Latvija gatavojas izstāties no Stambulas konvencijas: debates, bažas un prezidenta piesardzība

Saeima, 23. oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas – dokumenta, kas paredz pasākumus vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai. Lēmums izraisījis asas diskusijas gan politikā, gan sabiedrībā, jo šāda rīcība varētu būt precedents visā Eiropas Savienībā.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, neviens nebija pret, viens – atturējās.

Izstāšanos atbalstīja opozīcijas partijas – “Latvija pirmajā vietā” (LPV), Nacionālā apvienība (NA), “Apvienotais saraksts” (AS) un “Stabilitātei!”, kā arī valdības koalīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).

Koalīcijas partneri – “Jaunā Vienotība” (JV) un “Progresīvie” – balsojumā nepiedalījās.

Likumam piešķirta steidzamība, kas nozīmē, ka to paredzēts skatīt tikai divos lasījumos. Galīgais balsojums notiks 30. oktobrī.

Ja Saeima likumu pieņems, tas nonāks uz Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča galda.

Kādi ir izstāšanās argumenti

Likumprojekta iesniedzēji uzskata, ka Stambulas konvencija esot kļuvusi par ideoloģisku dokumentu, kas “uzspiež svešas vērtības”. Deputāti, kuri balsoja par izstāšanos, bieži min jēdzienu “sociālais dzimums”, ko konvencijas pretinieki interpretē kā mēģinājumu ieviest “dzimumu ideoloģiju”.

Partija LPV apgalvo, ka izstāšanās ļautu valstij “plašāk rīkoties”, piešķirot līdzekļus vardarbības novēršanai tieši tām institūcijām un organizācijām, kuras to praktiski dara.

ZZS politiķi pievienojas viedoklim, ka Stambulas konvencija piedāvājot “ideoloģisku, nevis praktisku” pieeju problēmai.

Deputāte Ramona Petraviča (LPV) paziņoja, ka “izstāšanās nenozīmē Krimināllikuma atcelšanu” un ka Latvija ir “suverēna valsts, kas var pieņemt savus lēmumus”.

Kāpēc pretinieki ir nobažījušies

Konvencijas atbalstītāji – “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” – brīdina, ka izstāšanās no starptautiska cilvēktiesību līguma graus Latvijas reputāciju un vājinās sadarbību ar Eiropas partneriem.

Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) norādīja, ka šāds solis “padarīs Latviju par daļu no valstu klubiņa, kas pārņem Krievijas izplatītos mītus par konvenciju”.

Savukārt deputāts Gatis Liepiņš (JV) uzsvēra, ka “konvencija nav simboliska – tā uzliek pienākumu valstij rīkoties”, un tieši tās dēļ Latvijā esot uzlaboti kriminālprocesa nosacījumi vardarbības lietās.

Deputāts Edmunds Cepurītis (Progresīvie) sacīja, ka izstāšanās kļūs par “kauna traipu Latvijas vēsturē”, jo tas būtu pirmais gadījums Eiropas Savienībā, kad valsts izstājas no šāda līguma pēc ratifikācijas.

Ko saka tiesībsardze un eksperti

Tiesībsardze Karina Palkova skaidro, ka termins “sociālais dzimums” konvencijā attiecas uz cilvēku sociālo lomu sabiedrībā, nevis uz bioloģisko dzimumu.

“Konvencija neparedz ne dzimuma maiņu, ne citu dzimumu atzīšanu. Tā ir vērsta tikai uz vardarbības novēršanu un cietušo aizsardzību,” norāda Palkova.

Viņasprāt, konvencija disciplinē valsti, uzliek tai pienākumu veidot skaidru un koordinētu sistēmu vardarbības novēršanai.

Arī cilvēktiesību eksperti un nevalstiskās organizācijas – “Marta”, “Skalbes” un “Dardedze” – uzsver, ka kopš konvencijas ratifikācijas cilvēki biežāk meklē palīdzību, jo jūtas aizsargāti.

Centrs “Dardedze” atgādina, ka uz konvencijas pamata izstrādāts Vardarbības novēršanas plāns 2024–2029, kurā noteikti valsts iestāžu un ministriju pienākumi.

Prezidenta pozīcija — vērtēs bez emocijām

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir paziņojis, ka, ja Saeima pieņems likumu par izstāšanos, viņš to izvērtēs juridiski un valstiski, nevis ideoloģiski.

Intervijā TV3 prezidents sacīja, ka “vēlēšanu kampaņa ir sākusies pārāk ātri” un diskusijas par Stambulas konvenciju esot kļuvušas par tās daļu.

“Ja redzēšu, ka tā ir tikai priekšvēlēšanu kampaņas daļa, es to vērtēšu tikai no juridiskā un valstiskā aspekta,” teica Rinkēvičs.

Prezidents arī atzina, ka viņu skumdina situācija, kur politiķi enerģiski strīdas par cilvēktiesībām, bet tajā pašā laikā trūkst enerģijas diskusijām par drošību un ekonomiku.

Rinkēvičs neizslēdz, ka likumprojekts par izstāšanos nonāks “uz viņa galda” un tad desmit dienu laikā viņš paziņos savu lēmumu.

Kalniete: “Vai tiešām jūs ejat tur, kur Putins vēlas?

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV) asi kritizējusi izstāšanās ieceri, saucot to par “starptautisku kaunu” un Kremļa interesēm izdevīgu soli.

“Tautieši, attopieties! Vai tiešām jūs nesaprotat, ka kā paklausīgi jēriņi ejat tieši tur, kur Putins vēlas?” raksta Kalniete savā paziņojumā, norādot, ka šādas diskusijas vājinot Latvijas tēlu un iedrošinot pretvalstiskus spēkus.

Kalniete atgādina, ka Latvija tikko ieguvusi vietu ANO Drošības padomē, un šāds lēmums var aizēnot diplomātiskos sasniegumus:

“Negatīvas ziņas kā sodrēji nogulstas uz valsts reputācijas un uz ilgu laiku aizēno sasniegumus.”

Kas notiks tālāk

30. oktobrī Saeimā paredzēts galīgais balsojums. Ja likums tiks pieņemts, Valsts prezidents izvērtēs to Satversmes un starptautisko saistību kontekstā. 

Līdztekus Saeimā virzās alternatīva deklarācija par vardarbības novēršanu, ko iesniegušas NA, ZZS un AS, taču eksperti norāda – šādam dokumentam nav juridiska spēka, un tas neaizstāj Stambulas konvenciju.

Protesta akcija pie Saeimas

29. oktobrī plkst. 18.00 pie Saeimas notiks protests pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Protesta organizatori uzsver, ka Saeimas balsojums apdraud cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību un “rada tikai šķietamu risinājumu”, aizstājot starptautiski atzītu sistēmu ar politisku deklarāciju.

“Izstāšanās no konvencijas nozīmētu atkāpšanos no demokrātijas principiem, signālu, ka valsts gatava pievērt acis uz vardarbību un nevienlīdzību,” teikts aicinājumā uz protestu.

Dalībniekus aicina ņemt līdzi Latvijas karogus, katliņus, pannas un karotes, lai “skaļi parādītu, ka sabiedrībai nav vienalga”.

Iniciatīva “Latvijai jāturpina dalība Stambulas konvencijā”

Portālā Manabalss.lv iesniegta pilsoņu iniciatīva “Latvijai jāturpina dalība Stambulas konvencijā”, ko iesniegusi Megija Jaunsleine.

Līdz šim to parakstījuši vairāk nekā 15 000 cilvēku, un vēl trūkst ap 4 600 parakstu, lai to varētu iesniegt Saeimā.

Iniciatīvas autori brīdina, ka izstāšanās vājinātu Latvijas apņemšanos cīnīties pret vardarbību, mazinātu cietušo aizsardzību un negatīvi ietekmētu valsts tēlu:

“Latvijai jāturpina būt daļai no starptautiskās vienošanās, kas aizsargā sievietes, bērnus un stiprina sabiedrības drošību kopumā,” teikts iniciatīvas paziņojumā.

Ko šis lēmums varētu nozīmēt Latvijai

Ja Latvija patiešām izstātos, tā kļūtu par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas pēc ratifikācijas atteikusies no konvencijas.

Eksperti brīdina – pat ja nacionālie likumi paliek spēkā, starptautiskās uzraudzības mehānisma zaudēšana var vājināt cietušo aizsardzību un palīdzības sistēmas.