2. jūnijā visā Latvijā tika veikta valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pārbaude. Tās laikā tika iedarbinātas trauksmes sirēnas un uz iedzīvotāju viedtālruņiem nosūtīti šūnu apraides paziņojumi.
Pārbaudes mērķis bija pārliecināties par sistēmas tehnisko gatavību un spēju operatīvi informēt sabiedrību ārkārtas situācijās.
Lielākā daļa sirēnu nostrādāja bez traucējumiem
Kopumā Latvijā tika pārbaudītas 160 no 164 valstī izvietotajām trauksmes sirēnām, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). No tām bez traucējumiem nostrādāja 159 sirēnas, bet viena Kurzemē darbojās ar traucējumiem.
Četras sirēnas pārbaudes laikā netika iedarbinātas, jo tās pašlaik tiek remontētas, atjaunotas vai tiek mainīts to izvietojums.
Reģionu griezumā rezultāti bija šādi:
- Rīgā un Rīgas reģionā pārbaudītas 55 sirēnas, no kurām 54 nostrādāja bez traucējumiem;
- Kurzemē pārbaudītas 28 sirēnas, no kurām 27 nostrādāja bez traucējumiem;
- Zemgalē pārbaudītas 22 sirēnas, visas nostrādāja sekmīgi;
- Vidzemē pārbaudītas 26 sirēnas, visas nostrādāja bez traucējumiem;
- Latgalē pārbaudītas visas 29 sirēnas, un visas nostrādāja bez aizķeršanās.
Vienlaikus pārbaudīta arī šūnu apraides sistēma
Šī bija otrā reize, kad vienlaikus ar sirēnu pārbaudi visā Latvijā tika testēta arī šūnu apraides sistēma. Tās ietvaros uz iedzīvotāju viedtālruņiem tika nosūtīts īpašs brīdinājuma paziņojums. Pirmo reizi šūnu apraides sistēma tika testēta 2025. gada 26. novembrī. Par to plašāk rakstījām šeit.
Šūnu apraide ļauj īsā laikā sasniegt cilvēkus konkrētā teritorijā un informēt par iespējamiem apdraudējumiem, piemēram, dabas katastrofām, tehnogēnām avārijām vai citiem ārkārtas notikumiem.
Kāpēc daļa iedzīvotāju paziņojumu nesaņēma?
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā skaidro, ka šūnu apraides paziņojumu saņemšana nav atkarīga tikai no valsts sistēmas un mobilo sakaru operatoriem.
Svarīga loma ir arī viedtālruņu ražotājiem un operētājsistēmu izstrādātājiem, kuri nosaka, kā šādi paziņojumi tiek attēloti ierīcēs. Tāpat būtiski ir regulāri veikt telefona programmatūras atjauninājumus, jo tie nodrošina jaunāko sistēmas funkciju darbību.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieks Āris Dzērvāns norāda, ka pēc testa tiek veikta detalizēta iegūto datu analīze.
“Šādu nacionāla mēroga testu galvenais uzdevums ir praksē pārbaudīt visus sistēmas posmus un identificēt vietas, kur nepieciešami uzlabojumi. No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra puses signāla izsūtīšana noritēja sekmīgi,” uzsver Dzērvāns.
Sirēnas nav dzirdamas visā Latvijā
VUGD atgādina, ka valstī pašlaik ir izvietotas 164 trauksmes sirēnas, tādēļ to signāls nav dzirdams visā Latvijas teritorijā.
Tāpēc reālas ārkārtas situācijas gadījumā iedzīvotāju brīdināšanai tiks izmantoti arī citi informēšanas veidi — šūnu apraides paziņojumi, radio un televīzijas pārraides, operatīvo dienestu skaļruņi, kā arī nepieciešamības gadījumā informācijas nodošana klātienē.
Sistēmas pārbaudes notiek divas reizes gadā
Agrīnās brīdināšanas sistēmas pārbaude Latvijā notiek reizi sešos mēnešos. Tās laikā tiek izvērtēts sirēnu tehniskais stāvoklis, pārbaudīta sadarbība ar elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un testēti citi sabiedrības informēšanas kanāli.
