SAB: Krievijas radītais apdraudējums Latvijai saglabāsies arī pēc kara Ukrainā, prezidents – “nevar atslābt”

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publicējis 2025. gada darbības pārskatu, kurā secina – drošības situācija Latvijā, reģionā un pasaulē joprojām ir sarežģīta. Neesot pamata optimismam arī nākotnē.

Ziņojumā norādīts, ka Krievija turpina agresīvu un konfrontējošu politiku pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, bet sabotāžas mēģinājumu, informatīvo ietekmes kampaņu un kiberincidentu skaits saglabājas augsts. 

SAB uzsver, ka Krievijas radītais apdraudējums Rietumvalstīm ilgtermiņā saglabāsies augsts neatkarīgi no tā, kāds ir iznākums karam Ukrainā. 

Krievija sevi uzskata par karā esošu ar Rietumiem

Krievijā joprojām valda sagrozīta draudu uztvere, ko veicina Kremļa elites noslēgtība un kritisku viedokļu trūkums. 

Pārskatā secināts, ka Krievija sevi jau uztver kā valsti, kas atrodas karā ar Rietumiem – ne tikai Ukrainā, bet arī globālā un ideoloģiskā līmenī. 

Kā norāda SAB, “Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski”.

Šāda domāšana, pēc biroja vērtējuma, palielina pārrēķināšanās riskus un līdz ar to arī drošības apdraudējumu Eiropā. Krievijas skatījumā labākā aizsardzība ir uzbrukums, tāpēc tā cenšas vājināt Rietumus politiski, ekonomiski un informatīvi. Kā ilgtermiņa mērķis tiek minēta vēlme mainīt starptautisko kārtību un panākt, lai Krieviju atkal uztvertu kā lielvaru.

Kiberuzbrukumi un sabotāža kā ietekmes instruments

Ziņojumā īpaši izcelti arī kiberapdraudējumi. SAB norāda, ka Krievijas haktīvisti arvien biežāk vēršas pret industriālajām kontroles sistēmām, kas var ietekmēt pakalpojumu sniegšanu un kritisko infrastruktūru.

Šādu uzbrukumu mērķis ir ne tikai radīt traucējumus, bet arī psiholoģiski ietekmēt sabiedrību – “šokēt un sēt šaubas attiecīgās valsts iedzīvotājos, kā arī sodīt par līdzšinējo atbalstu Ukrainai”.

Vienlaikus Latvijā pērn pieņemti jauni noteikumi par minimālajām kiberdrošības prasībām, tostarp kritiskajai infrastruktūrai. Tie paredz arī aizliegumu valsts iestādēm sadarboties ar trešajām valstīm ārpus ES un NATO informācijas tehnoloģiju iepirkumos, lai mazinātu potenciālos ietekmes riskus.

Krievija mēģina diskreditēt Latviju arī tiesiskā ceļā

Specdienests norāda, ka Krievija arvien aktīvāk izmanto juridiskos instrumentus starptautiskajā arēnā. 

SAB vērtējumā, šie mehānismi tiek izmantoti, lai “starptautiski diskreditētu Latviju un ilgākā laika posmā panāktu, ka uz mūsu valsti tiek izdarīts starptautisks spiediens”, piespiežot mainīt politiku attiecībās ar Krieviju.

Pārskatā uzsvērts, ka Krievija arī turpmāk uzturēs militāru apdraudējumu savām kaimiņvalstīm un NATO kopumā. Ekonomikas militarizācija un militāro spēju attīstīšana turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas.

Tieša militāra apdraudējuma Latvijai pašlaik nav

Vienlaikus SAB uzsver – šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāru apdraudējumu. Tomēr biroja rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda tā bija par Ukrainu pirms kara sākuma, un tas norāda uz iespējamiem riskiem ilgtermiņā.

Prezidents — šobrīd īpaši drošības pasākumi nav nepieciešami

Komentējot SAB secinājumus, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka “šobrīd kādi īpaši drošības pasākumi ārpus tiem, kas tiek regulāri veikti, nav nepieciešami.”

Viņš uzsvēra, ka informāciju par apdraudējuma līmeni regulāri izvērtē drošības iestādes kopā ar valsts augstākajām amatpersonām, un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz šo dienestu sniegto informāciju. 

Pēc prezidenta teiktā, SAB un Valsts drošības dienesta publiskie pārskati ir svarīgi arī sabiedrībai, jo “tie atgādina, ka nevar atslābt”.

Vienlaikus Rinkēvičs norādīja, ka ik pa laikam tiek saņemta informācija par spiegošanas un potenciālām sabotāžas aktivitātēm, tāpēc iedzīvotāju modrībai ir būtiska nozīme. 

“Ja pamanāt ko aizdomīgu savā novadā, pilsētā vai sociālajos tīklos, par to ir jāziņo drošības iestādēm. Tikai kopīgi mēs varam cīnīties pret šo apdraudējumu,” uzsvēra Valsts prezidents.

Informatīvā ietekme ir neredzama, bet spēcīga, uzsver SAB

Savukārt SAB direktors Egils Zviedris uzsver, ka informatīvā ietekme ir neredzama, bet ļoti spēcīga. 

“Lielu daļu darba mūsu nelabvēļi vēlas paveikt ar Latvijas iedzīvotāju rokām, cilvēkiem pašiem to neapzinoties,” skaidro Zviedris.

SAB uzsver – drošība nav tikai valdības vai drošības iestāžu uzdevums. “Tā ir mūsu visu kopīgā darba un ikdienas ieguldījuma rezultāts,” norāda pārskatā Zviedris.