Sabiedrības novecošanās Latvijai ir viens no galvenajiem izaicinājumiem. Vai valstij ir rīcības plāns?

“Sabiedrības novecošanās lielākā vai mazākā mērā ietekmē un turpinās ietekmēt teju visas nozares, kā arī Latvijas sociālekonomisko situāciju kopumā,” saka Evija Kūla, Latvijas Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktora vietniece.

Pēc viņas teiktā, tas notiek tāpēc, ka sabiedrības novecošanās būtiski ietekmē tās nozares, kas ir tieši saistītas ar cilvēkresursiem un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

“Sabiedrības novecošanās jau tagad un arī nākotnē ievērojami ietekmēs darba tirgu. Pēc 10–20 gadiem darbspējīgo iedzīvotāju skaits būs ievērojami mazāks,” norāda Evija sarunā ar “Chayka”.

Vai Latvijai ir plāns, kā pielāgot valsti un iedzīvotājus šai jaunajai realitātei? Izpētīsim to kopā ar Labklājības ministrijas pārstāvi.

Saruna notika projekta par sabiedrības novecošanos ietvaros, ko “Chayka” īsteno ar Journalismfund Europe finansiālo atbalstu.

“Sabiedrības novecošanās ir viens no nopietnākajiem demogrāfiskajiem izaicinājumiem”

Labklājības ministrijā sabiedrības novecošanos raksturo kā vienu no nopietnākajiem demogrāfiskajiem izaicinājumiem Latvijā un visā pasaulē.

Atgādināsim, ka iedzīvotāju novecošanās ir process, kurā, samazinoties dzimstībai, palielinās valsts iedzīvotāju vidējais vecums un pieaug gados vecāku cilvēku īpatsvars. Galvenie iemesli ir dzīves ilguma pieaugums un dzimstības samazināšanās.

Cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem, veido 10–11% no pasaules iedzīvotājiem. Saskaņā ar jaunākajiem ANO datiem, līdz 2054. gadam šis skaitlis var dubultoties.

Latvijā cilvēki vecumā no 65 gadiem un vairāk veido 21,9% no kopējā iedzīvotāju skaita. Šo procesu paātrināja vairāki emigrācijas viļņi – pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, pievienošanās Eiropas Savienībai un 2008. gada finanšu krīzes.

Kā norāda Evija Kūla, iedzīvotāju novecošanās ietekmē praktiski visas valsts dzīves jomas, jo maina sabiedrības struktūru, darba tirgu un slogu uz valsts pakalpojumiem.

“Sociālās aprūpes jomā pieprasījums jau tagad pārsniedz piedāvājumu. Sociālajā jomā novecošanās tendences rada divkāršu ietekmi – no vienas puses, sociālajā jomā trūkst aprūpes darbinieku un aprūpes pakalpojumu sniedzēju, bet, no otras puses, katru gadu pieaug to vecāka gadagājuma cilvēku skaits, kuriem nepieciešama aprūpe,” skaidro Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktora vietniece.

Viņa piebilst, ka arī veselības aprūpes nozare izjūt būtisku ietekmi – tas saistīts ar pieaugošo pieprasījumu pēc medicīnas pakalpojumiem. Tāpēc iedzīvotājiem nākas ilgi gaidīt valsts finansētu palīdzību. Piemēram, saskaņā ar datiem par 2025. gada novembri, rinda pie reimatologa Rīgas 1. slimnīcā bija gandrīz četrus gadus gara. Un tas ir tikai viens piemērs.

Turklāt sabiedrības novecošanās arvien vairāk ietekmē darba tirgu.

“Lai kompensētu darbaspēka trūkumu, nāksies piesaistīt ekonomiski mazāk aktīvus cilvēkus, tostarp seniorus, kas savukārt liks darba devējiem vairāk pielāgot darba vidi,” skaidro Evija Kūla.

Plašāk par sabiedrības novecošanās sekām “Chayka” stāstīja šajā materiālā.

Vai Latvijai ir rīcības plāns?

Labklājības ministrijā norāda, ka jau sen pievērš uzmanību sabiedrības novecošanās jautājumam un to risina vispusīgi.

“Labklājības ministrija jau pēc neatkarības atjaunošanas sāka iekļaut sabiedrības novecošanās tendences savā kompetencē esošajās politikas jomās, piemēram, ieviešot trīspakāpju pensiju sistēmu,” stāsta Evija Kūla.

Viņa piebilst, ka valsts līmenī novecošanās problēmu aplūko ne tikai no senioru atbalsta viedokļa, bet arī saistībā ar pasākumiem ģimeņu, dzimstības un darba tirgus atbalstam.

“Tas nozīmē, ka katrai ministrijai ir jāpielāgo un jāplāno politikas savas kompetences jomās atbilstoši demogrāfiskajām izmaiņām,” norāda Evija Kūla.

Viņa precizē, ka tuvākajos gados vislielākie ieguldījumi būs nepieciešami sociālās un medicīniskās aprūpes jomā, pensiju sistēmā un darba tirgū, jo tieši šajās jomās visvairāk jūtamas sabiedrības novecošanās sekas.

Kā paskaidro Labklājības ministrijā, Latvijā pašlaik ir pieejami gan ilgtermiņa, gan vidēja termiņa dokumenti, kuros ņemts vērā sabiedrības novecošanās process. To vidū ir stratēģija “Latvija 2030” un Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (NAP2027). Uz to pamata ministrijas izstrādā savus nozaru plānus.

Labklājības ministrijai patlaban ir divi šādi dokumenti:

• Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (atrodamas šeit);
• Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.–2027. gadam (atrodamas šeit).

Latvijā ir arī “Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam“, kuru Ministru kabinets apstiprināja jau 2016. gada septembrī. Tajā ir izcelti četri galvenie virzieni, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība:

• gados vecākos iedzīvotājus iekļaujošs darba tirgus;
• izglītoti un kompetenti gados vecākie darbinieki, kas spēj pielāgoties mainīgajiem darba tirgus apstākļiem;
• veselīgi un fiziski aktīvi gados vecākie iedzīvotāji, kas pēc iespējas ilgāk turpina aktīvu un neatkarīgu dzīvi;
• sociāli aizsargāti gados vecākie iedzīvotāji.

Tuvākajos gados Labklājības ministrija plāno turpināt darbu dažos virzienos:

• attīstīt sociālās aprūpes pakalpojumus;
• veicināt sociālās ekonomikas attīstību;
• pakāpeniski ieviest pamata pensiju, pilnveidojot piemaksu sistēmu.

Taču Labklājības ministrijā par plāniem sīkāk nerunā. “Pašlaik vairāki jautājumi vēl atrodas plānošanas stadijā, tāpēc pagaidām nevaram sniegt sīkāku informāciju par plānotajām iniciatīvām,” paskaidroja Evija Kūla.

Viņa norāda, ka ministrija aktīvi izmanto citu Eiropas valstu pieredzi, risinot ar sabiedrības novecošanos saistītās problēmas.

“Pieredze ne vienmēr tiek pārņemta pilnībā – bieži vien tiek pārņemti atsevišķi kāda pakalpojuma elementi. Piemēram, deinstitucionalizācija ir spilgts piemērs tam, kā tiek pārņemta Eiropas, precīzāk, Skandināvijas valstu ilggadējā pieredze,” stāsta Labklājības ministrijā.

Deinstitucionalizācija ir pāreja no lieliem ilgtermiņa sociālās aprūpes centriem uz mājīgākām un mazāka mēroga aprūpes formām, piemēram, kopdzīvojamām mītnēm un dienas centriem.

Starp citu, “Chayka” ir apmeklējusi divus dienas centrus – Daugavpilī un Višķos. Par pirmā centra apmeklēšanu var izlasīt šeit, un par otrā – šeit.

Ko Latvija dara jau tagad, lai pielāgotos jaunajai realitātei?

Latvijas Labklājības ministrijā norāda, ka pasākumi, lai pielāgotos mainīgajai realitātei, jau tagad tiek īstenoti dažādās jomās.

Pensijas

Kā norāda ministrija, viena no izmaiņām ir pakāpeniska pensijas vecuma paaugstināšana. 2025. gadā Latvijā tas sasniedza 65 gadus.

“2024. gadā tika atsākta vecuma un invaliditātes pensiju piemaksu izmaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim,” piebilda Evija.

2026. gadā šādas piemaksas tiek piešķirtas iedzīvotājiem, kuri pensionējušies 2018., 2019. un 2020. gadā. Savukārt 2025. gadā tās tika piešķirtas iedzīvotājiem, kuri pensionējās 2015., 2016. un 2017. gadā.

Sociālais atbalsts

Viena no galvenajām prioritātēm Labklājības ministrijā ir “sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu sistēmas” attīstība, kas palīdz senioriem pēc iespējas ilgāk dzīvot un saglabāt neatkarību.

“Lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu pieejamību, ir ieviests vienots minimālais pakalpojumu klāsts, ko visām pašvaldībām ir jānodrošina saviem iedzīvotājiem. Tādējādi samazināsies nevienlīdzība starp pašvaldībām,” skaidro Evija Kūla.

No 2025. gada minimālajā sociālo pakalpojumu klāstā ietilpst, piemēram, aprūpe mājās, sociālās aprūpes centri, krīzes centri, dienas centri un citi pakalpojumi.

“No 2026. gada tie ir dienas aprūpes centri, atelpas brīža pakalpojumi ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, specializētās darbnīcas un citi pakalpojumi. Kopumā ir paredzēti 10 pakalpojumi,” skaidro Labklājības ministrijā.

Jauninājuma ieviešanai ir paredzēts pārejas periods: dažiem pakalpojumiem – līdz 2026. gadam, bet citiem – līdz 2029. gadam.

Turklāt, pateicoties ES fondu atbalstam, valstī tiek izveidotas jaunas aprūpes vietas senioriem, kurās tiek nodrošināta ģimenes videi pietuvināta atmosfēra. Līdz 2026. gada vidum šādus pakalpojumus plānots nodrošināt 312 pensijas vecuma cilvēkiem.

Vēl viens darbības virziens ir pieejamākas vides veidošana. Tā kā ievērojama daļa cilvēku ar invaliditāti ir seniori, ministrija risina jautājumus par ēku, pakalpojumu un informācijas pieejamību. Šim nolūkam ir izstrādāta pašnovērtējuma anketa, ar kuras palīdzību valsts un pašvaldību iestādes var pārbaudīt, cik pieejamas to ēkas un pakalpojumi ir dažādām iedzīvotāju grupām, un saprast, kas ir jāuzlabo.

Cīņa pret vecuma diskrimināciju

“Ņemot vērā, ka diskriminācija vecuma dēļ ir viena no visizplatītākajām diskriminācijas formām Latvijā, tiek īstenota virkne pasākumu tās mazināšanai,” uzsver ministrijā.

Valsts atbalsta NVO projektus, kas palīdz gados veciem cilvēkiem, vientuļajiem senioriem, cilvēkiem pirmspensijas un pensijas vecumā, gados veciem cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī sievietēm, kas vecākas par 50 gadiem un kuras var saskarties ar diskrimināciju darba tirgū.

Šādu projektu ietvaros tiek organizēta mākslas terapija, radošas nodarbības, pasākumi dabā, semināri, diskusijas, speciālistu konsultācijas, mentorings, apmācības, kā arī pasākumi veselības veicināšanai un nodarbinātības atbalstam. To mērķis ir palīdzēt cilvēkiem neizkrist no sabiedrības un justies vajadzīgiem.

Darba tirgus

Valsts nodarbinātības aģentūra (NVA) aktīvi palīdz cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem un ir reģistrēti kā bezdarbnieki, atrast darbu.

NVA nodrošina:

• individuālās konsultācijas un atbalstu (karjeras konsultanta, psihologa, ergorapeita un citu speciālistu pakalpojumus);
• profesionālās piemērotības novērtēšanu un mentoringu;
• apmācības (pārkvalifikācija, darba tirgū nepieciešamo pamatprasmju apguve, apmācības pie darba devēja u. c.);
• subsidētu nodarbinātību;
• apmaksātus pagaidu sabiedriskos darbus;
• atbalstu mazo uzņēmumu dibināšanai vai pašnodarbinātībai.

Tie ir tikai daži atbalsta piemēri.

“Ja senioriem, kuri vēlas iekļauties darba tirgū, ir nepieciešams atbalsts piemērotu vakanču meklēšanā vai speciālista konsultācija par nodarbinātības iespējām atbilstoši viņu interesēm un spējām, ikviens interesents var pieteikties uz karjeras konsultāciju NVA, kā arī saņemt atbalstu prasmju pilnveidošanai,” skaidro Evija.

Un tam nav obligāti jābūt bezdarbnieka statusam. Pieteikumu var iesniegt jebkurā NVA filiālē – klātienē vai pa tālruni. NVA filiāļu kontaktinformāciju un adreses var atrast šeit.

Cilvēkiem ar invaliditāti vai arodslimībām ir iespēja pielāgot darba vietas (uz ergoterapeita atzinuma pamata). Turklāt valsts daļēji kompensē transporta izdevumus (pirmajos četros darba mēnešos) vai dzīvokļa īri, ja cilvēkam jābrauc uz darbu citā pilsētā.

Turklāt no 2025. līdz 2029. gadam Latvijā tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts “Atbalsts labākam un ilgākam darba mūžam”. Tā mērķis ir uzlabot darba apstākļus, stiprināt darbinieku veselību un palīdzēt cilvēkiem no 45 gadu vecuma ilgāk palikt darba tirgū.

“Vienlaikus projektā ir plānots īstenot informācijas un izglītojošus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt darba devēju, darbinieku un sabiedrības kopumā izpratni par iespējām sekmēt ilgāku un kvalitatīvāku darba dzīvi, kā arī par aktīvas novecošanās nozīmi,” norāda Labklājības ministrijas pārstāve.

Tāpat viņa uzsver, ka, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū, svarīga ir pašu bezdarbnieku motivācija un interese.

Izglītībai arī ir svarīga loma

Labklājības ministrijā uzsver, ka senioru izglītība ir būtiska, lai pielāgotos sabiedrības novecošanai.

“Tomēr senioru iesaistīšanās pieaugušo izglītībā Latvijā ir zemāka nekā citās ES valstīs. Šo situāciju galvenokārt nosaka darbinieku un uzņēmumu intereses trūkums, izmaksas, laika un informācijas trūkums, kā arī programmu pieejamība,” skaidro Evija Kūla.

Neraugoties uz to, Latvijā pakāpeniski tiek paplašinātas izglītības iespējas cilvēkiem jebkurā vecumā. Piemēram, Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju attīsta platformu stars.gov.lv. Tajā ikviens interesents var pieteikties kursiem – bez maksas vai ar nelielu līdzmaksājumu.

Šajā platformā var atrast programmas par digitālajām prasmēm, profesionālo apmācību, finanšu pratību, svešvalodām un citām tēmām. Daļa kursu ir pieejama tiešsaistē.

Ministrijā norāda, ka īpaši svarīgas ir tieši digitālās prasmes, jo tās palīdz gados vecākiem cilvēkiem saglabāt lielāku neatkarību un paver papildu iespējas darba tirgū.

Ministrijā par atsevišķu virzienu uzskata Senioru skolu un Trešās paaudzes jeb Trešā vecuma universitāšu attīstību.

“Senioru skolas, kas pasaulē plašāk pazīstamas kā Trešās paaudzes universitātes, ir pazīstamas jau vairāk nekā 50 gadus un ir pierādījušas savu efektivitāti kā instruments, kas veicina vecāka gadagājuma iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mūžizglītību un aktīvu līdzdalību,” norāda Labklājības ministrija.

Pēc ministrijas novērtējuma šādas skolas palīdz senioriem apgūt jaunas zināšanas, uzturēt sociālos kontaktus, saglabāt aktivitāti un ilgāk dzīvot patstāvīgi. Tās var arī mazināt vientulības risku, veicināt garīgo un fizisko veselību un palīdzēt senioriem iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

2026. gadā Labklājības ministrija uzsāka pilotprogrammu senioru skolu atbalstam. Tādējādi valsts plāno atbalstīt 25 šādu skolu darbību, nodrošinot neformālās izglītības programmas vismaz 100 dalībniekiem. Programmas kopējais finansējums ir 920 tūkstoši eiro. Plašāk par to “Chayka” stāstīja šeit.

Lai piedalītos programmā, interesenti varēja iesniegt pieteikumus līdz 10. maijam. Interese par programmu izrādījās liela. Ministrija saņēma 77 pieteikumus no organizācijām visā Latvijā.

Pēc pilotprojekta noslēguma ministrija izvērtēs tā rezultātus un pieņems lēmumu, vai ir vērts turpināt attīstīt senioru skolu atbalsta sistēmu.

Arī Daugavpilī ir Trešās paaudzes universitāte – Daugavpils Universitātē, kur aprīlī notika pirmā izlaiduma ceremonija. Par to var izlasīt šeit.

Turklāt netālu no Daugavpils atrodas Krāslavas senioru skola (par to mēs stāstījām šeit) un Vidusdaugavas Senioru universitāte Jēkabpilī (par to lasiet šeit).