Jau 1. jūnijā Latgales dziesmu svētki uzmirdzēs Stropu estrādē Daugavpilī. Kas sagaidāms svētkos, aprunājāmies ar lielkoncerta “Dod man spēku” māksliniecisko vadītāju Jevgeņiju Ustinskovu.
Stropu estrāde gatava uzņemt tūkstošiem koristu un skatītāju
Gatavojoties Latgales dziesmu svētkiem, ir labiekārtota Stropu estrādes teritorija — atjaunots piebraucamais ceļš, uzlikti jauni soliņi, kā arī nokrāsota estrāde.
Tomēr pati estrāde nav ieguvusi jaunu veidolu. Ustinskovs gan norāda, ka līdzīgs scenārijs esot bijis arī Mežaparka lielajai estrādei.
“Sākumā tika atjaunota skatītāju zona un tikai pēctam, ja nemaldos par 50 miljoniem eiro, jauna estrāde,” viņš noteic, ar cerību skatoties uz nākotni, ka arī Stropu estrāde tiks atjaunota pilnībā.
Piezīme: Mežaparka lielās estrādes kopējās būvniecības izmaksas lēšamas ap 100 miljoniem eiro, savukārt pašas estrādes rekonstrukcija (B1 posms), par ko arī runā Ustinskovs, izmaksājusi vairāk nekā 40 miljonus eiro.
Svētki gan notiks. Aktīvi tiek strādāts pie svētku programmas. “Mūsu orķestri, dejotāji, koristi daudz mēģina, lai būtu skaists koncerts,” stāsta Ustinskovs.
Ap 4 000 mākslinieku vienuviet
Kopumā dziesmu svētki pulcēšot ap 100 koru — aptuveni trešdaļa Latvijas koru piedalīsies Latgales dziesmu svētkos, norāda mākslinieciskais vadītājs. Koristi brauks no visiem Latvijas reģioniem, pat no tālās Liepājas.
Būs arī orķestri, uz estrādes skatuves kāps aptuveni 500 orķestranti, kā arī plašs dejotāju pulks. Pirmo reizi svētkos arī piedalīsies Latgales apvienotais akardeonistu orķestris. Kopējais dalībnieku skaits lēšams ap 4 000.
Neizpaliks arī latgaliešu valoda
Ņemot vērā, ka Latgales neatņemama sastāvdaļa ir latgaliešu valoda, tad arī šajos dziedāšanas svētkos tā neizpaliks. “Liela programmas daļa ir sastādīta no latgaliešu melodijām, tautasdziesmām,” uzsver Ustinskovs. Koncertā izskanēs Latgales komponistu skaņdarbi, tostarp Jura Kulakova, Guntas Kuzminas un citu pazīstamu novadnieku skaņdarbi.
Vītols, Vanags, Klišāns un citi — “vienreizēja iespēja redzēt Daugavpilī daudz labus virsdiriģentus“
Jevgeņijs Ustinskovs godam nesa Latgales vārdu 2023. gada Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos — viņš bija noslēguma koncerta “Kopā Augšup” un lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” virsdiriģents. Arī Daugavpilī 1. jūnijā pulcēsies vairāki Latvijā zināmi virsdiriģenti, tostarp Edgars Vītols, Mārtiņš Klišāns, Romāns Vanags.
“Tā ir vienreizēja iespēja redzēt pie mums tik daudz labu virsdiriģentu,” uzsver mākslinieciskais vadītājs.
Svētku kulmināciju, lielkoncertu “Dod man spēku” šogad vadīs dziedātājs Jānis Auzāns un Sarmīte Teivāne.
100 gadi kopš pirmajiem Latgales dziesmu svētkiem
Ustinskovs gan uzsver, ka muzikologu un kordiriģentu vidū nav vienprātības par pirmajiem dziesmu svētkiem Latgalē. “Zināms, ka 1925. gadā Rēzeknē notika jauniešu dziedāšanas un sporta svētki — tos mēs uzskatām par pirmo dziedāšanas pasākumu, kurā piedalījās Latgales dziedātāji.” Kopš tā brīža jau pagājuši 100 gadi.
Tomēr daži muzikologi, kā skaidro Jevgeņijs, pirmos svētkus iezīmē 1940. gadā Daugavpilī. Tie esot bijuši lielākie un krāšņākie — “tur bija ļoti daudz dziedātāju no Latgales, Latvijas”. “1940. gada svētki — tie bija pēdējie brīvās Latvijas dziesmu svētki,” teic Ustinskovs.
Gājiens pa 18. novembra ielu ar maestro Raimonds Pauls priekšgalā
Arī atjaunotās Latvijas laikā, 1990. gadā, Latgales dziesmu svētki tika svinēti Daugavpilī. Tie notika pirms Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem.
“Atceros to skaisto gājienu pa 18. novembra ielu un priekšā gāja Raimonds Pauls. Šeit, [Stropu estrādē], bija tik daudz cilvēku, ka nebija vietas, kur stāvēt. Pats stāvēju kaut kur uz pakalna,” tā laika brīžus piemin Ustinskovs.
Estrāde tolaik esot bijusi pilna ar cilvēkiem, dziedātājiem, jo “visa Latvija atbrauca uz Daugavpili, visi gribēja apliecināt, ka Daugavpils ir Latvija”.
Šogad gan gājiens pa 18. novembra ielu izpaliek. Dziesmu svētki notiek pilsētas 750. jubilejas svinību laikā. Attiecīgi 31. maijā būs lielais svētku gājiens pa Rīgas ielu, tāpēc izlemts, ka divus gājienus nav vērts organizēt.
“Dod man spēku” — dziesmā un dejā
Lielkoncertā “Dod man spēku” izskanēs Latgales spēcīgākās balsis — operdziedones Ilonas Bageles, operdziedātāja Jāņa Skuteļa un Andra Baltača balss. Arī “Dod man spēku” kā viena no lielkoncerta noslēguma dziesmām tiks gan izdziedāta, gan izdejota deju ansambļu “Teiksma” un “Laismeņa” izpildījumā.
Dalāmies ar pilno Latgales dziesmu svētku programmu:
“Dziesma un kultūra — pamats Latvijai kā valstij”
Ustinskovs uzsver, ka tieši dziesma un vispār kultūra ir pamats Latvijai kā valstij. “Atcerēsimies arī Atmodas laikus, kuri sākās ar dziedāšanu un tradīciju atjaunošanu. Varam arī Jaunlatviešu kustību atcerēties un pirmo koru dibināšanu, profesionālās mūzikas dibināšanu.”
Viņš uzsver, ka dziesma un tautas tradīcijas ir mūsu kultūras pamats, un tieši tur “ņemsim tos mūsu spēkus, lai strādātu tālāk”.
Estrāde joprojām skan, arī bez jumta
Neskatoties uz estrādes pašreizējo stāvokli un bez jumta, tā ir skanīga, atklāj Ustinskovs. “Arhitekti, kuri strādājuši pie estrādes, bija labi pārdomājuši. Joprojām viena no skanīgākajām estrādēm Latvijā.”
Viņš gan cer, ka tiks realizēti arī jaunie estrādes projekti un jaunā estrāde būs vismaz tikpat skanīga.
Metu konkurss estrādei bijis, realizācija — gan ne
Jāuzsver, ka Daugavpils pašvaldība 2022. gadā izsludināja metu konkursu “Brīvdabas estrāde Stropu Mežaparkā”. Tajā pieteicās trīs pretendenti — par labāko tika atzīts arhitekta Viestura Baloža skiču projekts.
Tajā Balodis piedāvāja veidot estrādi ar liektu, neregulāras formas jumtu, kuru balstītu divas kūļveida kolonnu grupas.
Skices autori: Dāvids Rubins, Viesturs Balodis, Maija Ezergaila, Ingurds Lazdiņš (SIA DR ARHITEKTI; SIA MILLENNIUM ARCHITECTURE).
“Jaunā estrāde Stropos un pasākumi, kas nākotnē šeit varētu notikt, var kļūt par lielisku iemeslu rīdziniekiem, citu pilsētu un valstu iedzīvotājiem apmeklēt mūsu pilsētu,” 2023. gadā portālam “Chayka” atzina arhitekts Balodis.
Provizoriskās estrādes projekta īstenošanas izmaksas lēšamas ap trīs miljoniem eiro, tomēr pašvaldībai tādu līdzekļu neesot. Šobrīd par estrādes pilnīgu atjaunošanu netiek runāts.
Tikmēr līdz šim paveiktie estrādes labiekārtošanas darbi pilsētai izmaksājuši ap 400 000 eiro — izbūvēts apgaismojums, piebraucamie ceļi un celiņi, uzstādītas videonovērošanas sistēmas, kā arī atjaunots zāliens, soliņi un nokrāsota pati estrāde.
