“Šeit mums ir iespēja sanākt kopā.” Daugavpilī ir noslēdzies Trešās paaudzes universitātes pirmais mācību gads, taču nekas nebeidzas

Daugavpilī ir noslēdzies Trešās paaudzes universitātes pirmais mācību gads. Pēdējā tikšanās notika 24. aprīlī.

“Chayka” apmeklēja šo pasākumu projekta par sabiedrības novecošanos ietvaros, kas tiek īstenots ar Journalismfund Europe finansiālo atbalstu.

Tajā piedalījās arī Daugavpils domes deputāte Līvija Jankovska. Nodarbības tēma bija – “Dzīve Daugavpilī: izaicinājumi, iespējas un sabiedrības balss.” Beigās dalībnieki saņēma īpaši sagatavotus sertifikātus.

“Jūs saņemat apliecinājumu tam, ka atkal bijāt studenti un veiksmīgi pabeidzāt šo mācību gadu,” projekta iniciatore Biruta Mūrniece no Daugavpils Universitātes sacīja absolventiem.

Senioriem pasniedza sertifikātus tieši tāpat kā izlaidumā, kas ik vasaru norisinās šajā pašā universitātē. Diplomus absolventiem pasniedza pa vienam, grupas biedriem aplaudējot.

Sarunā ar “Chayka” Biruta Mūrniece atzina, ka šis bija izmēģinājuma mācību gads, taču viņa uzskata, ka to var uzskatīt par veiksmīgu.

Kā pagāja pirmais mācību gads

Daugavpilī Trešās paaudzes universitāte sāka darbu 2025. gada oktobrī. Organizatori cerēja piesaistīt aktīvus seniorus no Daugavpils un Augšdaugavas novada un, pēc Birutas teiktā, viss izdevās.

“Nodarbības reizi mēnesī stabili apmeklē ap 40 cilvēkiem. Mēs rīkojām lekcijas par veselību, drošību un medijpratību, runājām par dzīvi pilsētā un laimes sajūtu – proti, par to, kas senioriem pašiem ir patiesi svarīgi,” viņa pastāstīja.

Tēmas izvēlējās ne tikai organizatori. Dalībnieki pildīja anketas un rakstīja par to, ar kurām personām viņi vēlētos satikties. Viena no gaidītākajām tikšanās reizēm bija nodarbība ar Daugavpils teātra aktrisi Kristīni Veinšteinu.

“Tā bija ļoti sirsnīga tikšanās,” ar smaidu pateica Biruta.

Minētā nodarbība norisinājās pēc Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” izdalīšanas par sasniegumiem 2025. gadā. Kristīne šo apbalvojumu saņēma, pateicoties savam neatlaidīgajam darbam latgaliskās identitātes stiprināšanā.

Tāpat senioriem aktuālas bija tēmas par kiberdrošību, kā arī par viedierīču un interneta lietošanu.

“Šis bija izmēģinājuma gads šādam formātam. Mums izdevās aptvert dažādas tēmas, uzaicināt interesantus lektorus un ņemt vērā pašu dalībnieku vēlmes. Visas tikšanās notika, spītējot salam un sniegam. Vienīgais, kam pietrūka laika, bija kultūrai un vēsturei veltīts bloks,” secināja Biruta.

Viņa piebilda, ka, papildu Daugavpilij, Trešās paaudzes universitātes nodarbības šogad sākušās arī Preiļos. Tur darbojas šīs programmas filiāle.

Ko seniori ir iemācījušies šajā gadā

“Chayka” aprunājās ar Trešās paaudzes universitātes studentiem, lai uzzinātu, ko viņi ir iemācījušies pirmajā mācību gadā. Viņi visbiežāk minēja iespēju regulāri tikties, kā arī izteica cerību, ka varēs to darīt arī turpmāk.

Lorija saka, ka viņai bija svarīgi atkal būt līdzās savas paaudzes cilvēkiem.

“Man patika tas, ka mēs atkal sanākam kopā. Mums ir līdzīgas intereses, mums ir svarīga komunikācija. Pateicoties šīm nodarbībām, mēs uzzinājām daudz ko tādu, kam iepriekš nepievērsām uzmanību. Piemēram, šodien mēs, ciematnieki, uzzinājām vairāk par pilsētu,” viņa pastāstīja.

Viņai īpaši palika atmiņā nodarbība ar praktisko daļu, kas bija saistīta ar veselību.

“Būtu labi, ja šādas nodarbības turpinātos – lai mēs varētu iemācīties rūpēties par sevi,” viņa piebilda.

Savukārt Vija norādīja, ka, lai gan šobrīd informāciju par daudzām lietām var atrast internetā vai grāmatās, personīga tikšanās ar lektoru ir daudz labāka.

“Dzīvā saziņa ar lektoriem ir pavisam cita lieta. Tā ir īpaši vērtīga. It īpaši man patika nodarbība par veselību ar praktisko daļu – par masāžu un dažādiem aparātiem, ko visi varēja izmēģināt,” viņa pateica.

“Esam iemācījušies visu, ko mums piedāvāja. Atgriežamies mājās – un dalāmies ar draugiem: ko dzirdējām, ko uzzinājām, par ko mums stāstīja. Esam ļoti pateicīgi un labprāt turpinātu šīs tikšanās,” dalījās Veronika no Sventes.

Veronikai patika visas nodarbības. Taču visvairāk atmiņā palikusi tikšanās, kurā viņi zīmēja savus portretus.

“Tas bija ļoti interesanti. Sventē mums ir klubs ‘Sventes pērlītes’. Un arī tur mēs sanācām kopā un zīmējām šādus portretus. Sanāca ļoti labi,” piebilda Veronika.

Regīna pastāstīja, ka viņai ir svarīga iespēja saņemt informāciju no cilvēkiem, kuriem var uzticēties.

“Protams, visu var atrast internetā. Taču es uzskatu, ka ne visai tur atrodamajai informācijai var uzticēties – pret to jāizturas kritiski.

Un šeit mēs tiekamies ar speciālistiem, kuriem var uzticēties. Tas ir ļoti svarīgi – klausīt profesionāļus,” viņa pateica.

Alberts, vienīgais vīrietis, kas tika līdz mācību gada beigām, atzinās, ka katru mēnesi gaidīja kārtējo nodarbību.

“Mūsu vecumā jau gribas ne tikai klausīties, bet arī uzstāties citu cilvēku priekšā, ar kādu parunāt. Un pats galvenais ir iespēja sanākt kopā. Parasti mēs sēžam mājās vienatnē, un šis ir iemesls iziet. Mēs katru mēnesi gaidījām, kad paziņos nākamās tikšanās laiku,” viņš norādīja.

Viņam visspilgtāk palika atmiņā kiberdrošības apmācības un tikšanās ar Kristīni Veinšteinu.

Tiesa, viņš izteica nožēlu, ka seniori pēc pēdējās nodarbības nebija vienojušies satikties, lai atzīmētu mācību gada noslēgumu.

Plāni nākamajam gadam

Biruta pastāstīja, ka Trešās paaudzes universitāte savu darbu turpinās arī nākamajā mācību gadā. Plānots, ka nodarbības atkal sāksies oktobrī un beigsies aprīlī.

“Vasaras mēneši mums neder, jo ir pārāk daudz darba – mājsaimniecība, mājas, ģimene. Arī septembris ir aktīvs mēnesis. Bet no oktobra līdz aprīlim ir labākais laiks mācībām,” viņa paskaidroja.

Nākotnē organizatori vēlas vēl vairāk strukturēt šo programmu. Paliks kopējās ikmēneša nodarbības par dažādām tēmām, taču vienlaikus senioriem plānots piedāvāt tēmas, kuras var apgūt padziļināti. Tās var būt kultūra, vēsture vai digitālās prasmes.

“Mēs vēlamies piedāvāt padziļinātāku un akadēmiskāku saturu – plašāku skatījumu un dziļāku izpratni. Tādu saturu, ko nevar vienkārši atrast internetā. Turklāt mēs nosūtām dalībniekiem prezentācijas materiālus, lai viņi vēlāk varētu šo tēmu izpētīt dziļāk,” paskaidroja projekta iniciatore.

Paredzams, ka pamatformāts paliks nemainīgs: nodarbības notiks aptuveni reizi mēnesī. Tomēr atsevišķu tēmu ietvaros tikšanās var notikt arī biežāk – līdz pat divām reizēm mēnesī.

Plānots, ka reģistrācija jaunajam mācību gadam sāksies augustā vai septembrī.

“Nav jāsēž četrās sienās!”

Projekta dalībnieki saka, ka nav jābaidās nākt uz nodarbībām.

“Cilvēki ne tik daudz kautrējas, cik viņiem ir nedaudz vājākas valodas zināšanas, tāpēc, iespējams, tieši šī iemesla dēļ viņi neierodas. Taču mēs nekautrējamies. Mēs varam runāt gan krieviski, gan latviski, gan poliski – varbūt ar kļūdām, taču mēs saprotam viens otru,” pateica Veronika.

Vija uzsver, ka universitātē tiek uzņemti visi bez izņēmuma. “Es domāju, ka nav jākautrējas, jo mēs visi šeit ierodamies tādi, kādi esam,” viņa pateica.

Lorija iesaka nevilcināt laiku un vienkārši pamēģināt. “Es ieteiktu kustēties, iziet no mājām, meklēt draugus, nevis sēdēt četrās sienās un domāt tikai par slimībām,” viņa piebilda.

Regīna norādīja, ka nodarbības universitātē var būt laba iespēja praktizēt latviešu valodu.

Pat ja cilvēks nav gatavs runāt, viņš var klausīties un pakāpeniski iesaistīties sarunā. Nodarbību dalībnieku vidū tādi cilvēki bija, lai gan to skaits nebija liels.

“Es pārstāvu latviešu sabiedrību un pati esmu strādājusi par latviešu valodas skolotāju, tāpēc man ir svarīgi, lai Daugavpilī vairāk runātu latviešu valodā,” norādīja Regīna.