Neraugoties uz sarežģītajiem laikapstākļiem, darbi pie Latvijas austrumu robežas infrastruktūras izbūves tuvojas noslēgumam.
Kā pēc valdības sēdes informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”), robežžoga izbūve ir gandrīz pabeigta, savukārt viedās infrastruktūras darbi virzās ātrāk, nekā plānots.
Grafiks tiek apsteigts par aptuveni diviem mēnešiem, un visu projektu paredzēts noslēgt 2025. gadā, skaidroja ministrs.
2. decembrī Ministru kabinets pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu par robežas apsardzības infrastruktūras izbūves progresu uz 1. novembri. Projekts tiek īstenots pēc principa “projektē un būvē”, un par tā norisi atbildīgi ir “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).
Robežžogs un infrastruktūra uz Latvijas–Baltkrievijas robežas
VNĪ vadībā valsts ārējās sauszemes robežas žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas 144,47 kilometru garumā pabeigta 2024. gada jūlijā.
No tiem 112 kilometri izbūvēti sauszemes teritorijā, bet pārējie posmi – gar publiskajiem ūdeņiem. Tāpat pabeigta patruļtaku izbūve 119,8 kilometru garumā, tostarp pontonu patruļtakās 1,75 kilometru kopgarumā un laipās 27,19 kilometru garumā.
Patlaban turpinās noslēdzošie darbi Daugavas posmā, kur žogs nav paredzēts. Šos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada pavasarim. Pabeigta arī rokādes ceļu izbūve pie Riču ezera, un uzsākta to pakāpeniska nodošana ekspluatācijā.
Izbūvētā infrastruktūra jau tiek aktīvi izmantota robežsardzes darbā, turpinoties atsevišķu objektu nodošanai ekspluatācijā un tehnisko risinājumu pilnveidošanai.
Darbus uz Latvijas–Krievijas robežas pabeigs līdz gada beigām
Kopējais Latvijas–Krievijas robežas garums ir 283,6 kilometri. Līdz šim izbūvēti vairāk nekā 272 kilometri augstas drošības žoga, un atlikušie seši kilometri atrodas purvainos un grūti pieejamos apvidos.
Kā informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova, žoga izbūvi plānots pilnībā pabeigt līdz 2025. gada beigām.
Pagājušā gada nogalē noslēdzās žoga izbūve prioritārajos posmos – aptuveni 250 kilometru garumā, tostarp 99 kilometri, ko iepriekš izbūvējusi SIA “Igate”.
Šobrīd notiek arī pontonu ceļu izbūve ar kopējo garumu 15 kilometri, kā arī defektu novēršana un pabeigto posmu nodošana ekspluatācijā.
Papildus, saskaņā ar Valsts robežsardzes noteiktajām prioritātēm un valdības lēmumu, VNĪ uzsākusi noslēdzošo posmu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvē – aptuveni 41 kilometru garumā. Šajā posmā paredzēta patruļtaku, pievedceļu un viena novērošanas torņa izbūve vietās, kur iepriekš infrastruktūra nebija izveidota.
Būvdarbus īsteno trīs uzņēmumi — VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, personu apvienība “Ramda C-MIKOR” un SIA “Citrus Solutions”.
Līgumu kopējā vērtība ir 17,9 miljoni eiro ar PVN. Darbi ietver arī pontonu patruļtakas izbūvi gar Peiteļa ezeru, kuteru nolaišanas vietu ar piestātni, pievedceļus un dzelzceļa pārbrauktuvi pie Opoļu robežapsardzības nodaļas. Projektēšanu plānots pabeigt līdz 2026. gada pavasarim, bet būvdarbus — līdz 2026. gada nogalei; daļā posmu — līdz 2027. gada beigām.
Tehnoloģiskā infrastruktūra
Vienlaikus austrumu robeža tiek aprīkota ar modernām tehnoloģijām — novērošanas kamerām, sensoriem un citām drošības iekārtām. Šos darbus īsteno VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), un visa tehnoloģiskā infrastruktūra plānota pabeigt līdz 2026. gada beigām.
Paralēli VNĪ ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu notiek projektēšanas darbi robežkontroles punktos “Grebņeva”, “Terehova” un “Pāternieki”, lai uzlabotu infrastruktūru, darba apstākļus un caurlaides spējas.
Austrumu robežas stiprināšanā iesaistītas vairākas institūcijas:
- VNĪ nodrošina būvniecības vadību un uzraudzību, Nodrošinājuma valsts aģentūra atbild par zemes atsavināšanu,
- VAS “Latvijas valsts meži” veic atmežošanu, bet LVRTC īsteno tehnoloģiskos risinājumus.
- Sadarbība notiek ciešā koordinācijā ar Valsts robežsardzi un Iekšlietu ministriju.
Kopumā darbi pie Latvijas austrumu robežas izbūves norit pēc plāna, un, kā norāda atbildīgās institūcijas, līdz 2026. gadam paredzēts pilnībā pabeigt žoga, infrastruktūras un tehnoloģisko sistēmu izbūvi, nodrošinot mūsdienīgu un drošu robežapsardzību.
