Pēc Evika Siliņa valdības krišanas Latvijā sācies jaunās valdības veidošanas process. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzticējis valdības veidošanu Andrim Kulbergam no partijas “Apvienotais saraksts”.
Gan prezidents, gan Kulbergs uzsver — valstij šobrīd nepieciešama pilnvērtīga un rīcībspējīga valdība, jo priekšā ir svarīgi drošības, budžeta un ekonomikas jautājumi. Vienlaikus sarunas notiek uz politisko konfliktu un skaļu skandālu fona, tostarp saistībā ar tā dēvēto “kokrūpnieku lietu”.
Prezidents: tehniska valdība būtu sliktākais scenārijs
Sestdien, 16. maijā, pēc konsultācijām ar visu Saeimas frakciju pārstāvjiem prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Latvijai nepieciešama pilnvērtīga valdība, nevis tehniska pagaidu valdība.
“Manuprāt, sliktākais scenārijs valstī būtu tehniska valdība,” preses konferencē sacīja prezidents.
Viņš uzsvēra, ka valstī pašlaik ir vakantās aizsardzības un zemkopības ministra vietas, bet vienlaikus jāpieņem svarīgi lēmumi par drošību, budžetu, vēlēšanu norisi un valsts pārvaldes darbu.
Prezidents norādīja, ka konsultācijās ar partijām sajutis vēlmi vienoties, lai gan pēdējo mēnešu politiskā retorika bijusi ļoti asa. “Es dzirdēju šodien apņemšanos no visiem politiskajiem spēkiem aizvainojumus un saasināto retoriku censties nolikt malā,” sacīja Rinkēvičs.
Viņš arī skaidroja, kāpēc valdības veidošanu uzticējis tieši opozīcijas pārstāvim. “Apvienotais saraksts ir lielākā opozīcijas partija,” teica prezidents, paziņojot par Kulberga nominēšanu premjera amatam.
Prezidents sagaida, ka līdz 25. maijam Kulbergs iesniegs konkrētu progresu valdības veidošanā — iespējamās koalīcijas aprises, atbildības sadalījumu un valdības deklarācijas projektu.
Kulbergs: “Nevar būt situācija, ka nav valdības”
Pēc nominēšanas Kulbergs paziņoja, ka vēlas veidot iespējami plašu koalīciju un aicināja partijas koncentrēties uz darbu, nevis savstarpējiem konfliktiem.
“Tā jābūt rīcības koalīcijai, kur emocijas un strīdi jāpieliek pie malas,” sacīja Kulbergs preses konferencē Rīgas pilī.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” viņš uzsvēra, ka ir gatavs runāt ar plašu partiju loku, tostarp ar Progresīvajiem. “Nevar būt situācija, ka nav valdības,” sacīja Kulbergs.
Viņš arī vairākkārt uzsvēra, ka politiķiem jāuzņemas atbildība par pieņemtajiem lēmumiem. “Sabiedrībai ir vajadzīgas svaigas un enerģiskas sejas, kas ir gatavas atbildēt par kļūdām,” sacīja Kulbergs LTV intervijā.
Premjera amata kandidāts pieļāva, ka atsevišķos ministru amatos varētu tikt virzīti arī bezpartejiski profesionāļi.
Prioritātes — budžets, drošība un “airBaltic”
Kulbergs norādījis, ka nākamajai valdībai ļoti ātri būs jāķeras pie budžeta pārskatīšanas. “Budžeta pārskatīšana jādara nekavējoties jau jūnijā,” viņš sacīja preses konferencē.
Viņaprāt, Latvija vairs nevar atlikt sarežģītus finanšu lēmumus, jo valsts parādu apkalpošana kļūst arvien dārgāka. “Latvija ir aizņēmusies, parāds maksājas arvien dārgāk,” sacīja Kulbergs.
Viņš arī solīja īpašu uzmanību pievērst drošības jautājumiem, vēlēšanu drošībai, kā arī valsts uzņēmumu pārvaldībai. Kā vienu no problemātiskākajiem piemēriem Kulbergs minēja aviokompāniju airBaltic. “Ja ir saprātīgs risinājums, ir jārod iespēja kompānijai eksistēt,” viņš sacīja.
Kulbergs arī pauda gatavību strādāt intensīvā režīmā. “Tā būs jāsauc sēdes divreiz nedēļā, ja nepieciešams — vairāk,” viņš teica par valdības darbu vasarā.
“Kokrūpnieku lieta” ietekmē valdības sarunas
Valdības veidošanas fonā turpinās skaļā tā dēvētā “kokrūpnieku lieta”. Pagājušajā nedēļā KNAB aizturēja zemkopības ministru Armandu Krauzi un Valsts kancelejas vadītāju Raivi Kronbergu. Par to plašāk mēs stāstījām šeit.
Neskatoties uz skandālu, Zaļo un Zemnieku savienība paziņojusi, ka negrasās valdības sarunās atteikties no Krauzes līdzdalības.
“Grūti iedomāties, ka Krauze nepiedalīsies sarunās, jo viņš ir ZZS valdes priekšsēdētājs,” TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja Viktors Valainis.
“Progresīvie” un JV gaida sarunas
Tikmēr “Progresīvie” paziņojuši, ka vēlas dzirdēt Kulberga redzējumu par aizsardzību, vēlēšanu drošību un budžetu.
Partijas līderis Andris Šuvajevs norādīja, ka “Progresīvie” sagaida detalizētu plānu par iespējamām izmaiņām drošības jomā.
Arī “Jaunā Vienotība” (JV) paudusi gatavību sarunām. Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka JV atbalsta ideju par plašu koalīciju un sagaida no Kulberga konkrētu piedāvājumu.
Tikmēr partija Latvija pirmajā vietā paziņojusi, ka neatbalstīs valdību, kurā būs JV un “Progresīvie”.
Kas ir Andris Kulbergs?
46 gadus vecais Andris Kulbergs politikā ienāca salīdzinoši nesen, taču pirms tam ilgus gadus strādāja biznesa un auto nozarē.
Kulbergs dzimis 1979. gadā. Viņš mācījies Rīgas 50. vidusskolā un Rīgas komercskolā, bet 2022. gadā ieguvis bakalaura grādu starptautiskajā biznesā Tallinas Starptautiskajā Konkordijas universitātē, informē aģentūra LETA.
Savas karjeras laikā viņš strādājis vairākos uzņēmumos — bijis SIA “Lattelecom” mārketinga programmu vadītājs, SIA “Auto Torino” rīkotājdirektors, “Auto Group Baltic” reģionālais vadītājs Latvijā, “Baltic Motors Ltd.” rīkotājdirektors, kā arī Inchcape plc grupas vadītājs Latvijā. Vēlāk viņš vadīja arī uzņēmumu “VK Development”.
2022. gada Saeimas vēlēšanās Kulbergu ievēlēja no “Apvienotā saraksta”. Viņš kandidēja arī 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts.
Saeimā Kulbergs ir Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs, kā arī darbojas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.
Valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka pērn par darbu parlamentā viņš saņēmis 83 005 eiro lielu atalgojumu. Kulbergs deklarējis arī 11 sev piederošus transportlīdzekļus, tostarp retro automašīnas.
Politiķim pieder nekustamais īpašums Rīgā, kā arī kapitāldaļas uzņēmumā SIA “VK Development”. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi pagājušā gada beigās bija 14 794 eiro apmērā.
