Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai atkārtotai izskatīšanai jauno Imigrācijas likumu, kuru deputāti pieņēma 11. jūnijā.
Lai gan likums paredz stingrākus imigrācijas kontroles noteikumus un tika pieņemts ar pārliecinošu balsu vairākumu, prezidents uzskata, ka vairākas normas vēl būtu rūpīgi jāizvērtē.
Par likuma pieņemšanu balsoja 65 deputāti, pret bija 17, bet atturējušos nebija.
Likuma mērķis ir stiprināt valsts drošību, uzlabot migrācijas kontroli un pielāgot Latvijas regulējumu Eiropas Savienības prasībām.
Stingrāka robežkontrole un lielāka uzraudzība
Jaunais Imigrācijas likums paredz vairākas būtiskas izmaiņas.
Tiks stiprināta kontrole pie Eiropas Savienības ārējām robežām, ieviestas papildu pārbaudes trešo valstu pilsoņiem, kā arī paplašināta biometrisko datu izmantošana personu identificēšanai.
Likums paredz arī stingrākus noteikumus uzturēšanās atļauju izsniegšanai un anulēšanai, kā arī plašākas iespējas atteikt uzturēšanās atļauju personām, kuras var radīt draudus sabiedriskajai kārtībai vai valsts drošībai.
Papildus plānota lielāka kontrole pār trešo valstu pilsoņu nodarbinātību un studijām Latvijā, lai mazinātu fiktīvas nodarbinātības un studiju gadījumus.
Prezidentam bažas par investoru uzturēšanās atļaujām
Tomēr 19. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nolēma likumu neizsludināt un nosūtīt to Saeimai atkārtotai izvērtēšanai.
Prezidenta uzmanības centrā ir norma, kas paredz iespēju ārvalstniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem, ja viņi iegulda vismaz 150 000 eiro valsts izveidotā ieguldījumu fondā un samaksā valsts budžetā 10 000 eiro.
Prezidents uzskata, ka Saeimai vēlreiz jāizvērtē, vai šis regulējums ir pietiekami drošs un vai ir skaidri noteikta investīcijām izmantotās naudas izcelsmes pārbaude.
Viņš arī norāda, ka trešajam lasījumam tika iesniegti 158 priekšlikumi, no kuriem daļa būtiski mainīja likuma sākotnējo saturu.
Jāvērtē arī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iespējas
Savā vēstulē Saeimai prezidents norāda, ka likumā īpaša uzmanība pievērsta valsts drošības jautājumiem, tostarp ierobežojumiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Tomēr viņš aicina pārliecināties, ka šie ierobežojumi ir pietiekami skaidri piemērojami arī investīciju programmas gadījumā, lai nerastos iespējas tos apiet.
Rosina diskutēt par nekustamo īpašumu programmu
Prezidents aicina Saeimu izvērtēt arī iespēju noteikt īpašus nosacījumus NATO, OECD, Eiropas Ekonomikas zonas un citu Latvijai draudzīgu valstu pilsoņiem, kuri iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā.
Pēc viņa teiktā, šādu priekšlikumu izteikuši arī nekustamo īpašumu nozares pārstāvji.
Prezidents uzskata, ka Saeima varētu noteikt konkrētus kritērijus, piemēram, īpašuma vērtību vai teritorijas, kurās šāda programma būtu pieļaujama.
Likums atgriežas Saeimā
Pēc Valsts prezidenta lēmuma likums atgriežas Saeimā atkārtotai izskatīšanai.
Deputātiem būs jālemj, vai ņemt vērā prezidenta norādītos riskus un veikt izmaiņas likumā, vai arī pieņemt to atkārtoti bez grozījumiem.
Lielākā daļa jaunā Imigrācijas likuma normu paredzētas stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī.
