Valdība apstiprina teritorijas pretmobilitātes infrastruktūrai. Atsavināmo zemju īpašniekus sāks informēt jau šogad 

Valdība ir devusi zaļo gaismu nākamajam solim Latvijas austrumu robežas militārajā stiprināšanā. 

22. decembrī  Ministru kabinets konceptuāli apstiprināja teritorijas, kas nepieciešamas pretmobilitātes infrastruktūras izveides pirmajai kārtai.

Līdz ar šo lēmumu jau šogad sāksies individuāla zemes īpašnieku informēšana. To veiks Aizsardzības ministrija (AM) vai Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC), ziņo ministrija. 

Gadījumos, kad īpašumi būs nepieciešami infrastruktūras izbūvei, paredzēta atsavināšana ar taisnīgu atlīdzību. Kā notiks atsavināšana, rakstījām šeit. 

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Pro) norāda, ka šis ir būtisks posms austrumu robežas stiprināšanā, kas ļaus uzlabot valsts aizsardzības noturību un operatīvo gatavību. Vienlaikus uzsvērta nepieciešamība sadarboties ar zemes īpašniekiem un nodrošināt godīgu attieksmi.

Atlīdzība un īpašumu statuss

Zemes īpašniekiem par pretmobilitātes infrastruktūrai nepieciešamajām teritorijām tiks izmaksāta taisnīga atlīdzība. To noteiks īpaša komisija, piesaistot sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju.

 Atlīdzība sastāvēs no zemes tirgus vērtības un īpašniekam nodarīto zaudējumu apmēra.

Valdība atbalstīja arī nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu šīm teritorijām, kā arī servitūtu izveidi privātīpašumos, ja tas būs nepieciešams aizsardzības pasākumu īstenošanai.

Kur notiks izbūve

Aizsardzības ministrija kopā ar Nacionālie bruņotie spēki ir identificējusi, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūvei būs nepieciešami aptuveni 2000 hektāru zemes Vidzemē un Latgalē. 

Teritorijas atrodas sešos austrumu pierobežas novados – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes.

Zeme pieder valstij, pašvaldībām un privātpersonām.

Mazāk birokrātijas, ātrāki darbi

Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums paredz, ka šiem darbiem netiks piemērotas ierastās būvniecības, mežsaimniecības un vides prasības. Tas ļaus darbus veikt ātrāk. Infrastruktūru varēs izbūvēt arī paši Nacionālie bruņotie spēki, neiesaistot komersantus.

Lai paātrinātu procesu, netiks piemērots publisko iepirkumu regulējums, tomēr tiks ievēroti tā pamatprincipi. Ja nepieciešams, varēs izmantot arī privātpersonām piederošus ceļus un teritorijas, kuras pēc darbu pabeigšanas tiks sakoptas.

Kas jau ir izdarīts

Latvijas austrumu robežas militārā nostiprināšana notiek kopš 2024. gada. Latgalē jau izveidotas inženieru resursu novietnes ar tūkstošiem pretmobilitātes elementu – betona blokiem, “pūķa zobiem”, prettanku ežiem un citiem šķēršļiem. Līdzīgas novietnes plānotas arī Vidzemē.

Šogad austrumu robežas militārajai stiprināšanai atvēlēti 45 miljoni eiro.