Elksniņš pārliecināts, ka pielaidi valsts noslēpumam saņems. Šaubu nav arī par viņa vietnieku Igoru Prelatovu — “neizskatām plānu B”, norāda Daugavpils mērs.
No šī gada pašvaldību priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Tāds pats nosacījums jau kopš 2024. gada attiecas arī uz pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem.
Pašvaldību vadītāji jau ir iesnieguši Valsts drošības dienestam (VDD) pieprasījumu par pielaides piešķiršanu. Tas bija jāizdara mēneša laikā pēc domes priekšsēdētāja un vietnieka ievēlēšanas. Daugavpilī tos savēlēja 1. jūlijā.
Bez pielaides darbu turpināt nevarēs
Ja mērs vai vietnieks pie pielaides netiks — amats būs jāatstāj. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) uzsvēris, ka gatavs atlaist pielaidi nesaņēmušās amatpersonas.
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš intervijā Latvijas Radio apliecināja, ka tāpat kā citi kolēģi, ir jau iesniedzis pieprasījumu pielaides saņemšanai.
Politiķis ir absolūti pārliecināts par pielaides izsniegšanu, norādot, ka “apšaubīt sistēmu nav nekāda pamata.
Plānu “B” neizskata
“Mēs neskatāmies “B” plānu. Man absolūti ir plāns darboties Daugavpils pašvaldībā, domē, strādāt iedzīvotāju interesēs. Citus plānus mēs neizskatām — ne es, ne arī visi Daugavpils iedzīvotāji, kuri piedalījās pašvaldību vēlēšanās,” skaidroja Elksniņš.
Savulaik pielaidi valsts noslēpumam nesaņēma, šoreiz — bažu nav
Jautājumu par pielaidi valsts noslēpumam “Chayka” Elksniņam uzdeva arī priekšvēlēšanu laikā. Tolaik politiķis norādīja, ka nesaredz riskus, ka viņam neiedotu pielaidi valsts noslēpumam, neskatoties uz viņa neviennozīmīgajiem izteikumiem un rīcību saistībā ar Krievijas karu Ukrainā.
“Man absolūti nav nekādu šaubu, ka man tiks piešķirta pielaide valsts noslēpumam,” sacīja Elksniņš, atbildē minot arī Latvijas eksprezidentu 9. maija vizītes Maskavā.
Jautāts, ja tomēr nesaņemtu pielaidi, kuru no savas partijas virzītu mēra amatam, norādīja, ka “nav gatavs zīlēt kafijas biezumos’’.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) savulaik viņam pielaidi neiedeva. Tā gan bijusi augstāka līmeņa pielaide valsts noslēpumam, kas šobrīd pašvaldību vadītājiem nav nepieciešama. Tomēr likums paredz, ka pašvaldību vadītājiem tai piekļuve var tikt izsniegta.
“Man nav nekādu raižu, ka būtu jāizvēlas pēcnācējs [cits mērs savā vietā],” skaidroja politiķis.
Rēzeknes saimnieks gan nav tik pārliecināts
Tikmēr Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, kurš savulaik tika atstādināts no amata par Rēzeknes novešanu līdz bankrotam, gan nav tik pārliecināts par pielaides saņemšanu. Viņš gan kādreiz ir saņēmis augstākā līmeņa pielaidi, darbojoties Saeimas prezidijā, izriet no politiķa sacītā.
Ja Bartaševičs nesaņems pielaidi, lietu apstrīdēs, vienlaikus norādot uz paša procesa “necaurskatāmību” un politiskajiem kritērijiem šī lēmuma pieņemšanā. “Mēs pat nezināsim, kāpēc mums neiedeva pielaidi,” LTV norādīja politiķis.
Politiķim joprojām ir neiztiesāta krimināllieta gan par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, gan par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā.
Trīspakāpju pārbaudes sistēma
Ministrs Čudars uzsver, ka pielaides piešķiršanas procesu var pārbaudīt tiesiskā ceļā. Ja gadījumā tiesībsargājošās iestādes nesniedz pielaidi, tad seko Ģenerālprokuratūras un Administratīvās tiesas pārbaude, vai šis lēmums par pielaides nesniegšanu ir tiesisks un pamatots.
“Ja vadītājam nav pielaides, tad, pirmkārt, sekos aicinājums domei mainīt vadītāju. Ja tas netiks darīts — sekos VARAM ministra rīkojums par attiecīgā vadītāja maiņu,” intervijā LTV norādīja Čudars.
Ko vērtē VDD?
Drošības dienests, analizējot plašu informācijas apjomu, primāri izvērtē, vai persona ir uzticama un spēj saglabāt valsts noslēpumu.
Izvērtē arī paziņu loku un ceļojumus, uz kuriem amatpersona ir devusies. Padziļināti izvērtē kontaktpersonu loku, sevišķi kontaktus ar Baltkrievijas un Krievijas pilsoņiem un citām personām, kurām ir saistība ar šīm valstīm, portālam LSM.lv skaidroja drošības dienestā.
Politiķim var liegt pieeju valsts noslēpumam, ja ir:
- izdarīti noziedzīgi nodarījumi;
- sistemātiski administratīvie pārkāpumi;
- konstatēti izlūkošanas riski;
- slēpta vai sagrozīta informācija pārbaudes procesā;
- aizdomīgi finanšu darījumi;
- neskaidras izcelsmes uzkrājumi;
- medicīniski iemesli potenciālām grūtībām nosargāt valsts noslēbumu, tostarp alkohola vai kāda cita atkarība.
Ir arī citi gadījumi, kad var tikt liegta piekļuve valsts noslēpumam, piemēram, ja tiek apšaubīta personas uzticamība vai arī pielaides izsniegšana neatbilstu nacionālās drošības interesēm. Plašak par liegumiem var iepazīties likuma “Par valsts noslēpumu” 9. pantā.
Pārbaudes var ieilgt līdz sešiem mēnešiem
Pretendentus pielaidei valsts noslēpumam izskata līdz trīs mēnešiem. Vienlaikus VDD pārbaudi var pagarināt par vēl trīs mēnešiem, ja neizdodas noteiktajos termiņos veikt vispusīgu amatpersonas izvērtēšanu. To paredz likuma 10. pants.
Kamēr pielaide vēl nav piešķirta, pašvaldību vadītāji turpina pildīt savus amata pienākumus, taču tiem nav piekļuves klasificētai informācijai.
