14. marta vakarā Latgales vēstniecībā GORS valdīja svētku noskaņa – zālē pulcējās kultūras cilvēki no visas Latgales, skanēja apsveikumi un smiekli, bet daudzi viesi ieradās ar ziediem, lai sveiktu laureātus.
Tieši šeit svinīgā ceremonijā jau 18. reizi tika pasniegtas Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2025”, godinot desmit spilgtākos notikumus, personības un iniciatīvas, kas aizvadītajā gadā būtiski bagātinājušas latgalisko kultūru.
Ceremonija sākās ar piemiņas brīdi, godinot nesen mūžībā aizgājušo režisoru un latgaliskās kultūras personību Jāni Streiču. Viņš ir leģendārās filmas “Cilvēka bērns” režisors, kuras galvenais varonis ir zēns Boņuks.
Tieši šis tēls devis nosaukumu arī Latgaliešu kultūras gada balvai “Boņuks”. Savukārt sabiedrības simpātiju balvas nosaukums “Žyks” arī aizgūts no filmas – tā filmā tiek saukts mazais suns, kurš ir Boņuka uzticamākais draugs – vienmēr kustīgs, draudzīgs, atsperīgs un ātrs.
Stāstām, kuri šogad saņēma galveno Latgaliešu kultūras gada balvu.
Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā šogad godināta kultūras darbiniece, Ziemeļlatgales tradicionālās kultūras sargātāja, projektu vadītāja un kultūrvēstures pētniece Ruta Cibule. Mūža balvu viņai pasniedza kultūras ministre Agnese Lāce.
Ceremonijā pirmo reizi piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš savā uzrunā uzsvēra Latgales nozīmi Latvijas kultūras telpā un pateicās visiem, kas kopj un attīsta latgalisko identitāti.
“Latgale ir neatņemama Latvijas daļa, un latgaliskā kultūra ir mūsu kopējās identitātes bagātība,” savā uzrunā sacīja prezidents.
Viņš uzsvēra, ka latgaliskā kultūra nav tikai tradīcija vai folklora, bet gan dzīvs un attīstībā esošs process, kas turpina veidot Latvijas kultūras telpu arī mūsdienās.
“Latgaliskā kultūra ir dzīva – tā attīstās, tā skan dziesmās, teātrī, literatūrā un jaunajā mūzikā. Tā vieno cilvēkus un dod spēku visai Latvijai,” norādīja Rinkēvičs.
Prezidents arī īpaši uzsvēra Latgales vēstniecības GORS nozīmi reģiona kultūras dzīvē.
“GORS ir, bija un būs Latgales kultūras sirds,” sacīja prezidents, uzsverot, ka šī vieta ir kļuvusi par nozīmīgu kultūras centru ne tikai Latgalei, bet arī visai Latvijai.
Savā uzrunā viņš arī pateicās kultūras darbiniekiem, māksliniekiem un entuziastiem, kuri saglabā un attīsta latgalisko kultūru.
“Jūsu darbs stiprina Latgali un stiprina Latviju,” sacīja prezidents.
Divi “Boņuki” aizceļoja uz Daugavpili
Šogad īpaši nozīmīgs vakars bija arī Daugavpilij, jo balvu saņēma divi ar pilsētu saistīti kultūras notikumi.
Viens no laureātiem ir Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina, kura tiek uzskatīta par vienu no teātra latgaliskās identitātes stūrakmeņiem. Savā radošajā darbībā viņa aktīvi veicina latgaliešu valodas klātbūtni teātrī – tulko lugas, veido scenārijus un raksta dziesmas.
2025. gadā ar viņas līdzdalību Daugavpils teātrī tapa divi nozīmīgi iestudējumi. Gada sākumā tika radīta izbraukumu izrāde sākumskolas bērniem “Plykspuorneiša puorsacenis”, kas paredzēta izrādīšanai skolās. Savukārt vēlāk Kristīne Veinšteina sagatavoja sengrieķu traģēdijas dramatizējumu latgaliski, kas kļuva par pamatu izrādei “Hekube”, kuras pirmizrāde notika 2025. gada novembrī. Par to “Chayka” rakstīja šeit.
Otru balvu saņēma Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī, kas notika no 2025. gada 28. maija līdz 1. jūnijam. Tie kļuva par vienu no nozīmīgākajiem latgaliskās kultūras notikumiem pēdējos gados, pulcējot daudzus kolektīvus un skatītājus no visas Latgales. Sarunu ar Dziesmu svētku mākslinecisko vadītāju Jevgeņiju Ustinskovu var noskatīties šeit.
Sabiedrības simpātiju balva “Žyks”
Ceremonijā tika pasniegta arī sabiedrības simpātiju balva “Žyks”.
Par to no 2. līdz 11. martam varēja balsot portālos lakuga.lv un lsm.lv. Šogad skatītāju simpātiju balvu ieguva grupas “Bruoli i Muosys” debijas albums “Na pādejais”.
Albums ir jaunas paaudzes latgaliskās mūzikas piemērs, kur tradicionālā kultūra savijas ar mūsdienīgu skanējumu un etnodžeza elementiem.
Visi “Boņuks 2025” laureāti
Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2025” par veikumu aizvadītajā gadā saņēma:
- Anna Putāne – latgaliešu folkloras pārrakstītāja
- Diāna Zirniņa – ilggadējā Latgales vēstniecības GORS valdes locekle
- Edeite Laime – latgaliešu kultūras un literatūras kopēja
- Folkloras kopas “Grodi” albums “Sudrabu smeldama”
- Grupas “Bruoli i Muosys” albums “Na pādejais”
- Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina
- Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī
- “LSM Bērnistaba” latgaliski
- Nautrānu kultūrtelpa
- “Nezināmā Rēzekne” un tās organizētie pasākumi
Kas vēl bija nominēts var izlasīt šeit.
Par mūža ieguldījumu – Ruta Cibule
Mūža balvu šogad saņēma Ruta Cibule, kura vairāk nekā 40 gadus strādājusi kultūras un bibliotēku jomā un būtiski veicinājusi Ziemeļlatgales kultūras mantojuma saglabāšanu.
Viņas profesionālais ceļš ietver 20 gadus Balvu rajona kultūras nodaļas vadītājas amatā, kā arī vairāk nekā 26 gadus bibliotēku darbā, tostarp gandrīz 20 gadus kā Balvu Centrālās bibliotēkas direktorei.
Īpaši nozīmīgs ir viņas devums nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā, kā arī darbā ar novadpētniecību, latgaliešu valodu un Dziesmu svētku tradīciju.
Par “Boņuku”
Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada to rīko Latgales vēstniecības GORS komanda.
Balvas mērķis ir izcelt nozīmīgākos notikumus, personības un iniciatīvas, kas veicina latgaliskās kultūras saglabāšanu, attīstību un popularizēšanu.
Ceremoniju šogad vadīja radio personība Lauris Zalāns un Medņevas etnogrāfiskais ansamblis, bet muzikālos priekšnesumus sniedza Balvu Mūzikas skolas bērnu koris, Sovvaļnīks, folkloras kopa “Grodi”, “Laimas Muzykanti”, Dana Vasiļjeva, Mārcis Lipskis un grupa “JUUK”.
Apbalvošanas ceremoniju var apskatīties šeit.
