Saeimas vairākums lemj par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas

Ceturtdien, 30. oktobrī, Saeima ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu – tā dēvētās Stambulas konvencijas.

Par likumu nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32, bet divi atturējās. Likumprojekta debates ilga vairāk nekā 13 stundas. 

To Saeimā iesniedza partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), un atbalstīja arī Nacionālā apvienība (NA), “Apvienotais saraksts” (AS), “Stabilitātei” un ZZS deputāti. Pret balsoja koalīcijas partijas “Jaunā vienotība” (JV) un “Progresīvie”.

Likumprojekts tika skatīts steidzamības kārtā, taču bez nepieciešamā divu trešdaļu balsu vairākuma. 

Tas nozīmē, ka Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam ir tiesības likumu neizsludināt un nodot to Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Saeimas lēmumu komentējusi arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga (1999-2007), norādot, ka viņai ir kauns par Saeimas lēmumu.

Politiskais un sabiedriskais fons

Stambulas konvencija Latvijā stājās spēkā 2024. gada 1. maijā. Tā paredz, ka valstij ir pienākums īstenot pasākumus, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, aizsargātu upurus un sauktu varmākas pie atbildības.

LPV un citas opozīcijas partijas uzskata, ka konvencijas īstenošana Latvijā rada problēmas, jo vairāku Eiropas valstu – tostarp Austrijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas – skatījumā Latvijas pievienotā deklarācija neatbilst konvencijas pamatprincipiem. LPV apgalvo, ka izstāšanās novērsīšot šīs neskaidrības un dos valstij lielāku rīcības brīvību, lai pašai lemtu par vardarbības novēršanas pasākumiem un finansējuma sadali.

Opozīcijas pārstāvji arī kritizē konvencijā lietoto jēdzienu “sociālais dzimums”, uzskatot, ka tas apdraud tradicionālās ģimenes vērtības. Savukārt ZZS norāda, ka Stambulas konvencija esot “ideoloģiska”, nevis praktiska pieeja vardarbības problēmai.

Pretreakcija un protesti

Lēmums par izstāšanos izraisījis plašu sabiedrības rezonansi. 29. oktobrī pie Saeimas pret likumprojektu protestēja ap 5000 cilvēku, kas padarīja šo akciju par vienu no lielākajiem protestiem Latvijā pēdējos gados. Dienu vēlāk notika arī pikets par konvencijas denonsēšanu, kurā piedalījās ap 20 cilvēku.

6. novembrī Doma laukumā plānots vēl viens protests pret Saeimas pieņemto lēmumu. To rīko jaunatnes organizācija “Protests” un centrs “Marta”, kas aicina prezidentu neizsludināt likumu.

Centra “Marta” pārstāve Beata Jonīte norāda, ka partijas, kas atbalstījušas izstāšanos, nav ieklausījušās sabiedrībā:

“Nepieļausim muguras pagriešanu pret Latvijas sabiedrību un ikvienu no vardarbības cietušo. Aizstāvēsim mūsu demokrātiju un cilvēktiesības.”

NVO un sabiedrībā zināmi cilvēki parakstījuši vēstuli prezidentam

Vairāk nekā 100 nevalstisko organizāciju un 2000 sabiedrībā zināmu cilvēku – to vidū Dainis Īvāns, Velta Čebotarenoka, Vilis un Zane Daudziņi, Ralfs Eilands, Aija Andrejeva, Inese Zandere un citi – ir parakstījuši vēstuli Valsts prezidentam, aicinot nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Organizācijas uzsver, ka konvencija ir nozīmīgs cilvēktiesību dokuments, kas palīdz aizsargāt sievietes un bērnus no vardarbības. Tās norāda, ka likumprojekts ticis skatīts sasteigti un bez pilnvērtīgām diskusijām ar ekspertiem un atbildīgajām ministrijām.

Centra “Dardedze” pārstāvji atgādina, ka uz konvencijas pamata izveidots Vardarbības novēršanas plāns 2024–2029, kurā noteikti konkrēti pienākumi ministrijām un iestādēm.

Tiesībsardze Karina Palkova skaidro, ka jēdziens “sociālais dzimums” attiecas uz cilvēka sociālo lomu, nevis bioloģisko dzimumu, un konvencija neparedz “jaunu dzimumu atzīšanu”. Viņa uzsver, ka dokumenta mērķis ir novērst vardarbību ģimenē, nevis mainīt ģimenes jēdzienu.

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Inga Reine brīdina, ka izstāšanās var kaitēt Latvijas reputācijai un vājināt starptautisko sadarbību.

Prezidenta reakcija

Pēc likuma pieņemšanas Valsts prezidenta kanceleja izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka Edgars Rinkēvičs rūpīgi izvērtēs Saeimas lēmumu, vadoties pēc valstiskiem un juridiskiem, nevis politiskiem vai ideoloģiskiem apsvērumiem. Par savu lēmumu prezidents sola paziņot atsevišķi.

Savukārt “Jaunā vienotība” jau ir paziņojusi, ka aicinās prezidentu nodot likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. 

Partijas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics uzsvēra, ka šī cīņa turpināsies “tiesiski un argumentēti”, piebilstot, ka likumprojekts ir “valstij kaitīgs un bīstams”.

“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs arī pauda, ka gaidīs prezidenta lēmumu. Partija nosoda Saeimas lēmumu izstāties no Stambulas konvencijas, uzsverot, ka tas ignorē sabiedrības protestus un sabiedroto brīdinājumus.

Latvija kļuvusi par pirmo ES valsti, kas sper šādu soli, un tas, pēc partijas domām, kaitē valsts reputācijai un iedzīvotāju tiesībām.

Šuvajevs norāda, ka cīņa vēl nav beigusies — partija cer, ka prezidents likumu atgriezīs atkārtotai caurlūkošanai un apsver visus politiskos un tiesiskos līdzekļus, lai panāktu lēmuma atcelšanu.

Kas notiks tālāk?

Tuvākajās dienās lēmums par Stambulas konvencijas denonsēšanu nonāks pie Valsts prezidenta. Viņa lēmums noteiks, vai likums stāsies spēkā, vai arī tas tiks atgriezts Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Tikmēr sabiedrībā turpinās plašas diskusijas par to, kā šis lēmums ietekmēs Latvijas cilvēktiesību politiku, starptautisko tēlu un valsts saistības pret vardarbības upuriem.