieki. Šādos gadījumos ir skaidrs gan uzdevums, gan prasības tā izpildei.
Savukārt vispārīgi formulētus mērķus, piemēram, sabiedrības stiprināšanu vai problēmu aktualizēšanu, ir daudz grūtāk izmērīt.
Valsts kanceleja: finansējumu saņēma 7% organizāciju
Valsts kancelejas prezentācijā sniegtie dati liecina, ka Latvijā pašlaik ir reģistrētas 27 496 biedrības un nodibinājumi.
No tiem 2025. gadā valsts finansējumu saņēma 1940 organizācijas jeb aptuveni 7% no visa NVO sektora. Kopumā tām tika pārskaitīts 168,1 miljons eiro.
Tas ir par 29% vairāk nekā 2024. gadā.
Savukārt līdz 2026. gada 15. jūlijam biedrībām un nodibinājumiem bija pārskaitīti jau 98,2 miljoni eiro. Tas ir par 10% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā.
Valsts kanceleja gan uzsvēra, ka finansējuma pieaugumu nevar uzskatīt par vienmērīgu visa NVO sektora izaugsmi.
No kopējā 2025. gada finansējuma pieauguma 89% jeb 33,7 miljonus eiro veidoja tikai 85 organizācijas. To saņemtais valsts finansējums gada laikā bija palielinājies par vairāk nekā 50%.
Vairāk nekā pusi no kopējā pieauguma veidoja Eiropas Savienības un ārvalstu projektu līdzekļi.
“Tā nav visa sektora izaugsme. Tas drīzāk ir 85 organizāciju finansējuma kāpums,” Valsts kancelejas prezentācijas laikā tika skaidrots.
Lielu daļu naudas saņem neliels organizāciju loks
Arī dati par finansējuma sadalījumu tika sniegti Valsts kancelejas prezentācijā.
Tikai 25 organizācijas, kuras 2025. gadā katra saņēma vairāk nekā vienu miljonu eiro, kopā saņēma 68,7 miljonus eiro. Tas ir 40,8% no kopējā valsts budžeta finansējuma NVO.
Savukārt 1482 organizācijas no valsts saņēma līdz 50 000 eiro katra. Kopā tām tika 9,9% no visa finansējuma.
Valsts kancelejas dati rāda arī to, ka finansējumu lielākoties saņem pastāvīgs organizāciju loks. 41,6% organizāciju, kuras valsts finansējumu saņēmušas visus pēdējos trīs gadus, 2025. gadā saņēma 90% no kopējā finansējuma.
Lielāko finansējuma daļu – 145,5 miljonus eiro jeb 86,6% – veidoja valsts un pašvaldību budžeta dotācijas, kā arī Eiropas Savienības un ārvalstu projektu finansējums.
Atlikušie 13,4% ietvēra samaksu par pakalpojumiem, sociālos maksājumus un citas subsīdijas.
Valsts kancelejas prezentācijā tika norādīts arī, ka 22,9 miljoni eiro dotācijās piešķirti 453 organizācijām un datos nav piesaistīti konkrētam projektam vai pakalpojumam.
Vienlaikus sanāksmes laikā tika skaidrots, ka tas nenozīmē, ka šim finansējumam vispār nebija mērķa. Valsts kases datos konkrētais mērķis vienkārši nebija redzams. Lai to noskaidrotu, informācija jāprasa katrai ministrijai atsevišķi.
Valsts kancelejas pārstāve arī aicināja nesteigties ar secinājumiem tikai pēc kopējām summām. Lai saprastu finansējuma būtību, katrā gadījumā jāvērtē, par ko konkrēti nauda pārskaitīta.
Vienā summā saskaitīti dažādi maksājumi
NVO pārstāvji sanāksmē norādīja, ka kopējā finansējuma summā tiek apvienotas ļoti atšķirīgas lietas.
Tajā ietilpst projektu nauda, dotācijas, Eiropas Savienības finansējums, valsts iepirkti pakalpojumi, sociālie maksājumi un valsts deleģēto funkciju izpilde.
Piemēram, ja biedrība nodrošina sociālo pakalpojumu, valsts tai nemaksā vienkārši par organizācijas pastāvēšanu. Tā samaksā par konkrētu darbu, kas sniegts iedzīvotājiem.
Tomēr kopējā statistikā arī šāda samaksa parādās kā valsts finansējums nevalstiskajai organizācijai.
Latvijas Samariešu apvienības pārstāvis sanāksmē norādīja, ka organizācija datos redz sevi kā valsts finansējuma saņēmēju, lai gan daļa naudas patiesībā ir samaksa par konkrēti sniegtiem sociālajiem pakalpojumiem.
“Tas termins ‘organizāciju finansēšana’ ir tāds, ka mēs uzreiz saliekam visus kopā, it kā mēs būtu finansēti. Bet šeit tiek apmaksāts pakalpojums,” viņš skaidroja.
Arī Kultūras ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka jānošķir projektu konkursi, valsts deleģētās funkcijas un iepirktie pakalpojumi. Tās ir atšķirīgas finansējuma formas ar atšķirīgiem mērķiem un uzraudzības kārtību.
NVO pārstāvji: atskaites jau tagad ir detalizētas
Vairāki NVO pārstāvji nepiekrita iespaidam, ka organizācijas saņem valsts naudu bez pārbaudēm.
“Visām nevalstiskajām organizācijām ir skrupulozas pārbaudes. Mēs runājam par līdzekļu izlietojumu, mēs atskaitāmies Valsts ieņēmumu dienestam. Ja īstenojam projektu, ir kritēriji, ļoti stingri kritēriji un komisija, kas visu izvērtē,” sanāksmē sacīja viena no organizāciju pārstāvēm.
Viņa uzsvēra, ka sanāksmē redzami galvenokārt skaitļi, taču tajos nav redzams viss darbs, ko organizācijas paveic par piešķirto naudu.
Cita NVO pārstāve skaidroja, ka organizācija ministrijām regulāri iesniedz detalizētas atskaites. Sadarbība ar valsts iestādēm notiek katru nedēļu, un paveiktais tiek rūpīgi kontrolēts.
“Mēs nekad neesam saņēmuši nevienu dotāciju, kas vienkārši nodrošinātu organizācijas pastāvēšanu,” viņa sacīja.
“Providus”: problēma ir valsts datu uzskaitē
Sabiedriskās politikas centra “Providus” vadītāja Sanda Liepiņa aģentūrai LETA norādīja, ka redzamā situācija atspoguļo plašāku problēmu valsts budžeta līdzekļu uzskaitē.
Viņasprāt, šī nav tikai saruna par nevalstiskajām organizācijām.
Līdzīgas problēmas ir arī publisko iepirkumu jomā. Valstī nav iespējams ātri iegūt pilnu pārskatu par noslēgtajiem līgumiem, to izmaiņām, izmaksām un gala rezultātiem.
Liepiņa piekrita, ka nav pieņemami, ja premjeram nevar ātri sniegt informāciju par to, kādi finanšu līdzekļi un kurām organizācijām ir piešķirti.
“Tā kā te mums visiem ir kopīga interese šo visu sakārtot. Jautājums ir, kā mēs to izdarām,” viņa sacīja.
NVO pārstāvji aicināja neradīt biedrībām un nodibinājumiem vēl lielāku birokrātisko slogu. Viņu ieskatā galvenā problēma ir valsts pusē – dažādi finansējuma avoti un atskaites nav apvienoti vienotā sistēmā.
Aicina uzlabot gada pārskatus un rīkot atklātus konkursus
Vidusdaugavas NVO centra pārstāve Agita Pleiko piedāvāja uzlabot prasības biedrību un nodibinājumu gada pārskatiem.
Viņasprāt, gada pārskatos vajadzētu skaidri nodalīt finansējumu, kas saņemts tieši no valsts budžeta, no Eiropas Savienības un citu ārvalstu projektu naudas.
Tas palīdzētu daudz vienkāršāk saprast, no kurienes organizācija saņem finansējumu un kādam mērķim tas izmantots.
Pleiko arī norādīja, ka NVO sektorā ir organizācijas, zem kuru juridiskās formas faktiski slēpjas uzņēmējdarbība. Šādi gadījumi būtu jānošķir no organizācijām, kas darbojas pēc nevalstiskā sektora principiem.
Viņasprāt, vislabākais veids, kā dalīt valsts naudu, ir atklāti projektu konkursi.
“Nekas nav labāks par naudas dalīšanu atvērtā projektu konkursā,” viņa sacīja.
Rubenis: premjers neesot sadzirdējis visus priekšlikumus
NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes vadītāja vietnieks, fonda “PLECS” pārstāvis Georgs Rubenis pēc sanāksmes aģentūrai LETA norādīja, ka galvenā problēma ir finansējuma caurskatāmība un naudas izsekošana.
Viņš uzsvēra, ka konkursos organizācijas iesniedz detalizētas atskaites un tiek veiktas pārbaudes. Problēma ir tā, ka informācija par dažādiem finansējuma avotiem netiek apkopota vienuviet.
Rubenis arī uzskatīja, ka premjers nav sadzirdējis vai nav vēlējies sadzirdēt visus NVO priekšlikumus.
Organizācijas jau pirms sanāksmes bija nosūtījušas valdībai vēstuli ar ieteikumiem par finansējuma caurskatāmību un vienotu pieeju konkursiem. Priekšlikumi izskanēja arī pašas sanāksmes laikā.
Pēc Rubeņa domām, pašlaik “tiek medīti zvirbuļi ar smago artilēriju”, tomēr neesot skaidrs, kurš īsti ir meklētais “zvirbulis”.
Viņš arī norādīja uz iespējamu neizpratni starp premjeru un viņa valdības ministriem.
“Ja premjers nosauc finanšu ministra prezentāciju tā, kā viņš to nosauca, tad tas ir savdabīgs signāls,” sacīja Rubenis.
Ministrijām mēneša laikā jāsavāc informācija
Pēc tikšanās Kulbergs uzdeva visām ministrijām mēneša laikā detalizēti apkopot informāciju par NVO piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Par katru finansējumu būs jānorāda tā apmērs, saņēmējs, tiesiskais pamats un konkrēts, skaidri identificējams mērķis.
Finanšu ministrijai, pārskatot valsts budžeta izdevumus, atsevišķi jāizvērtē ar NVO finansēšanu saistīto izdevumu pamatotība un efektivitāte.
Tāpat ministrijai jāvērtē, vai finansētās aktivitātes atbilst valsts politikas prioritātēm.
Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju jāizstrādā vienotas vadlīnijas valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai NVO.
Vadlīnijās jāparedz skaidri, caurskatāmi un vienādi finansējuma piešķiršanas un uzraudzības principi.
Finanšu ministrijai uzdots arī sagatavot priekšlikumus NVO finansēšanas sistēmas uzlabošanai un privātā sektora līdzdalības palielināšanai.
Viens no iespējamiem risinājumiem ir nodokļu politikas instrumenti, kas mudinātu cilvēkus un uzņēmumus finansiāli atbalstīt nevalstiskās organizācijas.
Kulbergam šāda ideja šķiet atbalstāma, jo tad organizācijas saņemtu ne tikai valsts naudu, bet arī tiešu sabiedrības atbalstu.
“Ja šāds modelis būtu, tad uzņēmumi un katrs sabiedrības loceklis varētu atbalstīt konkrētas organizācijas ideju. Tad tai būtu sabiedrības mandāts,” sanāksmē sacīja premjers.
“Uzdot jautājumus par sabiedrības naudu ir normāli”
Pēc tikšanās Kulbergs vēlreiz uzsvēra, ka valsts budžeta naudas izmantošanai jābūt saprotamai ikvienam.
“Visur, kur ir sabiedrības nauda, uzdot jautājumu par tās izlietošanu ir tikai normāli,” sacīja premjers.
Viņš atgādināja, ka valsts katru gadu aizņemas naudu un budžets tiek veidots ar deficītu. Par aizņemto naudu jāmaksā procenti, tāpēc tā jāizmanto ļoti rūpīgi.
Pēc Kulberga domām, valsts līdzekļiem jāatbalsta izglītība, veselība, drošība, aizsardzība, demogrāfija, valoda un citas valstij svarīgas jomas.
Kulbergs solīja, ka šī nebūs pēdējā tikšanās ar NVO pārstāvjiem. Nākamo sanāksmi paredzēts sasaukt pēc tam, kad būs apkopota plašāka un precīzāka informācija.
“Mums ir nepieciešama nākamā sēde. Ceram, ka mēnesis būs pietiekams, lai vismaz apkopotu informāciju,” sacīja premjers.
