Latvija sāk operāciju “VILKATIS” austrumu robežas stiprināšanai. Pierobežā palielinās dienestu klātbūtni un vairāk izmantos dronus

Latvijā 11. augustā sākta operācija “VILKATIS”, kuras mērķis ir pastiprināt valsts austrumu robežas apsardzību un ierobežot nelikumīgo migrāciju. Operāciju koordinēs Valsts kancelejas Krīzes vadības centrs, bet tās īstenošanā galvenokārt iesaistīsies Valsts robežsardze, Valsts policija un Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

Par operācijas sākšanu otrdien, 11. augustā, preses konferencē paziņoja Ministru prezidents Andris Kulbergs.

“Šodien mēs sākam operāciju “VILKATIS”,” sacīja premjers, uzsverot, ka tā paredz dažādu dienestu mērķtiecīgu un koordinētu rīcību pret nelikumīgo migrāciju. “Mēs darīsim pilnībā visu, lai mūsu robeža būtu droša,” viņš piebilda.

Valdība nelikumīgo migrāciju pie Latvijas austrumu robežas raksturo kā hibrīdapdraudējumu. Pēc amatpersonu teiktā, migrantu plūsma tiek organizēta un izmantota, lai radītu spiedienu uz Latviju un pārbaudītu valsts robežas aizsardzības spējas.

Uz robežu nosūtīs vairāk karavīru un izmantos tehnoloģijas

Aizsardzības ministrija nodrošinās turpmāku NBS iesaisti Valsts robežsardzes atbalstam, palielinot personāla skaitu un materiāltehnisko nodrošinājumu. Austrumu pierobežā intensīvāk izmantos arī dronus, videonovērošanas sistēmas, helikopterus un citus tehniskos līdzekļus.

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis preses konferencē norādīja, ka tikai papildu karavīru izvietošana gar robežu problēmu neatrisinās.

“Tikai fiziska karavīra izvietošana uz robežas nenodrošinās pilnvērtīgu robežas aizsardzību un nelegālās imigrācijas ierobežošanu. Tad mums būtu jānoliek karavīri ik pēc 50–60 metriem,” sacīja ministrs.

Tāpēc, pēc viņa teiktā, viena no operācijas prioritātēm būs jaunāko tehnoloģiju izmantošana. Bezpilota lidaparāti un videonovērošanas sistēmas palīdzēs cilvēkus pamanīt vēl pirms robežas šķērsošanas vai iespējami drīz pēc tās. NBS jau nosūtījuši papildu personālu Valsts robežsardzes atbalstam.

Arī premjers norādīja, ka mērķis ir panākt robežas uzraudzību visu diennakti.

“Ir jābūt pilnai 24 stundas, septiņas dienas nedēļā kontrolei ar droniem,” sacīja Kulbergs, piebilstot, ka savā starpā nepieciešams sinhronizēt arī sensorus un citus tehniskos risinājumus, lai iespējamos robežpārkāpējus varētu atklāt pēc iespējas agrāk.

Pie Latvijas–Baltkrievijas robežas atklāts tunelis

Par vienu no pirmajiem operācijas laikā konstatētajiem gadījumiem preses konferencē pastāstīja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava. Silenes robežapsardzības nodaļas teritorijā atklāts pazemes tunelis, pa kuru 15 personas nelikumīgi šķērsojušas Latvijas–Baltkrievijas robežu.

Valsts robežsardze informēja, ka pirmdien, 10. augustā, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā robežsargi sadarbībā ar Valsts policijas amatpersonām, Lietuvas robežsardzes kinologu un ātrās reaģēšanas vienību veica operatīvos pasākumus un pārbaudīja saņemto informāciju. To laikā tika konstatētas 15 personas, kuras nelikumīgi šķērsojušas valsts robežu no Baltkrievijas.

Pārbaudot notikuma vietu un noskaidrojot robežas šķērsošanas apstākļus, Silenes robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā aptuveni 10 metru attālumā no robežas žoga robežsargi atrada pazemes eju. Valsts robežsardze norāda, ka operatīvā informācija par iespējamu tuneļa izveidi šajā robežas posmā dienesta rīcībā bija jau iepriekš.

Pēc Dombravas teiktā, dienesti naktī konstatēja migrantu grupu un sāka noskaidrot, kā cilvēki bija iekļuvuši Latvijā.

“Mēģinot izsekot precīzāk, kā viņi ir ienākuši mūsu valstī, tika atrasts šis paslēptais tunelis, kas pagaidām ir pirmais tunelis Latvijā,” sacīja Dombrava.

Valsts robežsardze apstiprina, ka šis ir pirmais zināmais gadījums Latvijā, kad nelikumīgai valsts robežas šķērsošanai izmantots tunelis. Tieši šajā vietā iepriekš nebija konstatētas pārkāpuma pazīmes un nebija aizturētas personas, kas nelikumīgi šķērsojušas robežu.

Līdz šim Latvijā galvenokārt konstatēti mēģinājumi pārvarēt vai bojāt robežas žogu, tādēļ pazemes ejas izmantošana ir jauns nelikumīgas robežas šķērsošanas veids.

Iekšlietu ministrs norādīja, ka jau dots uzdevums izvērtēt iespējas izmantot zemes skenēšanas tehnoloģijas gar Latvijas austrumu robežu.

“Skatīsimies, kādi ir precīzie preventīvie mehānismi, ko varētu īstenot,” sacīja Dombrava.

Dienestiem būs jānoskaidro, vai šis ir vienīgais šāda veida tunelis vai līdzīgas pazemes ejas varētu būt izveidotas arī citviet gar robežu.

Uzmanību pievērsīs arī migrantu pārvadātājiem

Operācija nebūs vērsta tikai uz robežas fizisku apsardzību. Dienesti plāno pastiprināti cīnīties arī pret cilvēkiem, kuri palīdz organizēt nelikumīgu migrāciju Latvijā — pārvadā migrantus, nodrošina viņiem naktsmītnes vai palīdz nokļūt tālāk citās Eiropas valstīs.

Premjers par vienu no sistēmas vājajiem punktiem nosauca tieši migrantu organizētu pārvadāšanu Latvijas teritorijā.

“Mēs runājam par skaidri algotām transporta vienībām. Šie nelegālie bēgļi bez transporta nekur tālāk nevar nokļūt,” norādīja Kulbergs. Viņš piebilda, ka Latvijā ir arī cilvēki, kuri palīdz organizēt šo procesu un ir iesaistīti nelegālajā biznesā.

Krīzes vadības centra vadītājs savukārt aicināja iedzīvotājus neiesaistīties migrantu pārvadāšanā, slēpšanā vai pagaidu dzīvesvietas nodrošināšanā.

“Nekādā gadījumā neiesaistieties, ja jums tiek piedāvāts pārvadāt migrantus, slēpt viņus vai kaut kur nodrošināt viņiem īslaicīgu patvēruma vietu,” viņš sacīja, aicinot par šādiem piedāvājumiem informēt tiesībsargājošās iestādes.

Vērtēs, vai sodi ir pietiekami bargi

Operācijā iesaistīsies arī Tieslietu ministrija, kurai būs jāvērtē, vai pašreiz Krimināllikumā paredzētie sodi par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu un palīdzību personām nelikumīgi uzturēties Latvijā ir pietiekami.

“Mums, iespējams, ir jāpārskata atbildības līmenis. Tas ir apdraudējums valsts drošībai,” preses konferencē sacīja Ministru prezidents.

Savukārt Krīzes vadības centra pārstāvis skaidroja, ka nepieciešams izvērtēt ne tikai sodu apmēru, bet arī to piemērošanas praksi un to, cik ātri iespējams saukt pie atbildības aizturētos migrantu pārvadātājus un organizētājus.

Ārlietu ministrija tikmēr nodrošinās sadarbību ar Lietuvu, Igauniju un Poliju, jo pēc Latvijas amatpersonu teiktā migrācijas organizētāji meklē vietas, kur robežu šķērsot ir visvienkāršāk.

“Šī lieta migrē. Viņi vienkārši migrē tur, kur vieglāk to izdarīt. Tāpēc mēs nedrīkstam būt vieglākā vieta,” sacīja Kulbergs.

Operāciju sākotnēji plāno īstenot augustā

Operācijai “VILKATIS” sākotnēji atvēlēts augusta mēnesis. Premjers norādīja, ka ir izstrādāts konkrēts rīcības plāns, taču operācijas ilgums būs atkarīgs no tās rezultātiem.

“Varbūt mēs varam sist pa šo sistēmu nedēļas laikā, varbūt tas prasīs mēnesi,” sacīja Kulbergs.

Par operācijas norisi sabiedrību plānots informēt regulāri. Premjers norādīja, ka pats informāciju saņems katru dienu, savukārt katrā Ministru kabineta sēdē paredzēts apkopot jaunāko informāciju par operācijas rezultātiem.

NATO spēki operācijā “VILKATIS” tieši nepiedalīsies.

“ Tā ir mūsu iekšējā valsts operācija,” preses konferencē skaidroja aizsardzības ministrs. Vienlaikus sabiedrotie esot informēti par Latvijas īstenotajiem pasākumiem.

Līdz 2026. gada 31. decembrim pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms ir spēkā Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā, Daugavpils valstspilsētā, kā arī Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.