2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpa vismaz 23,7 miljonus eiro. Tas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar 2024. gadu, kad zaudējumi sasniedza 16 miljonus eiro, portālu “Chayka” informēja Valsts policijā (VP).
Likumsargi pērn reģistrēja 8 701 krāpšanas gadījumu un mēģinājumu izkrāpt līdzekļus. No tiem 3 165 gadījumos cilvēkiem reāli atņemta nauda – kopumā vairāk nekā 23,7 miljoni eiro.
Arvien biežāk iezīmējas tendence, ka krāpnieki tiek ne tikai pie skaidras naudas vai bankas uzkrājumiem. Cilvēki atdod arī dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod savus īpašumus, lai naudu nodotu krāpniekiem.
Visbiežāk izkrāpj telefonkrāpnieki
Izplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bija telefonkrāpšana. Policija reģistrēja 6 479 šādus gadījumus, kas ir vairāk nekā puse no visām krāpšanām.
Biežākie scenāriji:
- zvani komunālo pakalpojumu uzņēmumu vārdā (Latvenergo, Elektrum, Enefit, Sadales tīkls);
- tā dēvētie “šoka zvani” no it kā radiniekiem par avāriju;
- zvani mobilo sakaru operatoru vārdā;
- zvani no viltus policijas vai citu valsts iestāžu “darbiniekiem”.
Šādu krāpšanu dēļ iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā 13 miljonus eiro. Saziņa notika arī WhatsApp, Telegram, Facebook Messenger un citās saziņas platformās.
Krāpnieku lamatās visbiežāk iekrīt cilvēki vecumā virs 60 gadiem, īpaši 70–90 gadu grupā. Viņi piekrituši “palīdzībai” ar skaitītājiem, bankas konta drošību vai radinieka glābšanu no nelaimes, liecina policijas sniegtā informācija.
Krāpnieciskas īsziņas un viltus saites
Otrs izplatītākais veids — krāpnieciskas īsziņas ar saitēm, kurās cilvēkus aicināja ievadīt bankas datus vai apstiprināt darbības ar Smart-ID.
2025. gadā reģistrēti 732 šādi gadījumi, kuros zaudēti 734 671 eiro. Visbiežāk šādos gadījumos cietuši cilvēki vecumā no 40 līdz 59 gadiem.
Šādas īsziņas tiek sūtītas visa gada garumā – tiesu, CSDD, kurjeru vai iestāžu vārdā.
Lielākie zaudējumi investīciju krāpšanās
Aktuālas saglabājās arī investīciju krāpšanas. Cilvēki paši aizpildīja anketas sociālajos tīklos pie reklāmām ar viltus veiksmes stāstiem un pazīstamu personu vārdiem.
Pēc tam ar viņiem sazinājās viltus “brokeri”, kas panāca:
- naudas pārskaitījumus,
- aizdevumu noformēšanu cietušo vārdā.
Reģistrēti 479 investīciju krāpšanas gadījumi, kuros zaudēti 6,7 miljoni eiro. Cietušo vecums – no 20 līdz 90 gadiem, nedaudz biežāk vīrieši.
Tieši investīciju krāpšanās cilvēki visbiežāk zaudē ļoti lielas summas, jo krāpšana notiek ilgstoši un rada ilūziju par peļņu.
Citas krāpšanas formas
Policija pērn reģistrēja arī:
- viltus e-pastus (466 gadījumi, zaudēti 413 tūkstoši eiro);
- viltotus rēķinus (46 gadījumi, zaudēti 1,2 miljoni eiro);
- romantiskās krāpšanas (26 gadījumi, zaudēti 166 tūkstoši eiro);
- neskaidras izcelsmes krāpšanas, kad pazūd nauda no konta;
- viltus loterijas, kur cilvēki tic “laimestiem”.
Policija uzsver — krāpšana kļuvusi par sistēmisku problēmu
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs uzsver, ka krāpšana Latvijā kļuvusi par nopietnu un sistemātisku problēmu.
“Turklāt krāpnieku guvums arvien biežāk vairs nav tikai skaidra nauda vai banku kontos esošie uzkrājumi – cilvēki atdod dārglietas, zelta izstrādājumus, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem,” viņš piebild.
Krāpnieki izmanto:
- steidzamību,
- bailes,
- autoritāšu vārdus,
- psiholoģisku spiedienu.
Policija aicina neuzticēties zvaniem, īsziņām un e-pastiem, kuros prasa personas datus, bankas piekļuves informāciju vai steidzamus maksājumus.
Plašāka informācija par krāpšanas veidiem un padomiem, kā sevi aizsargāt pieejama Valsts policijas mājaslapā.
