Latvijas austrumu pierobežā sāks rakt 27 kilometrus prettanku grāvju

Latvijas austrumu pierobežā tuvāko nedēļu laikā sāksies Baltijas aizsardzības līnijas pretmobilitātes infrastruktūras izbūve. Par to portālu “Chayka” informēja VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Pirmajā darbu kārtā paredzēts izveidot aptuveni 27 kilometrus prettanku grāvju, deviņus materiāltehnisko līdzekļu novietošanas laukumus un divus sakaru torņus.

Darbi notiks Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novada teritorijā. Pirmās kārtas būvniecībā plānots ieguldīt gandrīz 13 miljonus eiro.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” jeb VNĪ informē, ka līgumi par darbu veikšanu jau ir noslēgti. Infrastruktūras būvniecību plānots sākt tuvāko nedēļu laikā un pakāpeniski turpināt līdz 2027. gada rudenim.

Izbūvēs grāvjus, laukumus un sakaru torņus

Projekta pirmajā kārtā paredzēts izveidot aptuveni 27 kilometrus prettanku grāvju. Tāpat tiks izbūvēti deviņi laukumi militāro materiālu un tehnisko līdzekļu novietošanai, kā arī divi sakaru torņi.

Sakaru torņu būvniecību veiks uzņēmums “Citrus Solutions”. Materiāltehnisko līdzekļu novietošanas laukumu izbūve sadalīta divās darbu daļās. Tās īstenos “LAU Infra Grupa” un būvfirma “Inbuv”.

Savukārt prettanku grāvju un ar tiem saistītās infrastruktūras izbūve sadalīta sešās darbu daļās. Divas darbu daļas veiks “LAU Infra Grupa”, divas – uzņēmums “VIA”, bet vēl divas – CBS “Igate”.

Pirmās prioritātes darbu kopējās izmaksas ir 12,98 miljoni eiro. Finansējums paredzēts Aizsardzības ministrijas budžetā.

Būvdarbu finansēšanai noslēgts trīspusējs sadarbības līgums starp VNĪ, Aizsardzības ministriju un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru.

Šķēršļiem jāaizkavē iespējamā pretinieka virzība

Pretmobilitātes infrastruktūra ir šķēršļu un aizsardzības objektu kopums, kura uzdevums ir ierobežot vai aizkavēt pretinieka militārās tehnikas un vienību pārvietošanos.

Latvijā robežas nostiprināšanu plānots sākt arī ar esošo ceļu pārrakšanu un prettanku grāvju izveidi. Atsevišķās vietās grāvjus paredzēts papildināt ar betona blokiem un konstrukcijām, tostarp tā dēvētajiem “pūķa zobiem”.

Atkarībā no militārās situācijas varēs izmantot arī prettanku mīnas. Šķēršļu izvietojums tiks pielāgots konkrētajam apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus – purvus, mežus un citus dabas objektus.

Pierobežā paredzēts ierīkot arī drošas sprāgstvielu, mīnu un inženiertehnisko materiālu glabātuves. Tas nepieciešams, lai apdraudējuma gadījumā būtu iespējams ātri pastiprināt aizsardzības pozīcijas.

Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju – ceļu, dzelzceļu un tiltu – sagatavošanai ātrai pārraušanai, lai nepieciešamības gadījumā aizkavētu iespējamā pretinieka virzību.

Piecu gadu laikā plāno ieguldīt 303 miljonus eiro

Baltijas aizsardzības līnijas izveide sākās pēc tam, kad 2024. gada janvārī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par kopīgu Baltijas valstu un NATO austrumu robežas stiprināšanu.

Visas trīs valstis aizsardzības līniju veido koordinēti, taču katra valsts darbus finansē no sava budžeta. Projekts ir saskaņots ar NATO aizsardzības plāniem.

Aizsardzības līnijas mērķis ir stiprināt Baltijas valstu spējas aizsargāt savu teritoriju un apgrūtināt Krievijas iespējas veikt ātras militārās operācijas reģionā.

2024. gada 5. martā Latvijas valdība apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā paredzēts ieguldīt 303 miljonus eiro.

Plāns paredz visā Latvijas pierobežā ar Krieviju un Baltkrieviju veidot Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktus, aizsardzības pozīcijas karavīriem, nocietinātas pozīcijas, prettanku grāvjus un citus šķēršļus, kā arī munīcijas un mīnu noliktavas.

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis norāda, ka praktisko būvdarbu sākšana palielinās Nacionālo bruņoto spēku spējas reaģēt uz iespējamiem draudiem.

“Baltijas aizsardzības līnijas izveide ir kritiski svarīgs solis mūsu valsts un visas NATO austrumu robežas drošības nostiprināšanā. Sākot pretmobilitātes infrastruktūras un sakaru sistēmu praktisko būvniecību, mēs palielinām Nacionālo bruņoto spēku spējas atturēt un neitralizēt jebkādus potenciālos draudus,” uzsver ministrs.

Pēc viņa teiktā, projekts apliecina Latvijas gatavību aizsargāt savu teritoriju.

Materiālus pierobežā izvieto jau kopš 2024. gada

Praktiskie austrumu robežas stiprināšanas darbi sākās jau 2024. gada martā. Pierobežā piegādāti pretmobilitātes materiāli, kas pagaidām novietoti pagaidu glabāšanas vietās. No tām materiālus paredzēts nogādāt uz konkrētajām aizsardzības pozīcijām.

2024. gada militāro mācību “Namejs” laikā Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar Valsts robežsardzi sāka iegādāto materiālu izvietošanu dabā.

Prioritāri tika stiprinātas vietas, kur nepieciešamības gadījumā varētu bloķēt ceļus, kā arī robežkontroles punktu un robežsardzes nodaļu infrastruktūra. Materiālu izvietošana turpinājās arī 2025. gadā.

VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova norāda, ka uzņēmuma pieredze Latvijas austrumu robežas žoga izbūvē palīdzēs īstenot arī Baltijas aizsardzības līnijas projektu.

“Noslēgtie līgumi iezīmē nākamo posmu – jau tuvākajās nedēļās uzsāksim būvdarbus, lai noteiktajos termiņos stiprinātu Latvijas un visas Baltijas reģiona drošību,” norāda Gavrilova.

Pierobežā sola arī jaunas darbavietas

2025. gada 14. janvārī valdība apstiprināja Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskās izaugsmes un drošības stiprināšanas rīcības plānu 2025.–2027. gadam.

Tas paredz ne tikai militārus ieguldījumus, bet arī pierobežas infrastruktūras attīstību un jaunu darbavietu radīšanu.

Plāna ietvaros paredzēts izveidot pretmobilitātes materiālu parkus. Tajos varēs glabāt vairāk materiāltehnisko līdzekļu un izvietot kaujas tehniku. Aizsardzības ministrija iepriekš norādīja, ka šie projekti varētu nodrošināt vairāk nekā 100 darbavietu vietējiem iedzīvotājiem.

Tāpat paredzēts labiekārtot Nacionālo bruņoto spēku militārās bāzes austrumu pierobežā.

Notiek gatavošanās nākamajai darbu kārtai

Pašlaik VNĪ organizē arī uzņēmumu atlasi otrās prioritātes uzdevumu veikšanai.

Atlase notiek divos posmos. Pirmajā posmā tiek izvērtēta kandidātu atbilstība noteiktajām prasībām, tostarp veikta pārbaude drošības iestādē.

Otrajā posmā atlasītajiem uzņēmumiem tiek izsniegta tehniskā specifikācija un pārējā iepirkuma dokumentācija. Pēc tam tie tiek aicināti iesniegt savus piedāvājumus.

2025. gada 2. oktobrī Saeima pieņēma Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, kura mērķis ir paātrināt Latvijas austrumu robežas militāro stiprināšanu. Saskaņā ar šo likumu VNĪ pēc Aizsardzības ministrijas uzdevuma nodrošina Baltijas aizsardzības līnijas infrastruktūras izbūvi.

Projekta sagatavošana sākās 2025. gada nogalē pēc Aizsardzības ministrijas deleģējuma. Valdība piešķīra finansējumu projekta administrēšanai un iepirkumu organizēšanai.