Pēc pēdējo nedēļu notikumiem Latvijas austrumu pierobežā Latgales Tūrisma asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar atklātu vēstuli, brīdinot par kritisku situāciju tūrisma un viesmīlības nozarē.
Asociācija norāda, ka bezpilota lidaparātu incidenti, sprādzieni, gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi un šūnapraides trauksmes paziņojumi būtiski ietekmējuši cilvēku vēlmi apmeklēt Latgali.
Vēstulē teikts, ka ārvalstu tūristi un tūroperatori masveidā atsaka rezervācijas, un atteikto rezervāciju skaits jau sasniedzot 60%. Tāpat tiekot atcelti korporatīvie pasākumi un skolēnu ekskursijas, bet vietējie ceļotāji arvien biežāk izvēloties neapmeklēt Latgali drošības apsvērumu dēļ.
Pēc asociācijas aplēsēm, rezervāciju skaits, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājies par aptuveni 40%.
“Latgales tūrisma nozare šobrīd piedzīvo smagāko krīzi kopš pandēmijas laika. 2026. gada vasaras sezona Latgalē faktiski ir iznīcināta,” teikts asociācijas vēstulē.
Nozares pārstāvji uzsver, ka situācija ietekmē ne tikai viesnīcas un viesu mājas, bet arī ēdināšanas uzņēmumus, transporta pakalpojumu sniedzējus, mājražotājus, amatniekus un citus uzņēmumus, kuru darbība ir tieši saistīta ar tūristu plūsmu.
Pieprasa īpašu valsts atbalstu
Latgales Tūrisma asociācija aicina valdību ieviest īpašus atbalsta mehānismus reģiona uzņēmējiem. Starp priekšlikumiem ir darbaspēka nodokļu atcelšana līdz 2026. gada beigām, granti apgrozāmajiem līdzekļiem, valsts finansētas tūrisma kampaņas, kā arī valsts iestāžu un kapitālsabiedrību pasākumu organizēšana Latgalē.
Asociācija uzskata, ka ekonomiskās aktivitātes saglabāšana pierobežā ir ne tikai uzņēmējdarbības, bet arī nacionālās drošības jautājums.
“Tukša un ekonomiski novājināta pierobeža ir valsts mēroga risks,” uzsver organizācija.
Ekonomikas ministrija sola meklēt risinājumus
Uzņēmēju bažas jau apspriestas Ekonomikas ministrijā. 28. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis tikās ar Latgales Tūrisma asociācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu situāciju un iespējamos risinājumus.
Ministrijā atzīst, ka ģeopolitiskās situācijas uztvere ietekmē uzņēmējdarbības vidi, īpaši Latgalē. Tāpēc plānots sekot rezervāciju un apgrozījuma rādītājiem, izvērtēt atbalsta programmu nosacījumus un nepieciešamības gadījumā lemt par papildu palīdzības instrumentiem.
Tāpat Ekonomikas ministrija plāno aicināt valsts pārvaldes iestādes organizēt seminārus, forumus un konferences Latgalē, lai sniegtu praktisku ieguldījumu reģiona ekonomikai. Izskanējusi arī iespēja organizēt Ministru kabineta sēdi Latgalē.
Latgales Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja Jeļena Kijaško pēc tikšanās norādīja, ka uzņēmēji paši nevar novērst ģeopolitiskās situācijas sekas, tāpēc valdības iesaiste šobrīd ir īpaši svarīga.
Restorānu biedrība — lielākais kaitējums ir komunikācijai
Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis aģentūrai LETA pauda, ka būtiska problēma ir ne tikai paši incidenti, bet arī komunikācija par tiem.
Viņš norāda, ka ziņas par gaisa telpas apdraudējumiem plaši izplatījušās starptautiskajos medijos, radot priekšstatu par Baltijas valstīm kā nedrošu reģionu.
“Militāri Latvija ir drošībā, bet mediju telpā uzvar hibrīdkara naratīvs,” uzskata Jenzis.
Pēc viņa teiktā, cilvēkiem Latvijā un ārvalstīs ir jāredz, ka valsts institūcijas kontrolē situāciju un ikdienas dzīve turpinās ierastā ritmā.
“Ja paši baidāmies braukt uz Latgali, kā varam sagaidīt, ka tur ieradīsies tūrists no Berlīnes vai Parīzes?” retoriski jautā Jenzis.
Viņš arī uzsver, ka nozarei nepieciešams praktisks un prognozējams valsts atbalsts, tostarp atkārtoti aktualizējot jautājumu par samazināto PVN likmi ēdināšanas sektoram.
Uzņēmēju pieredze Latgalē nav vienāda
Tomēr paši tūrisma uzņēmēji situāciju vērtē atšķirīgi. Zirgu sētas “Klajumi” saimniece Ilze Stabulniece, kuras saimniecība atrodas Kaplavas pagastā Krāslavas novadā, sarunā ar “Chayka” norāda, ka viņas uzņēmumā būtisks tūristu plūsmas kritums pagaidām nav novērots.
“Man šķiet, ka no mušas tiek uzpūsts zilonis. Šim nejauši ielidojušajam dronam tiek pievērsta ļoti liela uzmanība, kamēr ir daudz citu problēmu, kas mums rada daudz lielākas grūtības,” saka Stabulniece.
Viņa uzsver, ka pavasaris tradicionāli nav aktīvākā tūrisma sezona, tādēļ mazāks apmeklētāju skaits šajā laikā nav nekas neparasts. Turklāt skolēnu grupas viņa vairāk uztver kā mācību ekskursijas, nevis klasiskos tūristus.
Pēc uzņēmējas teiktā, “Klajumos” joprojām notiek grupu apmeklējumi, ekskursijas un bērnu nometnes. “Aizvakar pie mums bija ap 200 cilvēku, vakar ap 80. Ir grupas, ir pasūtījumi, mums nekas nav mainījies,” viņa stāsta.
Vienlaikus Stabulniece atzīst, ka cilvēku satraukumu veicina šūnapraides trauksmes paziņojumi un plašā rezonanse publiskajā telpā.
Uzņēmumā jau izstrādāti algoritmi dažādām ārkārtas situācijām, tostarp paredzot, kur nepieciešamības gadījumā patvert bērnus un kā informēt vecākus.
Stabulniece arī skeptiski raugās uz ideju, ka situāciju atrisinās tikai valsts atbalsts. “Uzņēmējiem pašiem ir jādomā vairāk — jāmācās, jādigitalizējas, jāattīsta jauni produkti un jādomā par nākotni. Cilvēki uz Latgali brauks arī turpmāk, tāpat kā braukuši pēdējos 20 vai 30 gadus,” uzskata uzņēmēja.
Daugavpils uzņēmēja jau zaudē rezervācijas
Savukārt Daugavpils viesu mājas “Lorem” īpašniece Jeļena Fleišere situāciju izjūt daudz sāpīgāk. Sarunā ar “Chayka” viņa stāsta, ka viesi naktsmītnes vasaras sezonai rezervējuši jau pavasarī, tomēr pēdējās nedēļās daļa rezervāciju tiek atceltas.
“Cilvēki rezervēja pie mums aprīlī uz jūniju un jūliju. Tagad šīs rezervācijas tiek atceltas,” saka uzņēmēja.
Pēc viņas teiktā, šogad jaunu rezervāciju ir ievērojami mazāk nekā ierasts, tādēļ katrs atteikums rada papildu bažas par sezonas rezultātiem. “Rezervāciju ir ļoti maz. Mēs ļoti ceram, ka tie klienti, kuri jau ir pieteikušies, tomēr neatcels savus braucienus,” stāsta Fleišere.
Viņas pieredze lielā mērā sakrīt ar Latgales Tūrisma asociācijas pausto par pieaugošo piesardzību ceļotāju vidū un rezervāciju kritumu tieši pirms vasaras sezonas.
Daugavpilī saņem jautājumus par patvertnēm un drošību
Daugavpils pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītāja Līga Rudzīte-Besakirska intervijā LSM atzinusi, ka situācija reģionā ir jūtama.
Pēc viņas teiktā tūroperatori regulāri interesējas par drošības jautājumiem. “Viņi lūdz aktuālu informāciju par patvertnēm, drošības prasībām un to, kā rīkoties ārkārtas situācijās,” norāda Rudzīte-Besakirska.
Viņa piebilst, ka cilvēku izvēles ietekmē ne tikai reālie notikumi, bet arī emocionālā reakcija uz trauksmes paziņojumiem telefonos un publiskajā telpā izskanējušo informāciju.
Tūrisma nozares pārstāvji atzīst, ka situācija Latgalē šobrīd ir sarežģīta, taču vienlaikus uzsver — reģions turpina dzīvot, strādāt un uzņemt viesus. Taču tas, cik lielā mērā pašreizējie notikumi ietekmēs vasaras sezonu, kļūs skaidrāks tuvākajos mēnešos. No uzņēmēju stāstiem jau tagad redzams, ka pieredze atšķiras — vieni runā par dramatisku rezervāciju kritumu, kamēr citi aicina necelt paniku un pielāgoties jaunajai realitātei.
