Saeima 4. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un 47 to pavadošos likumprojektus.
Nākamā gada budžets ir ar deficītu, taču ar skaidrām prioritātēm – drošība, atbalsts ģimenēm, veselība un izglītība.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsver, ka tas ir budžets, kurā mēģināts sabalansēt šodienas drošības vajadzības ar nākotnes attīstību:
“Šis ir bijis sarežģīts, bet godīgs budžets, kas stiprinās Latviju ilgtermiņā,” sacīja finanšu ministrs, uzsverot, ka budžets atbilst arī Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas nosacījumiem.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) akcentē aizsardzību un atbalstu iedzīvotājiem:
“Man bija svarīgi, lai šajā budžetā ir 5% aizsardzībai un drošībai, jūtams atbalsts ģimenēm ar bērniem un finansējums programmai ‘Skolā’,” norādīja premjere, uzsverot, ka šis budžets vienlaikus stiprina gan drošību, gan valsts konkurētspēju.
Svarīgākie skaitļi budžetā
2026. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti ap 16,1 miljardu eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardi eiro. Tātad budžets ir ar deficītu, kas veidojas galvenokārt aizsardzības un drošības izdevumu pieauguma dēļ.
Salīdzinot ar 2025. gadu, ieņēmumi palielinās par gandrīz vienu miljardu eiro, izdevumi – par vairāk nekā 800 miljoniem eiro. Valdība prognozē mērenu ekonomikas pieaugumu un pakāpenisku inflācijas samazināšanos.
Aizsardzībai vēsturiski lielākais finansējums
Nākamgad aizsardzībai atvēlēti 2,16 miljardi eiro – ap 4,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir vēsturiski lielākais aizsardzības budžets Latvijā. To plānots vēl vairāk palielināt.
Līdzekļi paredzēti:
- Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Zemessardzes ekipējumam un tehnikai,
- karavīru un zemessargu apmācībai,
- robežas aizsardzības un pretmobilitātes sistēmu izbūvei,
- kiberdrošības stiprināšanai,
- aizsardzības industrijas attīstībai un atbalstam pierobežas pašvaldībām.
Tiks izveidots arī Valsts aizsardzības un drošības fonds – īpašs mehānisms, kas ļaus ilgtermiņā uzkrāt un mērķtiecīgi ieguldīt papildu līdzekļus valsts aizsardzībā un sabiedrības noturībā.
Atbalsts ģimenēm ar bērniem
Budžetā būtiski palielināts finansējums demogrāfijai un atbalstam ģimenēm ar bērniem – gandrīz 95 miljoni eiro papildu līdzekļu.
No 2026. gada paredzēts:
- Bērna piedzimšanas pabalsts pieaugs līdz 600 eiro (šobrīd – 421,17 eiro).
Ģimenes valsts pabalstu turpmāk maksās arī par jaunieti līdz 20 gadu vecumam, ja viņš mācās pilna laika klātienē koledžā vai augstskolā, ne tikai skolā. - Bērna kopšanas pabalsts palielināsies līdz 298 eiro mēnesī, un to maksās līdz bērna pusotra gada vecumam. Pabalsta apmērs būs piesaistīts ienākumu mediānai.
Vecāki, kuri bērna kopšanas laikā turpina strādāt, arī 2026. gadā varēs saņemt vecāku pabalstu 75% apmērā, neatsakoties no darba.
Būtiski pieaug arī atbalsts bērniem ārpusģimenes aprūpē – aizbildņu, audžuģimeņu un adoptētāju pabalsti. Daudzi pabalsti tiks piesaistīti minimālajai algai vai ienākumu mediānai, lai to apmērs laika gaitā automātiski pieaugtu.
Svarīgas izmaiņas – valsts turpmāk veiks sociālās iemaksas par nestrādājošiem aizbildņiem, lai viņiem veidotos pensijas kapitāls un apdrošināšanas stāžs.
Pieaug arī valsts garantētie uzturlīdzekļi bērniem – gan mazākiem, gan pusaudžiem un jauniešiem, kuri turpina mācības. Jaunajos apmēros uzturlīdzekļus sāks izmaksāt no 2026. gada februāra.
Veselība: lielāks budžets un vienota pacientu rinda
Veselības nozarei 2026. gadā paredzēts 1,97 miljardu eiro budžets. Tas ir par 40 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.
Galvenās prioritātes veselības jomā:
- mātes un bērna veselības aprūpe,
- atbalsts pāriem ar neauglību,
- paliatīvā aprūpe,
- gaidīšanas rindu mazināšana.
No 2026. gada vidus valsts segs farmaceita pakalpojuma maksu visām recepšu zālēm līdz 10 eiro. Tikmēr cilvēki ar 1. grupas invaliditāti būs pilnībā atbrīvoti no farmaceita pakalpojuma maksas.
Plānots arī pāriet uz vienotu pacientu rindu – mērķis ir novērst mākslīgi veidotas rindas un padarīt pakalpojumu pieejamību caurskatāmāku.
Lielāka minimālā alga un neapliekamais minimums
Nākamgad pieaugs gan minimālā alga, gan ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums.
- Minimālā alga: no 740 līdz 780 eiro mēnesī.
- Neapliekamais minimums: no 510 līdz 550 eiro mēnesī.
Tas nozīmē, ka cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem “uz rokas” paliks nedaudz vairāk naudas.
Nodokļu izmaiņas: pārtika, grāmatas, alkohols un tabaka
Pamatnodokļu likmes (piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) vai uzņēmumu ienākumu nodoklis (UIN) bāzes likmes) netiks celtas, taču vairākās jomās mainīsies PVN un akcīzes nodoklis.
PVN daļai pārtikas produktu
No 2026. gada 1. jūlija uz vienu gadu tiks piemērota samazināta 12% PVN likme:
- maizei,
- pienam,
- svaigai atdzesētai mājputnu gaļai,
- mājputnu svaigām olām čaumalās.
Mērķis ir mazināt pārtikas cenu pieauguma ietekmi, īpaši sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.
PVN grāmatām un preses izdevumiem
Samazinātā 5% PVN likme grāmatām un preses izdevumiem turpmāk būs spēkā tikai tad, ja tie izdoti latviešu, latgaliešu vai lībiešu valodā, kā arī ES, EEZ, Šveices, ES kandidātvalstu un OECD oficiālajās valodās.
Trešo valstu valodās, piemēram, krievu valodā izdotajai presei un grāmatām piemēros standarta 21% PVN likmi. Šo soli valdība pamato gan ar valsts valodas politiku, gan nacionālās drošības apsvērumiem.
Akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai un saldinātiem dzērieniem
Pakāpeniski pieaugs akcīzes nodoklis:
- stiprajam alkoholam (jau no 2026. gada 15. marta),
- vēlāk – visiem alkoholiskajiem dzērieniem,
- visiem tabakas izstrādājumiem un e-šķidrumiem,
- saldinātajiem un enerģijas dzērieniem (no 2028. gada).
Gaidāms, ka, piemēram, cigarešu paciņa līdz 2028. gadam kļūs būtiski dārgāka nekā šobrīd. Mērķis – mazināt veselībai kaitīgu produktu patēriņu un palielināt budžeta ieņēmumus.
Azartspēļu nodoklis
Azartspēļu nodokļa likmes tiks paaugstinātas jau no 2026. gada, gadu agrāk, nekā iepriekš bija plānots. Tas attieksies uz spēļu automātiem, galda spēlēm, totalizatoriem, bingo un interaktīvajām azartspēlēm.
Uzņēmumi, investori un klimata politika
No 2026. gada daļai uzņēmumu būs pieejams alternatīvs uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms – 15% UIN un 6% IIN dividendēm, ja uzņēmuma īpašnieki ir tikai fiziskas personas. Mērķis – atvieglot investīciju piesaisti un padarīt Latviju pievilcīgāku investoriem.
Dabas resursu nodokļa izmaiņas paredz:
- ieviest jaunu nodokļa objektu – nepārstrādātu koksni, kas komerciāli tiek realizēta ārpus ES,
- būtiski paaugstināt nodokļa likmi kūdrai,
- palielināt likmes smilts un grants ieguvei.
Tādējādi valsts cenšas mazināt izejvielu lēto eksportu un mudināt uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu Latvijā.
Dārgāka dzīve “kraviniekiem”
Autoceļu lietošanas nodeva (vinjete) tiks palielināta smagajiem kravas transportlīdzekļiem ar masu virs trim tonnām, kas pārvietojas pa valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem.
Vienlaikus bezemisijas kravas transportlīdzekļiem nodevu plānots atcelt, tādējādi veicinot videi draudzīgāku autoparku. Paplašinās arī ceļu posmu sarakstu, par kuriem nodeva būs jāmaksā, lai mazinātu iespējas apzināti apbraukt maksas posmus.
Izglītība: “Programma skolā” un pārmaiņas augstākajā izglītībā
Izglītības jomā turpinās modeļa “Programma skolā” ieviešana. 2026. gadā šim mērķim paredzēti 45 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa – mērķdotācija pašvaldībām.
Valsts finansējums pedagogu algām arvien ciešāk būs saistīts ar skolēnu skaitu klašu grupās. Ja noteiktie kvantitatīvie rādītāji netiks izpildīti, daļu izmaksu nāksies segt izglītības iestādes dibinātājam.
Tiks arī transformēta Augstākās izglītības padome – tās padomdevēja funkcijas integrēs citās institūcijās, lai lēmumu pieņemšana augstākās izglītības politikā būtu mērķtiecīgāka.
Pašvaldības, investīcijas un ilgtermiņa plānošana
Pašvaldībām tiek garantēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi atbilstoši prognozei, bet papildu ieņēmumi virs garantētā apmēra tiks novirzīti aizņēmumu saistību dzēšanai. Tas stiprinās pašvaldību finanšu ilgtspēju un palīdzēs nodrošināt sabalansētu reģionālo attīstību.
ES fondu un Atveseļošanas fonda investīcijas 2026. gadā pārsniegs vienu miljardu eiro. Līdzekļus plānots ieguldīt drošībā, reģionu attīstībā, infrastruktūrā, produktivitātes celšanā, eksportā un cilvēkkapitāla stiprināšanā.
Turpmāk valsts budžeta ietvaru sagatavos četriem gadiem, nevis trim. Tas nozīmē ilgāku plānošanas horizontu un iespēju stabilāk ieplānot lielus projektus.
Finanšu ministrs un Ministru prezidente uzsver – tas ir budžets, kas vienlaikus reaģē uz drošības izaicinājumiem un cenšas neatstāt novārtā cilvēku ikdienas vajadzības: ģimeni, veselību, darbu un izglītību.
