Otrdien, 19. maijā, vairākos Latvijas novados tika izsludināts iespējams gaisa telpas apdraudējums pēc tam, kad Latvijas gaisa telpā tika fiksēts bezpilota lidaparāts.
Situācijas dēļ tika aktivizēta NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija, izsūtīti šūnu apraides brīdinājumi, vairākos novados pārtraukti centralizētie eksāmeni, bet vienlaikus Latgalē un daļā Vidzemes tika fiksēti elektroapgādes traucējumi.
Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle mediju brīfingā apstiprināja, ka šoreiz apdraudējuma zona bija plašākā līdz šim.
“Šobrīd tas bija plašākais novadu skaits, kas tika apziņots,” sacīja Zīle, norādot, ka sākotnēji apdraudējums tika izsludināts austrumu pierobežā, bet vēlāk paplašināts arī dziļāk Latvijas teritorijā — līdz Madonas, Smiltenes, Cēsu, Gulbenes un Valmieras novadiem.
Brīdinājumi izplatīti deviņos novados
Sākotnēji apdraudējums tika izsludināts Krāslavas, Preiļu, Ludzas un Rēzeknes novados. Vēlāk tas tika paplašināts arī Madonas, Cēsu, Gulbenes, Smiltenes un Valmieras novados.
Kopumā šūnu apraides brīdinājumi tika izplatīti deviņos Latvijas novados.
Plkst. 13.46 tika paziņots, ka apdraudējums noslēdzies Preiļu, Rēzeknes, Madonas, Cēsu, Smiltenes, Gulbenes un Valmieras novados, taču Krāslavas un Ludzas novados tas vēl saglabājās.
Savukārt plkst. 14.03 Nacionālie bruņotie spēki paziņoja, ka apdraudējums Latvijas gaisa telpā ir pilnībā beidzies.
NBS uzsvēra, ka kopā ar NATO sabiedrotajiem turpinās pastāvīgi monitorēt gaisa telpu un austrumu pierobežā jau nosūtītas papildu pretgaisa aizsardzības vienības.
Latvijas gaisa telpā fiksēts viens drons
Zīle mediju brīfingā norādīja, ka šobrīd dienestu rīcībā ir informācija par vienu Latvijas gaisa telpā fiksētu objektu.
“Uz doto brīdi es zinu, ka tika novērots viens,” sacīja Zīle, piebilstot, ka precīzāka informācija par drona trajektoriju un tālāko pārvietošanos vēl tiks sniegta vēlāk. Viņš arī apstiprināja, ka drons vairs neatrodas Latvijas gaisa telpā.
Igaunijā pirmo reizi notriekts drons
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkur paziņoja, ka NATO iznīcinātājs dronu notriecis virs Vertsjerva ezera Dienvidigaunijā, informē aģentūra LETA.
Pēc ministra teiktā, informācija par dronu saņemta no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, bet Igaunijas radari fiksējuši objektu, kas virzījās Igaunijas dienvidu virzienā. NATO iznīcinātājs dronu notriecis pēc nepieciešamo drošības pasākumu aktivizēšanas.
Pevkurs pieļāva, ka tas, visticamāk, bijis Ukrainas drons, kas palaists uz mērķi Krievijā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pašlaik nav informācijas par kaitējumu civiliedzīvotājiem.
Tajā pašā laikā Krievijas ziemeļrietumu reģionos notika Ukrainas dronu uzbrukumi, kuru dēļ tika ierobežota satiksme Pleskavas un Sanktpēterburgas Pulkovas lidostās.
Krīzes vadības centrs: šādas situācijas var atkārtoties
“Diemžēl šādas situācijas notiek un ir iespējams, ka tās atkārtosies,” sacīja Zīle, skaidrojot, ka tas saistīts ar karadarbību Ukrainā un pieaugošo aktivitāti Krievijas pierobežā.
Viņš arī pateicās iedzīvotājiem par mierīgu un atbildīgu rīcību, ievērojot šūnu apraides brīdinājumus.
Elektroapgādes traucējumi Latgalē un Vidzemē
Plkst. 12.06 pārvades tīklā tika fiksēts tehnoloģisks traucējums, kas ietekmēja elektroenerģijas apgādi Latgalē un daļā Vidzemes, informē AS “Sadales tīkls”.
Traucējumi tika operatīvi novērsti līdz plkst. 12.33, un elektroapgāde atjaunota visās 12 ietekmētajās apakšstacijās.
Atbildīgās institūcijas uzsvēra, ka šobrīd nav pazīmju, ka elektroapgādes traucējumi būtu radušies trešo personu ietekmē. Tehnoloģiskā traucējuma iemesls vēl tiek noskaidrots.
Vienlaikus Krīzes vadības centrs atzina, ka sakritība starp gaisa telpas apdraudējumu, elektroapgādes pārtraukumiem un lielo informācijas pieprasījumu radījusi papildu satraukumu sabiedrībā. Zīle norādīja, ka valsts institūcijām nāksies pilnveidot informācijas izplatīšanas mehānismus un stiprināt komunikāciju sociālajos tīklos.
Pārtraukti centralizētie eksāmeni
Saistībā ar izsludināto iespējamo gaisa telpas apdraudējumu vairākās pašvaldībās tika pārtraukta 9. klašu latviešu valodas centralizētā eksāmena norise.
Valsts izglītības attīstības aģentūra informēja, ka skolēni, kuru eksāmena rakstu daļa tika pārtraukta, tekstveides daļu kārtos papildtermiņā — 9. jūnijā.
Savukārt mutvārdu daļu pašvaldības varēs organizēt līdz 22. maijam.
Krievijas dezinformācijas kampaņa pret Latviju
Brīfinga laikā Arvis Zīle pievērsa uzmanību arī pastiprinātai Krievijas dezinformācijas kampaņai pret Latviju.
Pēc viņa teiktā, Krievijas informatīvajā telpā tiek apzināti izplatīti nepatiesi apgalvojumi, ka Latvija it kā ļauj izmantot savu teritoriju un gaisa telpu Ukrainas dronu uzbrukumiem Krievijai.
“Šī ir apzināta nepatiesa informācija,” uzsvēra Zīle, piebilstot, ka šī nav pirmā šāda veida dezinformācijas kampaņa pret Latviju.Pat šo dezinformācijas kampaņu plašāk rakstījām šeit.
Pat šo dezinformācijas kampaņu plašāk rakstījām šeit.
