Pēc ceturtdien, 25. jūnijā, notikušās Valsts prezidenta Militārās padomes sēdes, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Raivis Melnis un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns informēja medijus par galvenajiem secinājumiem. Sanāksmē uzmanība tika pievērsta Latvijas pretgaisa aizsardzībai, bruņoto spēku kaujas gatavībai un civilās aizsardzības pilnveidei.
Militārajā padomē vērtēja Latvijas aizsardzības spējas
Militārās padomes sēde notika NBS Apvienotajā štābā Rīgā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadībā. Tās laikā prezidents uzklausīja ziņojumu par Nacionālo bruņoto spēku attīstību, profesionālā dienesta, Zemessardzes un Valsts aizsardzības dienesta kapacitātes stiprināšanu, kā arī bruņojuma, infrastruktūras un personāla attīstību.
Ņemot vērā gaidāmo NATO valstu un valdību vadītāju samitu, kas 7. un 8. jūlijā notiks Ankarā un kurā Latvijas delegāciju vadīs Valsts prezidents, viens no būtiskākajiem jautājumiem bija NATO spēju mērķu izpilde. Sanāksmē tika pārrunāta bezpilota lidaparātu un to pretdarbības sistēmu operatīva izvēršana, kā arī nepieciešamās izmaiņas aizsardzības budžeta finansējuma sadalījumā.
Prioritāte – stiprināt Latvijas gaisa telpas aizsardzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka Militārajā padomē apspriesta bruņoto spēku attīstība un konkrēti pasākumi, lai stiprinātu Latvijas austrumu robežas drošību.
Viņš atzina, ka pēc šā gada pavasarī notikušajiem incidentiem tiek meklēti risinājumi, lai līdzīgas situācijas atkārtotos pēc iespējas retāk.
“Mēs runājām par konkrētām lietām, kā tieši tiks īstenota vienošanās ar Ukrainas pusi un kādā veidā maksimāli ātri nostiprināt un censties izvairīties no tādiem incidentiem, kādi šī gada pavasarī mums ir bijuši.”
Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka simtprocentīgu drošību nodrošināt nav iespējams.
“Pilnībā mēs tādus incidentus izslēgt nevaram. Daudzas lietas, vai tās būtu pretdronu sistēmas vai pretgaisa aizsardzības sistēmas, prasa laiku.”
Pēc viņa teiktā, izaicinājumus rada arī kavēšanās ar militārā aprīkojuma piegādēm, jo aizsardzības industrija šobrīd strādā ar ļoti lielu noslodzi.
Pašvaldības aktualizē civilās aizsardzības problēmas
Pēc Militārās padomes notika tikšanās ar austrumu pierobežas un citu pašvaldību vadītājiem. Kā atzina Valsts prezidents, sarunās dominēja nevis militārie, bet civilās aizsardzības jautājumi.
“Krietni 40%, ja ne vispār puse no visiem uzdotajiem jautājumiem bija par civilo aizsardzību.”
Tāpēc nākamajās šāda formāta sanāksmēs plānots iesaistīt arī Iekšlietu ministriju, Krīzes vadības centru un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
Viens no aktuālākajiem jautājumiem bija patvertņu izveide. Pašvaldību vadītāji norādīja, ka pašreizējās birokrātiskās prasības padara šo procesu sarežģītu un dārgu. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība izveidot alternatīvus sakaru kanālus starp pašvaldībām, lai ārkārtas situācijās tās varētu savstarpēji sazināties arī tad, ja mobilie sakari nebūtu pieejami.
Valsts prezidents uzsvēra arī regulāra dialoga nozīmi ar pašvaldībām.
“Regulārs dialogs, savstarpēja koordinācija un informācijas apmaiņa ar pašvaldībām ir būtisks elements, lai stiprinātu nacionālo drošību un veicinātu gatavību krīzes situācijām. Bezpilota lidaparātu incidenti un izsludinātās gaisa trauksmes virknē pašvaldību jau ir likušas pārskatīt līdzšinējos algoritmus un apzināties vēl darāmos darbus arī civili militārajā sadarbībā. Svarīgi turpināt sadarbību gan ar aizsardzības resoru, gan Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām tieši saistībā ar civilo aizsardzību.”
Sanāksmē piedalījās Augšdaugavas, Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Ludzas, Madonas, Preiļu, Rēzeknes un Valkas novadu, kā arī Daugavpils, Rēzeknes un Valmieras valstspilsētu pašvaldību vadītāji.
Melnis: austrumu robežā izvietos papildu aizsardzības sistēmas
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis uzsvēra, ka darbs pie Latvijas pretgaisa aizsardzības notiek ļoti intensīvi, “lai papildus nodrošinātu gan radaru sistēmas, gan pārtvērēju sistēmas uz mūsu austrumu robežas, lai mūsu debesis paliktu vēl drošākas.”
Ministrs piebilda, ka nav iespējams pilnībā izslēgt iespēju, ka kāds bezpilota lidaparāts varētu ielidot Latvijas teritorijā, “bet mēs strādāsim, lai šo sistēmu pilnveidotu un pretgaisa aizsardzības sistēma nodrošinātu drošas debesis.”
Viņš skaidroja, ka papildus tehnikas iegādei svarīga ir arī sistēmu savstarpējā integrācija un karavīru apmācība, kur Latvija izmanto Ukrainas pieredzi.
Tuvākajā laikā paredzēts turpināt arī Baltijas aizsardzības līnijas izbūvi Latvijas austrumu pierobežā.
NBS komandieris: galvenais uzdevums – uzturēt augstu kaujas gatavību
NBS komandieris Kaspars Pudāns informēja, ka Militārās padomes laikā izvērtēta Latvijas bruņoto spēku pašreizējā kaujas gatavība un apspriesti turpmākie attīstības virzieni.
“Lielākais uzsvars šajā kaujas gatavībā ir pretgaisa aizsardzība. Protams, tas ietver daudzslāņu pretgaisa aizsardzību, bet arī mūsu manevra spējas, munīcijas krājumus un spēju ilgstoši pretoties dažādos apdraudējuma scenārijos.”
“Kopumā varu teikt, ka mūsu sadarbība ir sekmīga, sapratne starp mums ir daudz augstākā līmenī, un tam ir palīdzējušas mūsu kopīgās mācības, ko gadiem veicam kopā ar pašvaldību vadītājiem.”
Viņš arī uzsvēra, ka arvien labāka kļūst sadarbība ar pašvaldībām.
Prioritāte – praktiska sadarbība
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Valsts prezidents uzsvēra, ka šobrīd svarīgākais ir sakārtot praktisko sadarbību starp valsts institūcijām un pašvaldībām.
“Ja man būtu jāsaliek prioritātes, tad prioritāte numur viens ir rīcības algoritmi, prioritāte numur divi ir savstarpējā informācijas apmaiņa, prioritāte numur trīs – sadarbība ar iekšlietu sistēmu civilās aizsardzības un patvertņu jautājumos.”
Prezidents piebilda, ka pēdējā gada notikumi pierādījuši – daudzi jautājumi, kas agrāk šķita teorētiski, šobrīd kļuvuši par ļoti praktiskiem uzdevumiem. Tāpēc regulāras tikšanās ar pašvaldībām un atbildīgajām institūcijām būs jāturpina arī turpmāk.
Turpinās Baltijas aizsardzības līnijas izbūve
Kā norādīja aizsardzības ministrs Raivis Melnis, viens no tuvākajiem uzdevumiem būs turpināt Baltijas aizsardzības līnijas izbūvi Latvijas austrumu pierobežā. Nākamajos posmos paredzēts izbūvēt jaunus prettanku šķēršļus un citu pretmobilitātes infrastruktūru, kas nepieciešama valsts aizsardzības spēju stiprināšanai.
Baltijas aizsardzības līnijas projekts ir kopīga Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas iniciatīva, par kuru valstis vienojās 2024. gada janvārī. Latvijā Nacionālie bruņotie spēki austrumu robežas militāro nostiprināšanu sāka 2024. gada pavasarī. Tās mērķis ir izveidot aizsardzības infrastruktūru, kas iespējamā apdraudējuma gadījumā palīdzētu aizkavēt pretinieka virzību, dotu papildu laiku aizstāvjiem un stiprinātu valsts aizsardzības spējas.
Pērn Latvijas austrumu robežas militārajai stiprināšanai tika atvēlēti 45 miljoni eiro, bet šogad šim mērķim paredzēti jau 55 miljoni eiro.
Pretgaisa aizsardzības stiprināšana kļuvusi īpaši aktuāla pēc vairākiem incidentiem Latvijas gaisa telpā. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijā nokrituši septiņi bezpilota lidaparāti, bet vēl vienu dronu pirms tā iekļūšanas Latvijas teritorijā neitralizēja NATO gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistītie iznīcinātāji.
