Apstiprinātas izmaiņas izdienas pensiju izmaksāšanā. Stāstām, ko un kā tas ietekmēs

3. decembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus deviņos likumos, kas skar izdienas pensiju. Tie paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā, tiek ziņots Saeimas vietnē.

Stāstam, kāpēc šo sistēmu nolēma mainīt, kā arī to, kurus un kā tas ietekmēs, projekta par sabiedrības novecošanos ietvaros. Redakcija to īsteno ar Journalismfund Europe finansiālo atbalstu.

Kāpēc nolēma mainīt sistēmu

Valdība pamato šo izmaiņu nepieciešamību ar to, ka Latvijā izdienas pensiju sistēma nav mainījusies jau ļoti sen, turklāt budžeta izdevumi šīm pensijām strauji pieaug – 10 gadu laikā šādu pensiju izmaksu summa ir pieaugusi no 40 līdz 114 miljoniem eiro, un vēl pēc pieciem gadiem valsts budžeta izdevumi šīm pensijām jau pārsniegtu 200 miljonus eiro gadā, norādīts likumprojektu anotācijās.

Tāpat cilvēki šādu pensiju sāk saņemt vidēji 50–60 gadu vecumā, kamēr valstī trūkst darbaspēka.

Turklāt, kā skaidro portāls LSM+, no 2011. līdz 2024. gadam izdienas pensijas saņēmēju skaits ir palielinājies par 69,2 %, sasniedzot 12 176 personas. Minēto izskaidro gan jaunu profesiju ienākšana izdienas pensiju sistēmā, gan izdienas pensijas raksturs – to piešķir uz mūžu.

Latvijā izdienas pensijas saņem divas cilvēku grupas. Pirmajā grupā ir tiesneši, prokurori, diplomāti, Iekšlietu ministrijas, cietumu dienesta, KNAB darbinieki un citas amatpersonas ar īpašām dienesta pakāpēm. Šīs pensijas tiek izmaksātas no valsts budžeta.

Otrajā grupā ir daži transporta nozares darbinieki un radošo profesiju pārstāvji, kuriem darba specifikas dēļ ir tiesības uz agrāku pensionēšanos. Šīs pensijas tiek izmaksātas no sociālā budžeta.

“Patlaban izdienas pensijas piešķir atkarībā no tā, cik ilgi cilvēks strādājis konkrētā amatā vai profesijā un kāds ir viņa vecums. Taču noteikumi dažādās nozarēs ir atšķirīgi – katrai ar saviem īpašiem nosacījumiem. Tas radījis nevienlīdzību starp profesijām, jo vieniem nosacījumi pensijas piešķiršanai ir vieglāki, bet citiem grūtāki. Arī aprēķini atšķiras. Turklāt šie nosacījumi nav regulāri pārskatīti, ņemot vērā pārmaiņas darba tirgū un nozarēs, kā arī valsts budžetam tas izmaksā arvien vairāk un vairāk,” izskatot likumprojektus atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, pauda tās priekšsēdētāja Anda Čakša.

Ko tas ietekmēs

Grozījumi likumos paredz pakāpeniski mainīt sistēmu, kas skars tos nodarbinātos, kas līdz šim varēja doties pensijā agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu, tostarp karavīrus, iekšlietu sistēmas darbiniekus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citus.

Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku un veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem.

Izmaiņas neskars personas, kuras jau saņem izdienas pensijas vai būs ieguvušas tiesības tās saņemt līdz 2027. gadam. Tiek skaidrots, ka šādas personas kvalificēsies izdienas pensijas saņemšanai, pat ja turpinās darba attiecības.

Kas mainīsies

Grozījumi likumos paredz pakāpeniski piecu gadu laikā palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu, kā arī no pensijas aprēķina izslēgt pēdējos divus mēnešus.

Savukārt personām, kuras 2027. gada 1. janvārī būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par 10 gadiem, mainīsies arī izdienas pensijas aprēķina formula. Pensiju aprēķinās, ievērojot saņemto darba samaksu pēdējo 10 kalendāro gadu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.

Tāpat paredzēts izdienas pensijas minimālo un maksimālo apmēru samazināt par 10–20 %, izlīdzinot starp dienestiem, tai skaitā paredzot samazinājumu par pieciem procentiem, ja persona tiek atvaļināta vai atbrīvota no amata.

Turpmāk izdienas pensijas saņēmēji vairs nebūs prokurori un tiesneši, jo šīm grupām paredzēta speciāla pensija, kā arī diplomāti.

Tāpat izmaiņas skars baleta, cirka un kora māksliniekus, leļļu teātra aktierus, orķestra māksliniekus, solistus, vokālistus, teātra aktierus. Šo profesiju pārstāvjiem paredzēs arī atbalsta pasākumus, tostarp pārkvalifikācijai citā profesijā.

Turklāt, kā skaidro portāls LSM+, Kultūras ministrija panāca izdienas pensiju saglabāšanu šai nodarbināto kategorijai, tomēr palielināts vecums, no kura var doties izdienas pensijā.

Piemēram, baletdejotājiem noteikts, ka pensijā var iet pēc 38 gadu vecuma; tāpat samazināts atlīdzības apjoms no līdzšinējiem 55 % uz 45 %. Tādā veidā iecerēts salāgot izdienas pensiju sistēmas noteikumus dažādām profesijām.

Saskaņā ar izmaiņām izdienas pensijas vairs neattieksies arī uz tiem amatiem un profesijām, kurās personas darba pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējiem.

Noteikts, ka izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā sektorā nostrādāto laiku, bet ne vairāk kā 20 procentus no kopējā izdienas stāža.

Izdienas pensiju maksās līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Pēc tam tās izmaksu pārtrauks un persona turpmāk saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Kādos likumos tika veikti grozījumi

Kopumā Saeima izmaiņas veica deviņos likumos:

• likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”;
• Militārpersonu izdienas pensiju likumā;
• Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā;
• Diplomātu izdienas pensiju likumā;
• Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā;
• Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā;
• Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā;
• Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā;
• Militārā dienesta likumā.

Izmaiņas stāsies spēkā pakāpeniski, sākot ar 2027. gadu.